Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Iznest dienasgaismā nežēlību un cietsirdību

Iveta Rozentāle
08:46
26.04.2022
18

Krievijas uzsāktais karš Ukrainā turpinās jau vairāk nekā divus mēnešus.

Politikas pētnieki, sociologi, psihologi, žurnālisti un daudzi citi atgādina – vissliktākais, ja demokrātiskā pasaule pieradīs pie kara, ja cilvēku un valstu uztverē tās briesmas, kas notiek Ukrainā, pamazām kļūs par tādu kā nolemtības notikumu. Taču labā ziņa – mēs nepierodam. To apliecina gan aizvien lielākais starptautiskais atbalsts, sniedzot militāru resursu un humāno palīdzību agresorvalsts postītajai tautai un zemei, gan protesti, kas nerimst ne Latvijā, ne citviet.

Dramatisma piepildīts un spilgts protests pagājušajā trešdienā Rīgā, pretī Krievijas vēstniecībai, skaļi (kaut protestētājas klusēja) vēstīja – mēs neapklusīsim, mēs nepievērsim acis uz bruņotu iebrukumu miermīlīgā valstī un uz neiedomājamu vardarbību pret šīs valsts iedzīvotājiem. Vairāk nekā 150 sievietes, tostarp arī no Ukrainas, ģērbušās tikai apakšveļā – baltā, ar asins krāsu notraipītā –, aizsegtām sejām un aiz muguras sasietām rokām protestēja pret Krievijas iebrucēju seksuālās vardarbības noziegumiem. Tā protesta dalībnieces uzsvēra, ka Ukrainā izvarotajām sievietēm atņemta gan balss, gan seja, arī protests tika organizēts anonīmi, tāpēc “Druva”, uzrunājot novadnieces, kas piedalījās akcijā, ievēroja anonimitāti.

Sievietes uzdrošinājās dienasgaismā iznest to, kas parasti paliek noslēpts nakts melnumā vai risināts aiz aizslēgtām durvīm. Drosmīgi runājot par tik sensitīvu tēmu, protestētājas saskārās ar to, ka ne visi atbalstīja tādu akciju. Cik nesaprotami saņemt nosodījumu, ja tu protestē pret neiedomājamu varmācību. “Man trūkst vārdu, ja 21.gadsimtā mūsu vidū ir sievietes, kas spējīgas moralizēt, ka protestā redzamie skati esot amorāli. Kurām vēmiens nākot nevis no bērnu un sieviešu izvarošanas Ukrainā, bet no pusplikiem dibeniem, kas lieki vairojot negatīvo enerģiju, provocējot vīriešus un traumējot bērnu psihi,” sacīja kāda akcijas dalībniece.

“Druvas” uzrunātā novadniece, kas piedalījās protestā, vērtē: “Domāju,    liels procents akcijas nosodījuma paudēju kādreiz paši cietuši, bet par viņiem neviens nav iestājies, tāpēc sāp sirds un gribas izkliegt pirmo stulbību, kas uz mēles. Un tad atlikušais kliedzēju procents vienkārši nav apveltīts ar pietiekami daudz prāta. Nu tur jau neko daudz nevar līdzēt, varbūt vienīgi iemācīties paklusēt. Bet to viņi nespēj, jo nepietiek prāta, lai apjaustu neprātu, kam viņi seko.”

Viņa teic, ka protesta laikā jutās kā plakāts: “Mans ķermenis vizuāli attēloja agresoru izdarītās zvērības. Tas nebija mans ķermenis, tas bija visu izvaroto sieviešu ķermenis.” Novadniece akcijā piedalījusies ar apņēmību turpināt darīt visu, kas viņas spēkos, lai atbalstītu ukraiņus un Ukrainu: “Es negribu, ka karš kļūst par kaut ko normālu. Es negribu pierast pie kara. Sajūta, kopā ar citām sievietēm plecu pie pleca stāvot piketā, bija sirdi plosoša, saliedējoša un reizē pretīga. Es daudz labāk ar viņām plecu pie pleca stāvētu un vērotu saulrietu. Bet pašreiz esam realitātē, kur sievietes un bērni mirst izvaroti. Un te nav iespējama neitralitāte.” Vēl kāda no protesta akcijas dalībniecēm raksta: “Mēs esam izrunājuši savas dvēseles sausas par šīm ellīgajām zvērībām, ko cilvēks var nodarīt cilvēkam. Mēs paliekam bez elpas, vērojot Eiropas gļēvulību atteikties no dzīves ērtībām, lai beidzot pārtrauktu sponsorēt Krievijas veikto kara darbību Ukrainā. Bet mēs katrs esam spējīgi veikt simt un vienu mazo darbību, lai paustu savu nostāju, lai vērstu savu un citu ikdienu labāku, lai pieprasītu taisnību, lai palīdzētu viens otram un palīdzētu tiem, kas vienu vai citu iemeslu dēļ šobrīd palikuši Ukrainā un ir visklātesošākie elles šausmām.”

Līdzīgas akcijas notikušas arī pārējās Baltijas valstīs. Sievietes vienojas protestā pret Krievijas iebrucēju veiktajiem seksuālās vardarbības noziegumiem Ukrainā. Šausmas, kas atklājas – izvarotas sievietes, meitenes, bērni un pat zīdaiņi, sievietes, kuras izvaro, spīdzina un nogalina viņu bērnu acu priekšā,– netiks aizmirstas, tās nenotrulināsies. Protesta akcijas aicina ne tikai saredzēt šos dvēseli plosošos pieredzes stāstus, bet arī aktīvi rīkoties, lai pieliktu punktu Krievijas agresijai un kara noziegumiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
22
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi