Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Iznest dienasgaismā nežēlību un cietsirdību

Iveta Rozentāle
08:46
26.04.2022
7

Krievijas uzsāktais karš Ukrainā turpinās jau vairāk nekā divus mēnešus.

Politikas pētnieki, sociologi, psihologi, žurnālisti un daudzi citi atgādina – vissliktākais, ja demokrātiskā pasaule pieradīs pie kara, ja cilvēku un valstu uztverē tās briesmas, kas notiek Ukrainā, pamazām kļūs par tādu kā nolemtības notikumu. Taču labā ziņa – mēs nepierodam. To apliecina gan aizvien lielākais starptautiskais atbalsts, sniedzot militāru resursu un humāno palīdzību agresorvalsts postītajai tautai un zemei, gan protesti, kas nerimst ne Latvijā, ne citviet.

Dramatisma piepildīts un spilgts protests pagājušajā trešdienā Rīgā, pretī Krievijas vēstniecībai, skaļi (kaut protestētājas klusēja) vēstīja – mēs neapklusīsim, mēs nepievērsim acis uz bruņotu iebrukumu miermīlīgā valstī un uz neiedomājamu vardarbību pret šīs valsts iedzīvotājiem. Vairāk nekā 150 sievietes, tostarp arī no Ukrainas, ģērbušās tikai apakšveļā – baltā, ar asins krāsu notraipītā –, aizsegtām sejām un aiz muguras sasietām rokām protestēja pret Krievijas iebrucēju seksuālās vardarbības noziegumiem. Tā protesta dalībnieces uzsvēra, ka Ukrainā izvarotajām sievietēm atņemta gan balss, gan seja, arī protests tika organizēts anonīmi, tāpēc “Druva”, uzrunājot novadnieces, kas piedalījās akcijā, ievēroja anonimitāti.

Sievietes uzdrošinājās dienasgaismā iznest to, kas parasti paliek noslēpts nakts melnumā vai risināts aiz aizslēgtām durvīm. Drosmīgi runājot par tik sensitīvu tēmu, protestētājas saskārās ar to, ka ne visi atbalstīja tādu akciju. Cik nesaprotami saņemt nosodījumu, ja tu protestē pret neiedomājamu varmācību. “Man trūkst vārdu, ja 21.gadsimtā mūsu vidū ir sievietes, kas spējīgas moralizēt, ka protestā redzamie skati esot amorāli. Kurām vēmiens nākot nevis no bērnu un sieviešu izvarošanas Ukrainā, bet no pusplikiem dibeniem, kas lieki vairojot negatīvo enerģiju, provocējot vīriešus un traumējot bērnu psihi,” sacīja kāda akcijas dalībniece.

“Druvas” uzrunātā novadniece, kas piedalījās protestā, vērtē: “Domāju,    liels procents akcijas nosodījuma paudēju kādreiz paši cietuši, bet par viņiem neviens nav iestājies, tāpēc sāp sirds un gribas izkliegt pirmo stulbību, kas uz mēles. Un tad atlikušais kliedzēju procents vienkārši nav apveltīts ar pietiekami daudz prāta. Nu tur jau neko daudz nevar līdzēt, varbūt vienīgi iemācīties paklusēt. Bet to viņi nespēj, jo nepietiek prāta, lai apjaustu neprātu, kam viņi seko.”

Viņa teic, ka protesta laikā jutās kā plakāts: “Mans ķermenis vizuāli attēloja agresoru izdarītās zvērības. Tas nebija mans ķermenis, tas bija visu izvaroto sieviešu ķermenis.” Novadniece akcijā piedalījusies ar apņēmību turpināt darīt visu, kas viņas spēkos, lai atbalstītu ukraiņus un Ukrainu: “Es negribu, ka karš kļūst par kaut ko normālu. Es negribu pierast pie kara. Sajūta, kopā ar citām sievietēm plecu pie pleca stāvot piketā, bija sirdi plosoša, saliedējoša un reizē pretīga. Es daudz labāk ar viņām plecu pie pleca stāvētu un vērotu saulrietu. Bet pašreiz esam realitātē, kur sievietes un bērni mirst izvaroti. Un te nav iespējama neitralitāte.” Vēl kāda no protesta akcijas dalībniecēm raksta: “Mēs esam izrunājuši savas dvēseles sausas par šīm ellīgajām zvērībām, ko cilvēks var nodarīt cilvēkam. Mēs paliekam bez elpas, vērojot Eiropas gļēvulību atteikties no dzīves ērtībām, lai beidzot pārtrauktu sponsorēt Krievijas veikto kara darbību Ukrainā. Bet mēs katrs esam spējīgi veikt simt un vienu mazo darbību, lai paustu savu nostāju, lai vērstu savu un citu ikdienu labāku, lai pieprasītu taisnību, lai palīdzētu viens otram un palīdzētu tiem, kas vienu vai citu iemeslu dēļ šobrīd palikuši Ukrainā un ir visklātesošākie elles šausmām.”

Līdzīgas akcijas notikušas arī pārējās Baltijas valstīs. Sievietes vienojas protestā pret Krievijas iebrucēju veiktajiem seksuālās vardarbības noziegumiem Ukrainā. Šausmas, kas atklājas – izvarotas sievietes, meitenes, bērni un pat zīdaiņi, sievietes, kuras izvaro, spīdzina un nogalina viņu bērnu acu priekšā,– netiks aizmirstas, tās nenotrulināsies. Protesta akcijas aicina ne tikai saredzēt šos dvēseli plosošos pieredzes stāstus, bet arī aktīvi rīkoties, lai pieliktu punktu Krievijas agresijai un kara noziegumiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
15

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
33
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi