Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Jāmācās diskusiju kultūra

Jānis Gabrāns
20:10
22.01.2021
22

Pagājuši tikai 30 gadi kopš barikādēm, bet nākas secināt, cik ļoti sabiedrība šajā laikā sašķēlusies vai, visticamāk, apzināti sašķelta.

No Barikāžu laika vienmēr atceros to unikālo noskaņu, kas valdīja pirmajās diennaktīs Rīgā. Kopā ar draugiem devāmies uz galvaspilsētu jau pirmajā naktī, kad barikādes tikai sāka veidoties, un šī nakts vienmēr paliks atmiņā. Tādu gaisā burtiski sajūtamu vienotību pēc tam nekad vairs neesmu jutis. Jebkuram varēja iet klāt un runāt, visi bija gatavi dalīties ar visu, pat pilnīgi sveši cilvēki, pirms dažām minūtēm iepazīti, bija gatavi piedāvāt savas mājas, kur nedaudz nosnausties pēc nakts uz barikādēm, pagatavot brokastis. Visiem bija viens mērķis – sava valsts.

Valsts tika atgūta, taču, jo tālāk no tā brīža, jo, šķiet, arvien vairāk izplēnēja mērķis – sava valsts. Arvien vairāk sāka dominēt savtīgas intereses, darījumi, intrigas un sazvērestības teorijas, kas kulmināciju, iespējams, piedzīvo tagad. Šķiet, tik sadalīta kā patlaban mūsu sabiedrība nekad nav bijusi,    tajā nenoliedzami liels devums internetam, kas tik ļoti sācis ietekmēt lielu sabiedrības daļu. Un to perfekti izmanto sazvērestības teoriju paudēji, izplatītāji, kurus, šķiet,    vada tikai viens mērķis –sašķelt, lai pēc tam to izmantotu savu politisko vai ekonomisko mērķu sasniegšanai.

Tagad vai katrā jautājumā ļaudis nostājas pretējās nometnēs. Covid-19, sejas maskas, vakcīnas. Tagad par šādu šķelšanas iemeslu kļuvis ģimenes jēdziens. Pēdējos gados šis jautājums bijis arvien jūtīgāks, īpaši eskalējoties pēc Satversmes tiesas 12. novembrī pasludinātā sprieduma, ka Darba likumā noteiktais par atvaļinājumu tikai bērna tēvam neatbilst Satversmei. Tāpat tiesā uzsvēra, ka ģimene nav tikai laulībā balstīta savienība un tādēļ valsts pienākums ir aizsargāt un atbalstīt arī viendzimuma partneru ģimenes.

Sabiedrībā ap šo jautājumu sākās izvirdums, bet sociālie tīkli pēc Nacionālās apvienības Saeimā iesniegtā likumprojekta par grozījumu Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz labot Satversmes 110. pantu, konstitucionāli nostiprinot ģimenes jēdzienu kā vīrieša un sievietes savienību, burtiski uzsprāga.

Katra puse vāca parakstus, lai parādītu, ka tieši viņu uzskatus pārstāv daudzi, tikmēr sociālajos tīklos turpinājās vārdu kaujas. Interesanti, ka arī Saeimas balsojumu, ar kuru Nacionālās apvienības ierosinājums tika nosūtīts skatīšanai komisijās, katrs prata traktēt sev par labu. Vieni savu uzvaru pamatoja ar to, ka ierosinājums nodots tālāk, otri savu panākumu atzīmēja tajā, ka tikai 47 deputāti no simts to atbalstīja. Ir pilnīgi skaidrs, ka šajā jautājumā samierināšanās nebūs, vismaz tuvākajā nākotnē, un varbūt beidzot cilvēkiem jāmācās diskutēt šī vārda īstajā nozīmē, kad viena puse uzklausa otru, izvērtē un tad izsvērti vienojas par kompromisiem. Tā ir vienīgā izeja. Diskutēšana pēc principa – tu esi muļķis! Nē, pats tu tāds – , pie rezultāta nenovedīs un sabiedrības šķelšana tikai turpināsies, un tas notiks arī citos jautājumos, jo vienmēr kādam būs izdevīgi, lai tauta nav vienota, tad vieglāk ar to manipulēt.

Te jāatceras vēsturnieka Ginta Apala, ar kuru intervija lasāma piektdienas “Druvā”, citētais igauņu profesors, kurš, atceroties Atmodas laikus, teicis, ka cilvēki nekad vairs nebūs tik solidāri, tik vienlīdzīgi un tik vienādi apspiesti, kā bija tolaik.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
23
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi