Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Izaicinājums sporta skolām

Jānis Gabrāns
10:30
26.02.2020
20

Par reformām izglītībā runāts sen, pēdējā laikā tās aptver arvien plašāku spektru, un tagad tās varētu skart arī sporta skolas. Izglītības un zinātnes ministrija šomēnes sporta skolām un sporta veidu federācijām izsūtījusi rosinātos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas paredz kārtību, kā valsts finansē profesionālās ievirzes programmas sporta skolās.

Sporta skolas īpaši satrauc divi piedāvājumi. Pirmais – dažos sporta veidos ievērojami palielināts minimālais izglītojamo skaits, kas nepieciešams treniņu grupas atvēršanai. Piemēram, futbolā grupas atvēršanai būs nepieciešami vismaz 16 bērni, pašreiz šis slieksnis ir desmit. Un 16 audzēkņiem jābūt visus gadus līdz vecākajai grupai. Taču jau tagad skaidrs, ka tas nebūs izpildāms. Ja vēl sākumā varētu dabūt šos 16 dalībniekus grupā, gadiem ejot, bērnu intereses mainās, viņi maina sporta veidu vai vispār aiziet no sporta, grupas kļūst arvien mazākas. Tas vērojams visos sporta veidos: gan komandu, gan individuālajos.

Otrs neizprotamais ierosinājums, ka, stājoties sporta skolā, sešus septiņus gadus veciem bērniem jāizpilda noteikti fiziskie normatīvi. Līdz šim audzēkņus sporta skolās uzņēma bez īpašiem papildnosacījumiem, galvenais bija vēlme trenēties.

Šīs pārmaiņas izraisījušas plašu neapmierinātību sporta skolās, to vadītāji un pedagogi iebilst pret šādiem jauninājumiem. Mazo pilsētu un novadu sporta skolu direktori norāda, ka šis grozījumu projekts radīts, nedomājot par mazajām sporta skolām.

Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padomes valdes priekšsēdētāja Diāna Zaļ­upe uzskata, ka, nosakot kontrolnormatīvus, jau pašā saknē tiek grauta bērnu iespēja nodarboties ar jebkādu sporta veidu: “Sporta skola tomēr nav mūzikas skola, kur svarīga muzikālā dzirde. Mēs zinām, kādi tagad ir bērni – kādam ir liekais svars, kādam vēl kaut kas. Gadu gaitā trenējoties, tas stabilizējas, parādās rezultāti un viss ir kārtībā. Taču tagad gribam uztaisīt selekciju un viņus neuzņemam. Tā būs liela netaisnība pret bērniem, ka nevar sākt nodarboties, ja kādi fiziskie parametri neatbilst kāda sporta veida prasībām.”

Cēsu Sporta skolas direktore Rudīte Vanadziņa norāda, ka šobrīd ministrijas ierosinājumi izskatās pēc norādījumiem no augšas, kas nav radušies diskusijās: “Sporta departaments gan saka, ka šis ir tikai viņu piedāvājums, bet bažas rada pieredze, ka bieži šādi piedāvājumi jau ir kā galīgais risinājums, kas nepieļauj izmaiņas. Taču rezonanse skaļāka, arī federācijas, cerams, iesaistīsies, un sāksies diskusijas, kuru rezultātā varbūt izdosies nonākt pie visiem pieņemamiem nosacījumiem.

Protams, jābūt kaut kādām vadlīnijām, uz kurām balstīties, taču sporta veidi ir atšķirīgi, katrā savas nianses, visiem nevar noteikt vienus kritērijus. Ministrija aicina jaunos kritērijus izstrādāt sadarbībā ar sporta skolām, bet, ja nebūs šo vadlīniju, katra federācija vilks to deķi uz savu pusi un rezultāta nebūs.”

Latvijā pēdējā laikā visas reformas saskaras ar pretestību, grūti izprast, kāpēc notiek tā. Vai tā ir nevēlēšanās kaut ko mainīt, vai reformu īstenotāji tiešām nav veikuši analīzi, diskutējuši, uzklausījuši.

R. Vanadziņa norāda, ka joma ir jāsakārto, bet to nevar darīt ar vienkāršu rīkojumu no augšas: “Ir jāsamēro realitāte, kāda ir Rīgā un kāda mazpilsētās, kur arī bērni vēlas nodarboties ar sportu. Varbūt mazā novadā ir bērni, kas ļoti vēlas nodarboties ar kādu sporta veidu, kuriem ir talants, no kuriem var izaugt olimpieši, bet, ja nebūs iespējas trenēties, olimpiskais sapnis paliks nesasniegts. Dažkārt funkcionāriem nav skaidrs, kas notiek reģionos, bet tur darbs dažkārt varbūt notiek kvalitatīvāk.”

Arī šie kontrolnormatīvi neesot pareizais risinājums, norāda Sporta skolas direktore: “Varbūt bērns, kurš nespēj izpildīt normatīvus, bet ļoti grib trenēties, pēc pāris gadiem būs līderis. Nosakot kontrolnormatīvus, izslēdzam iespēju bērnam attīstīties. Te ir jautājums, vai gribam dot iespēju nodarboties ar sportu. Mums interešu izglītībā ir plašs piedāvājums citās jomās, bet sportā – ļoti minimāli. Vecāki nereti vēlas, lai bērni nodarbojas ar kaut kādām fiziskajām aktivitātēm, nepretendējot uz kādiem panākumiem. Ja tam nav valsts atbalsta, kur ņemt finansējumu? Nevar taču visu uzkraut pašvaldībām. Būtu labi, ja ministrija domātu par attīstītību, nevis graušanu.”

Iespējams, visam pamatā ir valsts vēlme ietaupīt un no valsts puses notiek virzība uz to, lai sporta skolām samazinātu valsts finansējumu, pārliekot to uz paš­valdību pleciem. Naudas apjoms sporta skolām, klubiem nepalielinās, bet finansējuma pretendentu skaits gan, tāpēc valsts domā, kā šo pretendentu pulciņu samazināt. Lai sporta skolās paliek tikai profesionālā ievirze, bet tautas sportu kā interešu izglītību lai finansē pašvaldības. Tiesa, tās jau tagad sporta skolām atvēl finansējumu, lai nodrošinātu vismaz minimālās algas treneriem, papildinātu inventāru, segtu transporta izdevumus un tamlīdzīgi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Lielo puiku spēles

09:54
17.12.2025
20

Brīvdienā caurskatot ziņu virsrakstus internetā, uzmanību piesaistīja informācija vietnē “Tvnet.lv”, kas vēstīja: ”Eiropas Savienība (ES) ir jālikvidē, lai pārvaldību nodotu atsevišķām valstīm, paziņojis “Space X” dibinātājs un uzņēmuma “Tesla” īpašnieks miljardieris Īlons Masks, kuram Eiropas Komisija (EK) nesen piemēroja sodu 120 miljonu eiro apmērā. “ES ir jālikvidē, un suverenitāte jāatdod atsevišķām valstīm, lai valdības varētu […]

Pasmejies par sevi pats

15:12
15.12.2025
32

Neesmu nekāds izņēmums, gribas un gribas to pasauli kritizēt, pasūkstīties, pažēloties, pavaimanāt. Ja tam visam vēl ir klausītāji, vēl labāk – piekritēji -, ko gan vairāk vēlēties! Šajā ziņā labāka temata kā “Kad mēs augām, tad tā negāja!” nav. Tomēr bieži vien jāatzīst – vaina jau ir arī manī pašā, jo nespēju tam laikam skriet […]

Arvien "liesākā" veselības aprūpes pieejamība

15:11
14.12.2025
34
1

Domāju, tāpat kā es, ne viens vien novadnieks brīdī, kad ir bijis jātiek pie kāda veselības aprūpes speciālista, ir secinājis, ka vai nu jāgaida ilgāk nekā līdz šim, vai arī šogad nemaz pie tā vairs nav iespējams tikt, jo kvotas vienkārši beigušās. Tur, kur kādreiz izmeklējumu varēja saņemt uzreiz, tagad labākā gadījumā rinda ir tikai […]

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
35

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
40

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
38

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
13
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi