Trešdiena, 17. aprīlis
Vārda dienas: Rūdolfs, Viviāna, Rūdis

Hokeja čempionāts ir svētki

Druva
23:00
07.05.2006
4

Viesturs Cīrulis, 25 gadi: – Hokejs ir emocijas, kuras nevar vārdos aprakstīt. Zinu tikai to, ka tās sitīs augstu vilni ne tikai abās hallēs Rīgā, bet visā Latvijā. Viena zeme, viens hokejs! Šo čempionātu gaidu ar īpašām izjūtām, jo tas notiks Latvijā. Tas ir vienkārši nebijis gadījums un medusmaize katram normālam hokeja fanam. Ar paziņu starpniecību esmu iegādājies biļetes uz divām Latvijas spēlēm, bet pārējās skatīšos kopā ar draugiem tepat Cēsīs vai nu kādā krogā, vai mājās. Galvenais, lai apkārt būtu labi čomi, īsta līdzi jušanas gaisotne un aliņš, tad jebkura spēle ir skatāma, arī tās ne visai izdevušās. Jau no iepriekšējiem gadiem esmu saglabājis hokeja kreklu, cepuri, tauri un šalli. Arī karogu uz Rīgu līdzi ņemšu, kā tad bez tā.

Gribētos mūsējos redzēt sešniekā, bet, protams, ar visām nesenajām izmaiņām Latvijas izlasē nekādus pārsteidzošos rezultātus negaidu. Svarīgi, lai visas spēles būtu baudāmas un emociju pārpilnas. Lai visi hokeja fani būtu vienoti un turētu īkšķus par savējiem.

Andris Abramovs, 39 gadi:

– Līdzi jušana Pasaules čempionāta spēlēm hokejā šogad būs netradicionāla. Tikai vienu čempionāta spēli vērošu klātienē, un šī iespēja radās nesen, uzzinot, ka Raunas vidusskolas 30 aktīvākajiem sportistiem – hokejistiem un futbolistiem -valsts dāvina biļetes uz 6. maija spēli starp Zviedrijas un Itālijas valsts izlasēm. Man kā kaismīgam

hokeja fanam nav ilūziju, kas uzvarēs.

Piecus gadus Pasaules čempionāta spēles ar Latvijas izlases piedalīšanos esmu skatījies klātienē. Varēju to atļauties, bet dārgās biļetes uz čempionātu Latvijā nevaru atļauties. Skatoties spēles Krievijā, Somijā, Zviedrijā, Vācijā un Čehijā, vēl baudīju ekskursijas valstīs, kuras apmeklēju.

Šogad būšu līdzjutējs pie televizora. Mājās, ar Latvijas izlases kreklu mugurā. Man nepatīk hokeju skatīties kafejnīcā, jo tā nav fanošana, tā ir hokeja vērošana. Un ar to, ko izjūtu tribīnēs, vispār nevar salīdzināt. Būt tribīnēs ar draugiem ir lieliski. Pārtraukumos var pārspriest redzēto. Visneaizmirstamākā bija spēle Vācijā 2001. gadā, kad vinnējām Ameriku.

Pie labas sakritības Latvijas izlase šogad varētu uzstādīt rekordu un iegūt 4. vietu. Labprāt nākamgad aizbrauktu uz Krieviju, lai atkal vērotu, kā Latvijas izlase spēlē augstākajā divīzijā. Taču neizslē-dzu iespēju, ka 9. maijā mums birs asaras. Ja būs spēle par palikšanu vai nepalikšanu augstākajā divīzi-jā.

Māris Jansons, 21gads:

– Hokejs jau ir kļuvis par tautas sporta veidu. Tas ir ļoti iemīļots, Latvijas hokejistu sniegumam seko līdzi vai katrs. Pasaules čempionāts un Latvijas izlases spēļu vērošana ir lieliska laika pavadīšanas. Čempionāts jau ir kļuvis kaut kas līdzīgs Ziemassvētkiem, svētkiem divu nedēļu garumā.

Šogad esmu nolēmis vērot spēles arī klātienē. Nevar laist garām tādu izdevību, ka pašu mājās var redzēt ne tikai Latvijas, bet visas pasaules labākos hokejistus. Domāju, ka vienu spēli vērošu arēnā “Rīga”, vienu kopā ar draugiem skatīšos tiešraidē. Kādas spēles laikā noteikti paklejošu pa hokeja skatīšanās vietām, lai varētu pilnīgāk izdzīvot hokejisko gaisotni.

Agris Kozerovskis, 73 gadi:

– Hokeja čempionāts ir svarīgs sporta dzīves notikums. Apsveicami, ka tas notiek Latvijā, un tur noteikti liela loma ir faniem, jo ne bez viņu aktivitātes tas iespējams. Latvija tomēr nav tik spēcīga valsts, lai čempionāta rīkošanas tiesības spētu izcīnīt bez hokeja līdzjutēju atbalsta.

Visas spēles droši vien neredzēšu, jo tas nav iespējams, jāstrādā, un ir grūti labā laikā nosēdēt pie televizora, bet svarīgākās noteikti noskatīšos tiešraidē. Vladislavs Ančs, 55 gadi:

– Tas, ka Latvijā notiek Pasaules čempionāts hokejā, ir ļoti labi. Daudzviet pasaulē uzzinās par Latviju, to mums jāprot izmantot, un ceru, ka tā arī būs. Par hokeja federācijas finansēm nevaru spriest. Domāju, ka arī finansiāli visam vajadzētu būt kārtībā, vismaz bez zaudējumiem, jo, cik zinu, visas biļetes ir pārdotas. Pašam čempionātam vajadzētu norisināties veiksmīgi. Atbildīgie dienesti ir pētījuši citu valstu pieredzi, un šis nav pirmais liela mēroga pasākums Latvijā.

Biļešu cenas gan ir salīdzinoši dārgas, jo hokeja haļļu ietilpība nav liela, tamdēļ spēles vērošu mājās pie televizora un centīšos sekot visām Latvijas izlases spēlēm. Protams, interesē arī finālspēles. Ja vien spēles nenotiks darba laikā, tad skatīšos, cik iespējams.

Skatoties pēdējās spēles, domāju, ka Latvijai ir labas izredzes. Īpaši, ja kādam pretiniekam nepaveiksies, tad no apakšgrupas noteikti būsim ārā.

Mārtiņš Apinītis, 35 gadi: – Iepriekšējos trīs gadus pasaules hokeja čempionātus vēroju klātienē, papildinot daudzskaitlīgo fanu pūli Somijā, Čehijā un Austrijā. Un tagad, kad beidzot sagaidīts turnīrs savā zemē, klātbūtnes efekta nebūs. Ne tāpēc, ka nebūtu biļešu, jo kārtīgs fans biļetes vienmēr dabū. Iemesls ir daudz vienkāršāks – lauzta roka.

Tā ir visstulbākā sajūta. Tiesa, pēc Turīnas olimpiādes domāju, ka pat nebraukšu, bet pēdējās pārbaudes spēles parādīja, ka Latvijas izlase atkal sajutusi spēles garšu. Arī hokejisti izteikušies, ka izlasē valda foršs komandas gars. Tie, kuri nevarēja vai negribēja, ir nogājuši malā, palikuši tie, kuri grib spēlēt. Tagad gribētu būt tur klāt, bet laikam nāksies samierināties ar hokeja vērošanu televīzijā savā mājā draugu pulkā, pie tam bez alus, jo lūzums neļauj to lietot.

Neesmu hokeja speciālists, bet uz mūsējo sniegumu raugos optimistiski, jo savās mājās vajadzētu arī sienām palīdzēt. Varbūt būšu pārāk pārdrošs, bet labprāt Latvijas izlasi redzētu, saņemam bronzas godalgas. Tas ir pa spēkam, jo kad tad, ja ne tagad.

Laura Voldiņa, 23 gadi:

– Hokeja līdzjutēju vidū netrūkst arī daiļā dzimuma pārstāvju, jo arī hokejistiem taču ir tīkami, ja ir ne tikai fani, bet arī fanes. Īstas hokeja līdzjutējas dzīvo arī mūsu pusē.

Līdz šim pasaules hokeja čempionātus vēroju televizorā, bet gribētos reiz šī izjūtas izjust arī klātienē.

Biļešu gan vēl nav, bet cerību vēl neesmu atmetusi. Hokejs ir spēle, kas jāskatās kopā, lielā fanu pūlī. Tas dod īpašas izjūtas, kaut arī fanojam pie televizora. Ja visi ir aktīvi atbalstītāji gan vārtu gūšanas reizēs, gan neveiksmēs, tas dod kolosālu vienotības sajūtu. Un, manuprāt, arī spēlētāji to sajūt, ka visā Latvijā daudzi tūkstoši ir par viņiem.

Es fanojos par divām komandām, protams, par Latviju, bet man patīk arī Zviedrijas izlase. Latvieši ir pierādījuši, ka ir cienīgi būt hokeja lielvalstu vidū gan ar savu neatlaidību un cīņas sparu, gan ar pasaulē labāko fanu armiju.

Domājot par mūsu izlases sniegumu, prognozēju, ka Čehijas izlasei zaudēsim ar 3:5, bet Somiju un Slovākiju vajadzētu uzvarēt un grupā ieņemt otro vietu. Manuprāt, šogad sešniekā mūsu izlasei jābūt.

Pierakstījuši: Liene Sīle, Mairita Kaņepe, Māris Buholcs, Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
20

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
15

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
24

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
26

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
23

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Uz kuru pusi spert soli

09:54
08.04.2024
35

Nākamajā nedēļā pašvaldība izsolīs Ungurmuižas nomas tiesības. Tik nozīmīga kultūrvēstures objekta nodošana nomā Cēsu novadā vēl nav bijusi. Ir pieredze ar Ruckas muižu Cēsīs, taču tas gluži nav tas, ko gaida Ungurmuižas gadījumā. Ruckas muižas kompleksu izsolīja bezatlīdzības lietošanā, lai tur turpinātu attīstīt mājvietu radošajām industrijām. Prasība – nodrošināt rezidēšanas iespējas kultūras, vides, aprites ekonomikas […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
17
2
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
25
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
40
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi