Nesen masu medijus un sociālos tīklus apskrēja ziņa par Konkurences padomes (KP) secinājumu attiecībā uz transportlīdzekļu tehniskajām apskatēm.
Padome secinājusi, ka valsts nepamatoti liedz privātajiem uzņēmumiem iesaistīties transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū. KP uzskata, ka šīs funkcijas jāuztic arī autoservisiem, nevis tikai Ceļu satiksmes drošības departamentam (CSDD). Kā optimālu risinājumu konkrētajam tirgum Konkurences padome piedāvā valstij saglabāt uzņēmumu akreditācijas un uzraudzības funkciju, kamēr transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroli uzticēt privātajam sektoram- servisiem un remontdarbnīcām -, kas vienlaikus varētu gan identificēt un novērst transportlīdzekļa defektus, gan veikt tehnisko kontroli.
KP norāda, ka esošās sistēmas radītie konkurences ierobežojumi atstāj negatīvu ietekmi uz tiešajiem pakalpojuma saņēmējiem – patērētājiem. “Tikai brīvas konkurences apstākļos patērētāji var saņemt cenas, kas ir konkurētspējīgas un atspoguļo patieso tirgus situāciju. Noslēgtā tirgus apstākļos pēdējo desmit gadu laikā patērētājiem izmaksas par tehniskās kontroles veikšanu augušas par 50-60%. Salīdzinājumā ar citām ES valstīm, Latvijā tās ir vienas no augstākajām, kamēr Baltijā – augstākās.”
Komentējot norādi par augsto cenu, Satiksmes ministrija uzsver, ka Latvijā ir ceturtā zemākā cena Eiropas Savienībā, lētāks pakalpojums ir tikai Maltā, Bulgārijā, un Lietuvā. CSDD, atsaucoties uz KP ziņojumā minēto piemēru par Zviedriju, kur 2010. gadā tika atvērts tehniskās apskates tirgus un kopš tā laika tehniskās kontroles punktu skaits palielinājies trīs reizes, norāda uz kādu noklusētu informāciju. Proti, pakalpojuma cena šajā valstī palielinājusies pusotru reizi, turklāt attālākos reģionos pakalpojuma pieejamība būtiski pasliktinājusies.
Mūsu valstī bieži tiek uzsvērts, ka brīvais tirgus ļaus samazināt cenas, taču piemēri ar elektrību un gāzi rāda pretējo. Tāpēc maz ticams, ka tā būs šobrīd, jo patiesībā maksa nebūt nav liela, aptuveni 30 eiro. Jā, dodoties uz CSDD, nākas nolikt krietni lielāku summu, bet atceramies, ka lielāko daļu veido ikgadējais ceļu ekspluatācijas nodoklis, kas tāpat būs jāmaksā.
Pēc Konkurences padomes paziņojuma CSDD informēja, ka no 2020. gada vairs neveiks automašīnu tehniskā stāvokļa kontroles. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem no 2023. gada tehniskās kontroles veicējus izvēlēsies konkursā, izsludinot publisko iepirkumu. Savukārt laikā no 2020. gada līdz 2023. gadam notiks pārejas periods uz jauno sistēmu, par kuru patlaban notiek juridiskais izvērtējums.
Autoservisa “Autogars” valdes priekšsēdētājs Aigars Logins, lūgts komentēt izmaiņas, sāk ar retorisku jautājumu: “Gribētu zināt, kas esošajā situācijā ir slikti, ka tā jāmaina? Ja reiz tāda kārtība iedibināta, lai tā darbojas. Apskates stacijas ir Cēsīs, Valmierā, Siguldā, visur moderni aprīkotas. Nesaprotu, kā interesēs tas tiek darīts, kādu naudu kāds grib pārdalīt.
Pilnīgi droši, ka lētāks pakalpojums nekļūs, jo būs prasības, kādām iekārtām jābūt, tās maksās naudu, būs izdevumi. Servisos strādājošajiem tagad patiesībā ir vieglāk. Sagatavojam automašīnu, īpašnieks dodas uz tehnisko apskati pie neatkarīga novērtētāja. Gribu teikt, ka korupcija šajās apskates stacijās ir neiespējama, darbojas videonovērošana, darbinieki zina, ka jebkurā brīdī var ienākt pārbaudītājs. Neticu, ka kāds gatavs iedot uzlīmi mašīnai, kam tā nepienākas. Vai tā nenotiks dažādos servisos, to neviens nevar garantēt.
Esam “Toyota” autorizēts serviss, mums ir viss nepieciešamais aprīkojums arī tehniskās apskates veikšanai, ja būs iespēja, to arī darīsim godprātīgi. Mums kontrole no koncerna puses ir ļoti stingra, nav nekādas atkāpes, to nepieļaujam arī savā darbībā.”
Uzņēmuma “Ogus”, kam pieder autoserviss “Auto Kontinents”, valdes loceklis Gints Ozoliņš norāda, ka šobrīd nav skaidrības, kas notiks, kad CSDD šo pakalpojumu vairs nesniegs. Viņš arī atzīst, ka vienmēr var diskutēt par jautājumu, vai esošo situāciju nepieciešams mainīt: “Kā uzņēmējs teikšu, vienmēr visu var darīt labāk, citādāk, arī šajā sistēmā kaut ko varētu uzlabot. Gribu norādīt, ka CSDD visus būtiskos defektus ne vienmēr pamana, mēs kontroli veicam stingrāk, norādot, ko vajadzētu nomainīt, cits jautājums, vai auto īpašnieks to izvēlas darīt, vai dodas uz tehnisko apskati cerībā, ka izspruks. Šobrīd grūti izdarīt kādu vērtējumu, jo nav zināms, ne kāds būs šis pārejas posms, ne kādi noteikumi būs servisiem, kuri vēlēsies pretendēt uz tehniskās apskates veikšanu.”
Aptaujājot autovadītājus, viņu teikto varētu apkopot šādā atziņā: “Konkurences padomes teiktais, ka autoservisi vienlaikus varētu gan identificēt un novērst transportlīdzekļa defektus, gan veikt tehnisko kontroli, rada bažas, ka turpmāk iegūt skates uzlīmi būs dārgāk. Līdz šim vispirms varēja aizbraukt uz skati, kur konstatē trūkumus, tad doties uz autoservisu. Ja vispirms aizbrauc uz servisu, tur sastāda veselu sarakstu, kas jāmaina. Bet ja pēc tam, mašīnu neremontējot, aizbrauc uz apskati, var izrādīties, ka gandrīz neko no minētā neuzrāda. Ja skates būs servisu rokās, tur teiks, ka viss jātaisa, vien tad var dot uzlīmi. Varbūt necels maksu par apskati, toties pelnīs uz vajadzīgajiem remontiem.”
To, ka autovadītāji pozitīvi novērtē esošo sistēmu, liecina tas, ka 2016. gadā portālā manabalss.lv sākās parakstu vākšana, lai tehniskās apskates veikšana tiktu nodota arī sertificētiem servisiem, bet divos gados anonīmā balsojumā savāktas vien 1492 balsis.
Informācijai – Latvijā vieglo automašīnu vien ir vairāk nekā 700 tūkstoši.
Komentāri