Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Iznest dienasgaismā nežēlību un cietsirdību

Iveta Rozentāle
08:46
26.04.2022
6

Krievijas uzsāktais karš Ukrainā turpinās jau vairāk nekā divus mēnešus.

Politikas pētnieki, sociologi, psihologi, žurnālisti un daudzi citi atgādina – vissliktākais, ja demokrātiskā pasaule pieradīs pie kara, ja cilvēku un valstu uztverē tās briesmas, kas notiek Ukrainā, pamazām kļūs par tādu kā nolemtības notikumu. Taču labā ziņa – mēs nepierodam. To apliecina gan aizvien lielākais starptautiskais atbalsts, sniedzot militāru resursu un humāno palīdzību agresorvalsts postītajai tautai un zemei, gan protesti, kas nerimst ne Latvijā, ne citviet.

Dramatisma piepildīts un spilgts protests pagājušajā trešdienā Rīgā, pretī Krievijas vēstniecībai, skaļi (kaut protestētājas klusēja) vēstīja – mēs neapklusīsim, mēs nepievērsim acis uz bruņotu iebrukumu miermīlīgā valstī un uz neiedomājamu vardarbību pret šīs valsts iedzīvotājiem. Vairāk nekā 150 sievietes, tostarp arī no Ukrainas, ģērbušās tikai apakšveļā – baltā, ar asins krāsu notraipītā –, aizsegtām sejām un aiz muguras sasietām rokām protestēja pret Krievijas iebrucēju seksuālās vardarbības noziegumiem. Tā protesta dalībnieces uzsvēra, ka Ukrainā izvarotajām sievietēm atņemta gan balss, gan seja, arī protests tika organizēts anonīmi, tāpēc “Druva”, uzrunājot novadnieces, kas piedalījās akcijā, ievēroja anonimitāti.

Sievietes uzdrošinājās dienasgaismā iznest to, kas parasti paliek noslēpts nakts melnumā vai risināts aiz aizslēgtām durvīm. Drosmīgi runājot par tik sensitīvu tēmu, protestētājas saskārās ar to, ka ne visi atbalstīja tādu akciju. Cik nesaprotami saņemt nosodījumu, ja tu protestē pret neiedomājamu varmācību. “Man trūkst vārdu, ja 21.gadsimtā mūsu vidū ir sievietes, kas spējīgas moralizēt, ka protestā redzamie skati esot amorāli. Kurām vēmiens nākot nevis no bērnu un sieviešu izvarošanas Ukrainā, bet no pusplikiem dibeniem, kas lieki vairojot negatīvo enerģiju, provocējot vīriešus un traumējot bērnu psihi,” sacīja kāda akcijas dalībniece.

“Druvas” uzrunātā novadniece, kas piedalījās protestā, vērtē: “Domāju,    liels procents akcijas nosodījuma paudēju kādreiz paši cietuši, bet par viņiem neviens nav iestājies, tāpēc sāp sirds un gribas izkliegt pirmo stulbību, kas uz mēles. Un tad atlikušais kliedzēju procents vienkārši nav apveltīts ar pietiekami daudz prāta. Nu tur jau neko daudz nevar līdzēt, varbūt vienīgi iemācīties paklusēt. Bet to viņi nespēj, jo nepietiek prāta, lai apjaustu neprātu, kam viņi seko.”

Viņa teic, ka protesta laikā jutās kā plakāts: “Mans ķermenis vizuāli attēloja agresoru izdarītās zvērības. Tas nebija mans ķermenis, tas bija visu izvaroto sieviešu ķermenis.” Novadniece akcijā piedalījusies ar apņēmību turpināt darīt visu, kas viņas spēkos, lai atbalstītu ukraiņus un Ukrainu: “Es negribu, ka karš kļūst par kaut ko normālu. Es negribu pierast pie kara. Sajūta, kopā ar citām sievietēm plecu pie pleca stāvot piketā, bija sirdi plosoša, saliedējoša un reizē pretīga. Es daudz labāk ar viņām plecu pie pleca stāvētu un vērotu saulrietu. Bet pašreiz esam realitātē, kur sievietes un bērni mirst izvaroti. Un te nav iespējama neitralitāte.” Vēl kāda no protesta akcijas dalībniecēm raksta: “Mēs esam izrunājuši savas dvēseles sausas par šīm ellīgajām zvērībām, ko cilvēks var nodarīt cilvēkam. Mēs paliekam bez elpas, vērojot Eiropas gļēvulību atteikties no dzīves ērtībām, lai beidzot pārtrauktu sponsorēt Krievijas veikto kara darbību Ukrainā. Bet mēs katrs esam spējīgi veikt simt un vienu mazo darbību, lai paustu savu nostāju, lai vērstu savu un citu ikdienu labāku, lai pieprasītu taisnību, lai palīdzētu viens otram un palīdzētu tiem, kas vienu vai citu iemeslu dēļ šobrīd palikuši Ukrainā un ir visklātesošākie elles šausmām.”

Līdzīgas akcijas notikušas arī pārējās Baltijas valstīs. Sievietes vienojas protestā pret Krievijas iebrucēju veiktajiem seksuālās vardarbības noziegumiem Ukrainā. Šausmas, kas atklājas – izvarotas sievietes, meitenes, bērni un pat zīdaiņi, sievietes, kuras izvaro, spīdzina un nogalina viņu bērnu acu priekšā,– netiks aizmirstas, tās nenotrulināsies. Protesta akcijas aicina ne tikai saredzēt šos dvēseli plosošos pieredzes stāstus, bet arī aktīvi rīkoties, lai pieliktu punktu Krievijas agresijai un kara noziegumiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
42
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
42

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
25

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
39

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
47

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi