Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Inovāciju jūgā

Monika Sproģe
13:32
03.03.2020
21

Tirgus nosaka visu. Nevari ar savu ideju pelnīt – ņem lāpstu un roc grāvjus! Jā un nē. Ne visi, kuri apgūst kursu vizuālajā mākslā, būs mākslinieki. Un labi, ka tā. Tāpat ne visi mākslinieki rada pasaules līmeņa šedevrus. Tas nav virsuzdevums. Tomēr jaunu ideju ģenerēšana ir jāveicina. Šis process prasa piepūli, spēju akceptēt pirmajā brīdī nepieņemamo un balansēšanu uz savas komforta zonas robežas. Katrā ziņā reproducēt ir daudz vienkāršāk, bet attīstību šāda kopēšana neveicina. Taču teju katrā izsludinātajā konkursā no uzņēmīgiem cilvēkiem tiek gaidītas inovatīvas idejas. Tiek lēsts, ka, tikai attīstot radošo domāšanu, iespējams panākt dinamisku sabiedrības attīstību un labklājības pieaugumu. Tātad inovācijai ekonomiskajā izrāvienā ir izšķiroša loma.

Der gan piebilst, ka cildinātā inovācija terminu ziņā nav nekas cits kā jauninājums. Jauns produkts, jauna domāšanas pieeja, jauna metode vai tehnoloģijas, kas izmantotas ne-tradicionāli. “Druvas” uzrunātie uzņēmēji nešķendējas, sakot, ka sava loma ir arī ideju čiepējiem, proti – līdz ar špikotājiem parādās konkurence un cīņa par kvalitāti, turklāt idejas jāģenerē visu laiku, jo vienmēr jābūt soli priekšā atdarinātājiem.

Cēsu uzņēmuma “Meistariņš” līdzdibinātājs Mārtiņš Ozoliņš jau trešo gadu ražo attīstošos aktivitāšu dēļus bērniem un pērn sāka īstenot ideju par gaismas galdu ražošanu. “Kad mēģinājām saprast, vai mūsu ideja būs dzīvotspējīga, izgatavojām vairākus paraugus un informāciju ievietojām “Facebook” lapā. Protams, reklamējot savu produktu, piesaistām špikotājus, bet no tā jau nevar izvairīties. Arī tagad redzam, ka sociālajos tīklos vairāk un vairāk ražotāju piedāvā izgatavot attīstības dēļus, bet klāt pievieno mūsu produkta bildes. Patents mūsu gadījumā neder, jo katrs aktivitātes dēlis ir individu­āli izgatavots un personalizēts. Interesējoties par patenta ieguvi, secinājām, ka tas ir ļoti dārgs. Tur­klāt cilvēki ir bezgala radoši – nomaina vienu detaļu vai burtu nosaukumā, un tas jau skaitās cits produkts. Mēs neļaunojamies, ka kāds mēģina kaut ko nošpikot, drīzāk uztveram to pozitīvi, jo citu cilvēku radošā pieeja neļauj atslābināties. Cenšamies savus produktus vēl vairāk attīstīt un modernizēt. Turklāt ne visas inovācijas ir mūsu izgudrotas, daudzi ieteikumi par jauninājumiem nāk no pašiem klientiem. Esam piedalījušies pašvaldības izsludinātajā grantu konkursā un, protams, nebijām vienīgie. Taču, raugoties uz sāncenšiem, diemžēl, tādu svaigu jauninājumu nebija. Finansēju­mam izteiktāki piesakās pretendenti, kuri meklē līdzekļus sava biznesa turpinājumam, pilnveidei. Reti kad parādās kaut kas pavisam unikāls,” stāsta M. Ozoliņš.

Savukārt SIA “Latvijas ķiploks” līdzīpašniece Sintija Rude bilst, ka visvairāk uzņēmums sargā produktu ražošanas tehnoloģiju, neizpauž recepti un sīkas sastāvdaļas. “Produktos, protams, norādām to, kas pēc likuma un PVD prasībām ir jānorāda, bet, ko varam, to sargājam. Savukārt ar zīmola aizsardzību Latvijā iet diezgan grūti. Pamainot vienu burtu vai vienu krāsu, tas uzreiz skaitās cits produkts. Brīnišķīgs piemērs ir majonēze “Francis”. Otrs ražotājs tik veikli spēlējas ar burtiem un krāsām, ka plauktos, izvietoti līdzās, tie pircējam šķiet vienādi. Arī viņi par sevi cīnījās, bet beigās jau neko nepanāca, nevarēja pierādīt, ka kaut kas ir nokopēts,” saka S. Rude.

Uzņēmums iepriekš arī rīkojis dažādas meistarklases, taču uzņēmēja secina: “Cilvēki ir čakli. Paskatās, ja produkts vai pakalpojums iepatīkas, taisa pakaļdarinājumus tirgošanai, ne pašpatēriņam. Klientiem izdevīgi, jo piedāvājuma klāsts paplašinās, ir, no kā izvēlēties, bet ražotāji bieži sastopas ar faktu, ka viņu produkcija vai ideja ir brutāli nokopēta. Netop nekas jauns un oriģināls. Protams, ideju atdarinātāji pievērš uzmanību kvalitātei, citi ievēro nosaukumu, zīmolu vai logo un mēģina kopēt. Pie mums atnāk klients un stāsta, ka pagājušajā gadatirgū no mums nopircis konkrētu preci. Apdomājamies un secinām, ka mēs tajā tirdziņā nemaz neesam bijušas. Mūs apstrīd: “Nē! Man teica, ka ir no “Latvijas ķiploka.” Ik pa brīdim pieķeram, ka kāds strādā ar negodīgiem paņēmieniem un savu produktu pasniedz kā mūsu.”

S. Rude saka, ka viņas izpratnē inovācija var būt gan produkts, gan metode, kādā tas iegūts. Jauninājumam jābūt neparastam. “Inovatīvs produkts ir tāds, kas nekad nav pastāvējis, bet produkts vai pakalpojums, kas ir pastāvējis pirms simts gadiem, tikai piemirsts, diezin vai var pretendēt kā inovācija. Radošumu, lai nonāktu līdz inovācijai, ļoti grūti attīstīt. Šis redzējums, manuprāt, vai nu ir, vai nav. Mēs esam ar ļoti bagātu iztēli, un bieži vien, tā vienkārši sēžot, ienāk prātā kāda ideja vai uzzibsnī galvā bilde, un mēs sākam to apspēlēt. Pārsvarā tāds ir mūsu radošuma ceļš.”

Patiess inovāciju laiks bija rūpnieciskā revolūcija jeb rūpniecības apvērsums 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē, kad uz lauksaimniecību un manufaktūrām balstītu ražošanu pamazām aizstāja fabrikas, kuras savā ražošanas procesā ietvēra automatizāciju un dažādu iekārtu izmantošanu. Parādījās elektrība, pirmās iekārtas, automašīnas, dzelz­ceļš, telefons u.c. Salīdzinājumā ar to laiku šodien radīt kaut ko unikālu un ārkārtīgi nepieciešamu kļūst arvien grūtāk, jo īstu inovāciju virza patiesa vajadzība. Mūsu pārpilnības laikmetā jauninājums bieži vien balstās uz untumu, bet mēs gribam daudz un katru dienu kaut ko citu. Mūsu vēlmes ir kaprīzas un gaistošas, pat šodienas jaunākās tehnoloģijas pēc gada būs vecas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
16

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
34
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
37

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
30

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi