Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Inovāciju jūgā

Monika Sproģe
13:32
03.03.2020
31

Tirgus nosaka visu. Nevari ar savu ideju pelnīt – ņem lāpstu un roc grāvjus! Jā un nē. Ne visi, kuri apgūst kursu vizuālajā mākslā, būs mākslinieki. Un labi, ka tā. Tāpat ne visi mākslinieki rada pasaules līmeņa šedevrus. Tas nav virsuzdevums. Tomēr jaunu ideju ģenerēšana ir jāveicina. Šis process prasa piepūli, spēju akceptēt pirmajā brīdī nepieņemamo un balansēšanu uz savas komforta zonas robežas. Katrā ziņā reproducēt ir daudz vienkāršāk, bet attīstību šāda kopēšana neveicina. Taču teju katrā izsludinātajā konkursā no uzņēmīgiem cilvēkiem tiek gaidītas inovatīvas idejas. Tiek lēsts, ka, tikai attīstot radošo domāšanu, iespējams panākt dinamisku sabiedrības attīstību un labklājības pieaugumu. Tātad inovācijai ekonomiskajā izrāvienā ir izšķiroša loma.

Der gan piebilst, ka cildinātā inovācija terminu ziņā nav nekas cits kā jauninājums. Jauns produkts, jauna domāšanas pieeja, jauna metode vai tehnoloģijas, kas izmantotas ne-tradicionāli. “Druvas” uzrunātie uzņēmēji nešķendējas, sakot, ka sava loma ir arī ideju čiepējiem, proti – līdz ar špikotājiem parādās konkurence un cīņa par kvalitāti, turklāt idejas jāģenerē visu laiku, jo vienmēr jābūt soli priekšā atdarinātājiem.

Cēsu uzņēmuma “Meistariņš” līdzdibinātājs Mārtiņš Ozoliņš jau trešo gadu ražo attīstošos aktivitāšu dēļus bērniem un pērn sāka īstenot ideju par gaismas galdu ražošanu. “Kad mēģinājām saprast, vai mūsu ideja būs dzīvotspējīga, izgatavojām vairākus paraugus un informāciju ievietojām “Facebook” lapā. Protams, reklamējot savu produktu, piesaistām špikotājus, bet no tā jau nevar izvairīties. Arī tagad redzam, ka sociālajos tīklos vairāk un vairāk ražotāju piedāvā izgatavot attīstības dēļus, bet klāt pievieno mūsu produkta bildes. Patents mūsu gadījumā neder, jo katrs aktivitātes dēlis ir individu­āli izgatavots un personalizēts. Interesējoties par patenta ieguvi, secinājām, ka tas ir ļoti dārgs. Tur­klāt cilvēki ir bezgala radoši – nomaina vienu detaļu vai burtu nosaukumā, un tas jau skaitās cits produkts. Mēs neļaunojamies, ka kāds mēģina kaut ko nošpikot, drīzāk uztveram to pozitīvi, jo citu cilvēku radošā pieeja neļauj atslābināties. Cenšamies savus produktus vēl vairāk attīstīt un modernizēt. Turklāt ne visas inovācijas ir mūsu izgudrotas, daudzi ieteikumi par jauninājumiem nāk no pašiem klientiem. Esam piedalījušies pašvaldības izsludinātajā grantu konkursā un, protams, nebijām vienīgie. Taču, raugoties uz sāncenšiem, diemžēl, tādu svaigu jauninājumu nebija. Finansēju­mam izteiktāki piesakās pretendenti, kuri meklē līdzekļus sava biznesa turpinājumam, pilnveidei. Reti kad parādās kaut kas pavisam unikāls,” stāsta M. Ozoliņš.

Savukārt SIA “Latvijas ķiploks” līdzīpašniece Sintija Rude bilst, ka visvairāk uzņēmums sargā produktu ražošanas tehnoloģiju, neizpauž recepti un sīkas sastāvdaļas. “Produktos, protams, norādām to, kas pēc likuma un PVD prasībām ir jānorāda, bet, ko varam, to sargājam. Savukārt ar zīmola aizsardzību Latvijā iet diezgan grūti. Pamainot vienu burtu vai vienu krāsu, tas uzreiz skaitās cits produkts. Brīnišķīgs piemērs ir majonēze “Francis”. Otrs ražotājs tik veikli spēlējas ar burtiem un krāsām, ka plauktos, izvietoti līdzās, tie pircējam šķiet vienādi. Arī viņi par sevi cīnījās, bet beigās jau neko nepanāca, nevarēja pierādīt, ka kaut kas ir nokopēts,” saka S. Rude.

