Iedzīvotāji saka – vajag labāk

Pēdējo dienu mainīgie laikapstākļi un straujās temperatūras maiņas kļūst par iemeslu slidenām ietvēm. Šādos laika apstākļos, kad zem izkusušā sniega joprojām palikusi ledus kārta, bieži gadās traumas, kas gūtas uz slideniem ceļiem, ietvēm un apledojušām kāpnēm.

Pagājusī nedēļa nelaimīga iz­rādījusies Cēsu fotogrāfes Ka­rīnas Jurciņas ģimenei, jo ceturt­dienas vakarā, vedot pastaigā suni, uz trotuāra daudzdzīvokļu namu iekšpagalmā Valmieras ielā paslīdējusi viņas dvīņu māsa Kristīne. Viņa guva smagu traumu – lauzta galvaskausa pamatne. Kritiens bija tik nopietns, ka māsai uz laiku iestājās amnēzija. Pārnākot mājās, māsa nevarēja pateikt, nedz kāds todien datums, ne kur viņa nokrita, un nespēja atcerēties, kā pārradās mājās, taču negadījumam bija aculiecinieki.

“Vakara gaitā māsai strauji pasliktinājās pašsajūta, es devos pie viņas, lai aizvestu uz slimnīcu. Iekšpagalms bija viena liela slidotava, vēlēdamās ar mašīnu apstāties precīzi pie viņas kāpņutelpas, es to nevarēju izdarīt. Bremzējot mašīna turpināja slīdēt uz priekšu. Trotuārs, pa kuru Kristīne gāja, bija neaprakstāmi slidens. Pārdzīvojuma brīdī savas dusmas izpaudu sociālajos tīklos, kur komentāros viens otrs norāda, ka jāizvēlas piemēroti apavi, taču varu apgalvot, ka māsa pastaigai ar suni nebija apāvusi augstpapēžu kurpes, kājās bija kārtīgi ziemas zābaki ar pamatīgu zoli,” stāsta Karīna.

Par daudzdzīvokļu namu pagalmu, ielu brauktuvju un ietvju stāvokli atbild apsaimniekotājs. Sākotnēji tuvinieki bijuši noskaņoti apsaimniekotāju saukt pie atbildības, tomēr tagad pats svarīgākais esot parūpēties par māsu un viņas bērniem. “Šodien māsu izrakstīs no Cēsu klīnikas, bet nekas vēl nav beidzies. Jau esam sazinājušies ar Rīgas Stradiņa klīnikas speciālistiem, vedīsim māsu uz Rīgu. Tie ir izdevumi, kurus sedzam no sava maka. Par laimi, māsa strādā valsts iestādē, viņai veselība ir apdrošināta, daļu ārst­niecības izmaksu sedz apdrošināšanas kompānija, taču tas ne tuvu nav viss, ko prasīs atlabšana,” saka cietušās māsa.

Karīna pati dzīvo privātmāju rajonā, viņa min, ka tur trotuāri un brauktuves ir labā stāvoklī, taču pēc atgadījuma ar māsu viņa Cēsu ielās vairs nejūtas droši: “Lai kā es mīlētu Cēsis, tagad esmu vīlusies un dusmīga uz savu pilsētu. Arī ar apkaimes lielāko ceļu stāvokli es kā autovadītāja esmu neapmierināta. Ja pagājušajā gadā ceļus slavināja, tad pagājušajā svētdienā, braucot uz Rīgu, šoseja līdz Līgatnei bija briesmīga, bet no Līgatnes līdz Rīgai droša.”

Uz ielas sastaptie arī saka, ka iet­vju stāvoklis varēja būt labāks. “Vakar pusastoņos no rīta uz darbu gāju kā pīle pa ledu,” sacīja Ilona Cālīte. Viņai piekrita cēsniece Ilze, kura norādīja, ka 2. decembra vakarā un nākamās dienas rītā bijusi ļoti apgrūtinoša iešana pa Maija parku.

“Žēl veco cilvēku. Jūtu, ka viņiem vienkārši bail pārvietoties,” tā divdesmitgadniece Ilze, “Rīgas ielā aizvakar no rīta bija ietvju posmi, kur tikko ieklātais bruģis tā spīdēja, ka iešana pa to atgādināja šļūkāšanu gar baseina malu. Vakar pusdienlaikā gaisa temperatūra bija plusos, pamazām arī “melnais ledus”, kas rīta agrumā sedza ietves, kuras sāls un grants šķipsnu nebija redzējušas, kusa. Taču, ja ticēt tam, ka Latvijā bija un joprojām būs četri gadalaiki, tad jādomā, ka pie mums divi trīs ziemas mēneši ar šim gadalaikam raksturīgiem laika apstākļiem arī šogad vēl priekšā. Ir ietves, kur jūtos droši, taču ir arī tādi ceļi un trotuāri, kurus apeju ar līkumu.”

“Druva” Cēsu novada pašvaldībā centās noskaidrot, vai ielu un ietvju uzturēšanas darbiem ziemā pašvaldība ir gatava, vai tie veikti. Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldē noskaidrojām, ka paš­valdība ietvju tīrīšanai ziemā ir sagatavojusies, trotuāri tiek tīrīti un kaisīti. Darbi tiek sākti no Bērzaines ielas, kur atrodas tehnika. Prioritāru ielu nav, ietvju sakopšana tiek veikta, plānojot, lai nebūtu pārāk lielu pārbraucienu tukšgaitā. Tomēr arī pašvaldībā uzsvēra, ka ziemā nevar solīt ietves ik dienu uzturēt tā, lai nebūtu ne sniega, ne ledus. Uz iet­vēm kaisa smilts-sāls maisījumu, ne tīru sāli.

Pašvaldības pārziņā ir noteikti ceļu un trotuāru posmi, bet ir vietas, kur ietves tīra nama īpašnieki un apsaimniekotāji. Pašvaldībā apstiprināti saistošie noteikumi par teritoriju un nekustamo īpašumu uzturēšanu, kuri būtu jāievēro visiem, diemžēl arvien ir pa kādam, kas tos ignorē. Cēsu novada pašvaldības policijas inspektors par saistošo noteikumu uzraudzību Kaspars Blaumanis saka, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem situācija uzlabojusies. “Pagājušajā ziemā bijuši arī sodītie, taču šogad neviens protokols vēl nav noformēts, bet brīdinājumi ir izteikti,” skaidro K. Blaumanis.

Brīdinājumu izsaka, ja persona iepriekš nav bijusi sodīta, pēc brīdinājuma izteikšanas 14 dienās teritorija jāuzkopj, ja tas netiek darīts, pašvaldības policijas inspektors noformē protokolu. Par saistošo noteikumu neievērošanu fiziskai personai pienākas sods no 35 līdz 100 eiro, juridiskai no 35 līdz 210 eiro.

Savukārt, ja inspektors konstatē, ka mājā dzīvo vientuļš sirmgalvis un viņam nav tuvinieku, kas varētu palīdzēt uzturēt kārtībā piegulošo teritoriju (trotuāru), paš­valdības policijas darbinieki vēršas Īpašuma apsaimniekošanas pārvaldē ar iesniegumu, kurā lūdz iespēju cilvēkam palīdzēt, iesaistoties pašvaldībai.

Tātad, lai izvairītos no ziemai raksturīgām traumām, jābūt uzmanīgiem, kā arī jāskubina, lai arī māju īpašnieki vai apsaimniekotāji seko līdzi ietvju stāvoklim, jo pašvaldība savus darāmos darbus apzinās un cenšas izpildīt laikus.