Trešdiena, 26. marts
Vārda dienas: Eiženija, Ženija

Hokeja čempionāts ir svētki

Druva
23:00
07.05.2006
15

Viesturs Cīrulis, 25 gadi: – Hokejs ir emocijas, kuras nevar vārdos aprakstīt. Zinu tikai to, ka tās sitīs augstu vilni ne tikai abās hallēs Rīgā, bet visā Latvijā. Viena zeme, viens hokejs! Šo čempionātu gaidu ar īpašām izjūtām, jo tas notiks Latvijā. Tas ir vienkārši nebijis gadījums un medusmaize katram normālam hokeja fanam. Ar paziņu starpniecību esmu iegādājies biļetes uz divām Latvijas spēlēm, bet pārējās skatīšos kopā ar draugiem tepat Cēsīs vai nu kādā krogā, vai mājās. Galvenais, lai apkārt būtu labi čomi, īsta līdzi jušanas gaisotne un aliņš, tad jebkura spēle ir skatāma, arī tās ne visai izdevušās. Jau no iepriekšējiem gadiem esmu saglabājis hokeja kreklu, cepuri, tauri un šalli. Arī karogu uz Rīgu līdzi ņemšu, kā tad bez tā.

Gribētos mūsējos redzēt sešniekā, bet, protams, ar visām nesenajām izmaiņām Latvijas izlasē nekādus pārsteidzošos rezultātus negaidu. Svarīgi, lai visas spēles būtu baudāmas un emociju pārpilnas. Lai visi hokeja fani būtu vienoti un turētu īkšķus par savējiem.

Andris Abramovs, 39 gadi:

– Līdzi jušana Pasaules čempionāta spēlēm hokejā šogad būs netradicionāla. Tikai vienu čempionāta spēli vērošu klātienē, un šī iespēja radās nesen, uzzinot, ka Raunas vidusskolas 30 aktīvākajiem sportistiem – hokejistiem un futbolistiem -valsts dāvina biļetes uz 6. maija spēli starp Zviedrijas un Itālijas valsts izlasēm. Man kā kaismīgam

hokeja fanam nav ilūziju, kas uzvarēs.

Piecus gadus Pasaules čempionāta spēles ar Latvijas izlases piedalīšanos esmu skatījies klātienē. Varēju to atļauties, bet dārgās biļetes uz čempionātu Latvijā nevaru atļauties. Skatoties spēles Krievijā, Somijā, Zviedrijā, Vācijā un Čehijā, vēl baudīju ekskursijas valstīs, kuras apmeklēju.

Šogad būšu līdzjutējs pie televizora. Mājās, ar Latvijas izlases kreklu mugurā. Man nepatīk hokeju skatīties kafejnīcā, jo tā nav fanošana, tā ir hokeja vērošana. Un ar to, ko izjūtu tribīnēs, vispār nevar salīdzināt. Būt tribīnēs ar draugiem ir lieliski. Pārtraukumos var pārspriest redzēto. Visneaizmirstamākā bija spēle Vācijā 2001. gadā, kad vinnējām Ameriku.

Pie labas sakritības Latvijas izlase šogad varētu uzstādīt rekordu un iegūt 4. vietu. Labprāt nākamgad aizbrauktu uz Krieviju, lai atkal vērotu, kā Latvijas izlase spēlē augstākajā divīzijā. Taču neizslē-dzu iespēju, ka 9. maijā mums birs asaras. Ja būs spēle par palikšanu vai nepalikšanu augstākajā divīzi-jā.

Māris Jansons, 21gads:

– Hokejs jau ir kļuvis par tautas sporta veidu. Tas ir ļoti iemīļots, Latvijas hokejistu sniegumam seko līdzi vai katrs. Pasaules čempionāts un Latvijas izlases spēļu vērošana ir lieliska laika pavadīšanas. Čempionāts jau ir kļuvis kaut kas līdzīgs Ziemassvētkiem, svētkiem divu nedēļu garumā.

Šogad esmu nolēmis vērot spēles arī klātienē. Nevar laist garām tādu izdevību, ka pašu mājās var redzēt ne tikai Latvijas, bet visas pasaules labākos hokejistus. Domāju, ka vienu spēli vērošu arēnā “Rīga”, vienu kopā ar draugiem skatīšos tiešraidē. Kādas spēles laikā noteikti paklejošu pa hokeja skatīšanās vietām, lai varētu pilnīgāk izdzīvot hokejisko gaisotni.

Agris Kozerovskis, 73 gadi:

– Hokeja čempionāts ir svarīgs sporta dzīves notikums. Apsveicami, ka tas notiek Latvijā, un tur noteikti liela loma ir faniem, jo ne bez viņu aktivitātes tas iespējams. Latvija tomēr nav tik spēcīga valsts, lai čempionāta rīkošanas tiesības spētu izcīnīt bez hokeja līdzjutēju atbalsta.

Visas spēles droši vien neredzēšu, jo tas nav iespējams, jāstrādā, un ir grūti labā laikā nosēdēt pie televizora, bet svarīgākās noteikti noskatīšos tiešraidē. Vladislavs Ančs, 55 gadi:

– Tas, ka Latvijā notiek Pasaules čempionāts hokejā, ir ļoti labi. Daudzviet pasaulē uzzinās par Latviju, to mums jāprot izmantot, un ceru, ka tā arī būs. Par hokeja federācijas finansēm nevaru spriest. Domāju, ka arī finansiāli visam vajadzētu būt kārtībā, vismaz bez zaudējumiem, jo, cik zinu, visas biļetes ir pārdotas. Pašam čempionātam vajadzētu norisināties veiksmīgi. Atbildīgie dienesti ir pētījuši citu valstu pieredzi, un šis nav pirmais liela mēroga pasākums Latvijā.

Biļešu cenas gan ir salīdzinoši dārgas, jo hokeja haļļu ietilpība nav liela, tamdēļ spēles vērošu mājās pie televizora un centīšos sekot visām Latvijas izlases spēlēm. Protams, interesē arī finālspēles. Ja vien spēles nenotiks darba laikā, tad skatīšos, cik iespējams.

Skatoties pēdējās spēles, domāju, ka Latvijai ir labas izredzes. Īpaši, ja kādam pretiniekam nepaveiksies, tad no apakšgrupas noteikti būsim ārā.

Mārtiņš Apinītis, 35 gadi: – Iepriekšējos trīs gadus pasaules hokeja čempionātus vēroju klātienē, papildinot daudzskaitlīgo fanu pūli Somijā, Čehijā un Austrijā. Un tagad, kad beidzot sagaidīts turnīrs savā zemē, klātbūtnes efekta nebūs. Ne tāpēc, ka nebūtu biļešu, jo kārtīgs fans biļetes vienmēr dabū. Iemesls ir daudz vienkāršāks – lauzta roka.

Tā ir visstulbākā sajūta. Tiesa, pēc Turīnas olimpiādes domāju, ka pat nebraukšu, bet pēdējās pārbaudes spēles parādīja, ka Latvijas izlase atkal sajutusi spēles garšu. Arī hokejisti izteikušies, ka izlasē valda foršs komandas gars. Tie, kuri nevarēja vai negribēja, ir nogājuši malā, palikuši tie, kuri grib spēlēt. Tagad gribētu būt tur klāt, bet laikam nāksies samierināties ar hokeja vērošanu televīzijā savā mājā draugu pulkā, pie tam bez alus, jo lūzums neļauj to lietot.

Neesmu hokeja speciālists, bet uz mūsējo sniegumu raugos optimistiski, jo savās mājās vajadzētu arī sienām palīdzēt. Varbūt būšu pārāk pārdrošs, bet labprāt Latvijas izlasi redzētu, saņemam bronzas godalgas. Tas ir pa spēkam, jo kad tad, ja ne tagad.

Laura Voldiņa, 23 gadi:

– Hokeja līdzjutēju vidū netrūkst arī daiļā dzimuma pārstāvju, jo arī hokejistiem taču ir tīkami, ja ir ne tikai fani, bet arī fanes. Īstas hokeja līdzjutējas dzīvo arī mūsu pusē.

Līdz šim pasaules hokeja čempionātus vēroju televizorā, bet gribētos reiz šī izjūtas izjust arī klātienē.

Biļešu gan vēl nav, bet cerību vēl neesmu atmetusi. Hokejs ir spēle, kas jāskatās kopā, lielā fanu pūlī. Tas dod īpašas izjūtas, kaut arī fanojam pie televizora. Ja visi ir aktīvi atbalstītāji gan vārtu gūšanas reizēs, gan neveiksmēs, tas dod kolosālu vienotības sajūtu. Un, manuprāt, arī spēlētāji to sajūt, ka visā Latvijā daudzi tūkstoši ir par viņiem.

Es fanojos par divām komandām, protams, par Latviju, bet man patīk arī Zviedrijas izlase. Latvieši ir pierādījuši, ka ir cienīgi būt hokeja lielvalstu vidū gan ar savu neatlaidību un cīņas sparu, gan ar pasaulē labāko fanu armiju.

Domājot par mūsu izlases sniegumu, prognozēju, ka Čehijas izlasei zaudēsim ar 3:5, bet Somiju un Slovākiju vajadzētu uzvarēt un grupā ieņemt otro vietu. Manuprāt, šogad sešniekā mūsu izlasei jābūt.

Pierakstījuši: Liene Sīle, Mairita Kaņepe, Māris Buholcs, Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
27

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
42

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Nāve sarkanās "Prada" kurpēs

17:13
17.03.2025
51

Domāt par nāvi ir noderīgs vingrinājums. Tas ir svarīgs, ja ne pats svarīgākais, notikums dzīvē un nepielūdzami tiešs spogulis, kurā ieskatoties var labi pamanīt, cik jēdzīgas vai bezjēdzīgas ir tavas gaitas šajā saulē.    Domāšana par nāvi, izrādās, var būt arī atspēriena dēlītis, kas palīdz pārlidot pāri kādam no nāves sliekšņiem. Ir gan filoloģiska ķeza: […]

Sievišķība, demokrātija un gudrība

17:23
16.03.2025
30

Šogad šķietami klusāk nekā citus gadus, jo 8. marts iekrita brīvdienā, aizvadīta Starptautiskā sieviešu diena. Bet vīriešu rosība ziedu veikalos bija vērojama, un pasākumu klāsts, kas veltīts tieši Sieviešu dienai, bija bagātīgs gan sestdien, gan jau dienu iepriekš, piektdien. Tāpat kā par daudziem svētkiem, ko atzīmējam Latvijā, arī par 8. martu viedokļi ir atšķirīgi – […]

Noteikumi nav lasāmgabals pirms iemigšanas

14:46
12.03.2025
42

Laikam gan tikai pa kluso, bez atļaujas pilsētās nozāģēts kāds koks. Lai to nocirstu, īpašas komisijas vērtē, cik katrs konkrētais koks nozīmīgs vai bīstams, tiek rīkotas sabiedriskās apspriešanas tā likteņa lemšanai.    Kur tad vēl ceļu pārbūves ieceres, kad iedzīvotāji rīko koku    aizstāvības pasākumus, bet būvnieku darbi kavējas. Koki, īpaši jau lielie un vecie, […]

Kailais karalis un Sīpola kungs

16:56
08.03.2025
52

Notikumi pasaulē ir tik intensīvi un līdzšinējo lietu kārtību jaucoši, ka pievērsties kaut kam, kas ir tepat un ikdienišķas normālības rāmjos, šķiet teju nepieklājīgi. Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanās Baltajā namā ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, kas spēji noslēdzās ar skandālu Ovālajā kabinetā, krustu šķērsu apspriesta gan pilīs, gan būdiņās. Pievienošu tikai vienu asociāciju, kas […]

Tautas balss

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
17
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
32
33
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
14
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Grausti pavasara saulītē

11:42
20.03.2025
28
Lasītāja Z. raksta:

“Privātīpašums ir neaizskarams, bet vai tomēr neesam to padarījuši par pārlieku neaizskaramu? Tā liek domāt grausti, kas redzami Cēsīs. Starp Vaļņu un Rīgas ielu ir īpašums, kur slienas drupas, nu gluži kā vēstures pieminekļi. Bet vieta vismaz sakārtota. Daudz bēdīgāk izskatās vecā pienotavas ēka, īpaši tas redzams tagad, kad spoži spīd sau­le, bet koki un […]

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
25
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Sludinājumi