Uzņēmums iepriekš arī rīkojis dažādas meistarklases, taču uzņēmēja secina: “Cilvēki ir čakli. Paskatās, ja produkts vai pakalpojums iepatīkas, taisa pakaļdarinājumus tirgošanai, ne pašpatēriņam. Klientiem izdevīgi, jo piedāvājuma klāsts paplašinās, ir, no kā izvēlēties, bet ražotāji bieži sastopas ar faktu, ka viņu produkcija vai ideja ir brutāli nokopēta. Netop nekas jauns un oriģināls. Protams, ideju atdarinātāji pievērš uzmanību kvalitātei, citi ievēro nosaukumu, zīmolu vai logo un mēģina kopēt. Pie mums atnāk klients un stāsta, ka pagājušajā gadatirgū no mums nopircis konkrētu preci. Apdomājamies un secinām, ka mēs tajā tirdziņā nemaz neesam bijušas. Mūs apstrīd: “Nē! Man teica, ka ir no “Latvijas ķiploka.” Ik pa brīdim pieķeram, ka kāds strādā ar negodīgiem paņēmieniem un savu produktu pasniedz kā mūsu.”

S. Rude saka, ka viņas izpratnē inovācija var būt gan produkts, gan metode, kādā tas iegūts. Jauninājumam jābūt neparastam. “Inovatīvs produkts ir tāds, kas nekad nav pastāvējis, bet produkts vai pakalpojums, kas ir pastāvējis pirms simts gadiem, tikai piemirsts, diezin vai var pretendēt kā inovācija. Radošumu, lai nonāktu līdz inovācijai, ļoti grūti attīstīt. Šis redzējums, manuprāt, vai nu ir, vai nav. Mēs esam ar ļoti bagātu iztēli, un bieži vien, tā vienkārši sēžot, ienāk prātā kāda ideja vai uzzibsnī galvā bilde, un mēs sākam to apspēlēt. Pārsvarā tāds ir mūsu radošuma ceļš.”

Patiess inovāciju laiks bija rūpnieciskā revolūcija jeb rūpniecības apvērsums 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē, kad uz lauksaimniecību un manufaktūrām balstītu ražošanu pamazām aizstāja fabrikas, kuras savā ražošanas procesā ietvēra automatizāciju un dažādu iekārtu izmantošanu. Parādījās elektrība, pirmās iekārtas, automašīnas, dzelz­ceļš, telefons u.c. Salīdzinājumā ar to laiku šodien radīt kaut ko unikālu un ārkārtīgi nepieciešamu kļūst arvien grūtāk, jo īstu inovāciju virza patiesa vajadzība. Mūsu pārpilnības laikmetā jauninājums bieži vien balstās uz untumu, bet mēs gribam daudz un katru dienu kaut ko citu. Mūsu vēlmes ir kaprīzas un gaistošas, pat šodienas jaunākās tehnoloģijas pēc gada būs vecas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Lielo puiku spēles

09:54
17.12.2025
7

Brīvdienā caurskatot ziņu virsrakstus internetā, uzmanību piesaistīja informācija vietnē “Tvnet.lv”, kas vēstīja: ”Eiropas Savienība (ES) ir jālikvidē, lai pārvaldību nodotu atsevišķām valstīm, paziņojis “Space X” dibinātājs un uzņēmuma “Tesla” īpašnieks miljardieris Īlons Masks, kuram Eiropas Komisija (EK) nesen piemēroja sodu 120 miljonu eiro apmērā. “ES ir jālikvidē, un suverenitāte jāatdod atsevišķām valstīm, lai valdības varētu […]

Pasmejies par sevi pats

15:12
15.12.2025
29

Neesmu nekāds izņēmums, gribas un gribas to pasauli kritizēt, pasūkstīties, pažēloties, pavaimanāt. Ja tam visam vēl ir klausītāji, vēl labāk – piekritēji -, ko gan vairāk vēlēties! Šajā ziņā labāka temata kā “Kad mēs augām, tad tā negāja!” nav. Tomēr bieži vien jāatzīst – vaina jau ir arī manī pašā, jo nespēju tam laikam skriet […]

Arvien "liesākā" veselības aprūpes pieejamība

15:11
14.12.2025
31
1

Domāju, tāpat kā es, ne viens vien novadnieks brīdī, kad ir bijis jātiek pie kāda veselības aprūpes speciālista, ir secinājis, ka vai nu jāgaida ilgāk nekā līdz šim, vai arī šogad nemaz pie tā vairs nav iespējams tikt, jo kvotas vienkārši beigušās. Tur, kur kādreiz izmeklējumu varēja saņemt uzreiz, tagad labākā gadījumā rinda ir tikai […]

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
34

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
39

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
38

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
4
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
43
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi