Svētdiena, 14. decembris
Vārda dienas: Auseklis, Gaisma

Iznest dienasgaismā nežēlību un cietsirdību

Iveta Rozentāle
08:46
26.04.2022
18

Krievijas uzsāktais karš Ukrainā turpinās jau vairāk nekā divus mēnešus.

Politikas pētnieki, sociologi, psihologi, žurnālisti un daudzi citi atgādina – vissliktākais, ja demokrātiskā pasaule pieradīs pie kara, ja cilvēku un valstu uztverē tās briesmas, kas notiek Ukrainā, pamazām kļūs par tādu kā nolemtības notikumu. Taču labā ziņa – mēs nepierodam. To apliecina gan aizvien lielākais starptautiskais atbalsts, sniedzot militāru resursu un humāno palīdzību agresorvalsts postītajai tautai un zemei, gan protesti, kas nerimst ne Latvijā, ne citviet.

Dramatisma piepildīts un spilgts protests pagājušajā trešdienā Rīgā, pretī Krievijas vēstniecībai, skaļi (kaut protestētājas klusēja) vēstīja – mēs neapklusīsim, mēs nepievērsim acis uz bruņotu iebrukumu miermīlīgā valstī un uz neiedomājamu vardarbību pret šīs valsts iedzīvotājiem. Vairāk nekā 150 sievietes, tostarp arī no Ukrainas, ģērbušās tikai apakšveļā – baltā, ar asins krāsu notraipītā –, aizsegtām sejām un aiz muguras sasietām rokām protestēja pret Krievijas iebrucēju seksuālās vardarbības noziegumiem. Tā protesta dalībnieces uzsvēra, ka Ukrainā izvarotajām sievietēm atņemta gan balss, gan seja, arī protests tika organizēts anonīmi, tāpēc “Druva”, uzrunājot novadnieces, kas piedalījās akcijā, ievēroja anonimitāti.

Sievietes uzdrošinājās dienasgaismā iznest to, kas parasti paliek noslēpts nakts melnumā vai risināts aiz aizslēgtām durvīm. Drosmīgi runājot par tik sensitīvu tēmu, protestētājas saskārās ar to, ka ne visi atbalstīja tādu akciju. Cik nesaprotami saņemt nosodījumu, ja tu protestē pret neiedomājamu varmācību. “Man trūkst vārdu, ja 21.gadsimtā mūsu vidū ir sievietes, kas spējīgas moralizēt, ka protestā redzamie skati esot amorāli. Kurām vēmiens nākot nevis no bērnu un sieviešu izvarošanas Ukrainā, bet no pusplikiem dibeniem, kas lieki vairojot negatīvo enerģiju, provocējot vīriešus un traumējot bērnu psihi,” sacīja kāda akcijas dalībniece.

“Druvas” uzrunātā novadniece, kas piedalījās protestā, vērtē: “Domāju,    liels procents akcijas nosodījuma paudēju kādreiz paši cietuši, bet par viņiem neviens nav iestājies, tāpēc sāp sirds un gribas izkliegt pirmo stulbību, kas uz mēles. Un tad atlikušais kliedzēju procents vienkārši nav apveltīts ar pietiekami daudz prāta. Nu tur jau neko daudz nevar līdzēt, varbūt vienīgi iemācīties paklusēt. Bet to viņi nespēj, jo nepietiek prāta, lai apjaustu neprātu, kam viņi seko.”

Viņa teic, ka protesta laikā jutās kā plakāts: “Mans ķermenis vizuāli attēloja agresoru izdarītās zvērības. Tas nebija mans ķermenis, tas bija visu izvaroto sieviešu ķermenis.” Novadniece akcijā piedalījusies ar apņēmību turpināt darīt visu, kas viņas spēkos, lai atbalstītu ukraiņus un Ukrainu: “Es negribu, ka karš kļūst par kaut ko normālu. Es negribu pierast pie kara. Sajūta, kopā ar citām sievietēm plecu pie pleca stāvot piketā, bija sirdi plosoša, saliedējoša un reizē pretīga. Es daudz labāk ar viņām plecu pie pleca stāvētu un vērotu saulrietu. Bet pašreiz esam realitātē, kur sievietes un bērni mirst izvaroti. Un te nav iespējama neitralitāte.” Vēl kāda no protesta akcijas dalībniecēm raksta: “Mēs esam izrunājuši savas dvēseles sausas par šīm ellīgajām zvērībām, ko cilvēks var nodarīt cilvēkam. Mēs paliekam bez elpas, vērojot Eiropas gļēvulību atteikties no dzīves ērtībām, lai beidzot pārtrauktu sponsorēt Krievijas veikto kara darbību Ukrainā. Bet mēs katrs esam spējīgi veikt simt un vienu mazo darbību, lai paustu savu nostāju, lai vērstu savu un citu ikdienu labāku, lai pieprasītu taisnību, lai palīdzētu viens otram un palīdzētu tiem, kas vienu vai citu iemeslu dēļ šobrīd palikuši Ukrainā un ir visklātesošākie elles šausmām.”

Līdzīgas akcijas notikušas arī pārējās Baltijas valstīs. Sievietes vienojas protestā pret Krievijas iebrucēju veiktajiem seksuālās vardarbības noziegumiem Ukrainā. Šausmas, kas atklājas – izvarotas sievietes, meitenes, bērni un pat zīdaiņi, sievietes, kuras izvaro, spīdzina un nogalina viņu bērnu acu priekšā,– netiks aizmirstas, tās nenotrulināsies. Protesta akcijas aicina ne tikai saredzēt šos dvēseli plosošos pieredzes stāstus, bet arī aktīvi rīkoties, lai pieliktu punktu Krievijas agresijai un kara noziegumiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
20

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
31

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
33

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Saldējums pret galvassāpēm

11:55
06.12.2025
26

Izklausās lielisks attaisnojums saldējuma lietošanai. Un regulārai – jo vairāk. Taču nopietni par nenopietno – šāds saldējums tik tiešām esot ieviests, lai arī cik savādi un pat smieklīgi tas neizklausītos. Nu jau vairāk nekā gadsimtu iznākošā zinātnes žurnāla “ScienceNews” sociālā medija vietnē “Facebook” publiskotā ziņa liecina – kāds Nīderlandes aptieku tīkls piedāvājis neparastu sadarbības projektu […]

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
41

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
29
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
14
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
14
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
34
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
37
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
35
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi