Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Grūtais ceļš uz valdību

Jānis Buholcs
10:27
10.12.2018

Jaunās valdības veidošanas procesu raksturo grūtības partiju starpā vienoties par kopēju darbu un darbības principiem. Priekšvēlēšanu retorika saskaras ar politisko realitāti. Situāciju vēl vairāk sarežģī arī neskaidrība par to, vai premjerministra amata kandidātam Aldim Gobzemam varētu tikt izsniegta pielaide darbam ar valsts noslēpumu.

Parlamentā ievēlēto kompāniju kopumā raksturo divējāds noskaņojums. No vienas puses, ir vairāki nopietni pretendenti uz varu, bet, no otras puses, potenciālo valdības veidotāju vidū nav tādas nepacietības vai izmisuma, lai tie pašlaik būtu gatavi tādiem kompromisiem, kādus koalīcijas veidošana prasa.

Pašlaik valdības veidošanas mīklu risināt cenšas A. Gobzems. Viņš ir nācis ar gatavu rīcības plānu: intensīvā sanāksmju ciklā kopā ar potenciālajiem valdības partneriem vienoties par darbiem, reformām un atbildības jomām. Viens no šī procesa elementiem ir prasība pēc konfidencialitātes. Citiem vārdiem, lai sarunu partneri uz āru nestāstītu, kas notiek sarunās. Partneri piekrituši, ka galvenais runātājs par šo procesu būs A. Gobzems, bet pārējie sarunās ar medijiem apņēmušies būt lakoniski. Tomēr pat tad partiju pārstāvju izteikumos var dzirdēt zināmas šaubas, vai būs iespējams vienoties par veicamajiem darbiem, ja vienlaikus jau nav arī zināms, kā un uz kādiem noteikumiem strādās iespējamā visai raibā koalīcija, kuras pārstāvjiem attiecīgie darbi būs jāveic.

Ja runa ir par ko tik sarežģītu kā valdības sarunas, konfidencialitāte palīdz. Tomēr zīmīgi, ka tieši no KPV LV puses līdz šim ir izskanējuši visai radikāli priekšlikumi par atklātību. Viens no šīs partijas līderiem Artuss Kaimiņš savās deputāta gaitās nešķiras no videokameras un savu politisko kapitālu ir krājis, solot tautai parādīt to, kas notiek aiz slēgtajām durvīm. Būtiski, ka šoreiz runa ir nevis tikai par slepenību ierobežotā laikposmā. A. Gobzems pieļāvis, ka gadījumā, ja tiks apstiprināta viņa valdība, arī valdības sēdes būšot slēgtas.

Ja atbilstoši KPV LV iecerēm tiks likvidēta Koalīcijas padome, kurā aiz slēgtām durvīm tiek apspriesti valdības darba kārtības jautājumi, pirms par tiem runā atklātajās valdības sēdēs, politiķi meklēs citus formātus, kā savā starpā runāt bez nepieciešamības pastāvīgi spēlēt publisko lomu. Tādā gadījumā slēgtās valdības sēdes būtu gluži likumsakarīga ideja. Taču vienlaikus šāds priekšlikums parāda, ka atklātība tādā līmenī, kā to sludināja KPV LV savā priekšvēlēšanu retorikā, nemaz nav iespējama. Pēc izskanējušās kritikas par to, ka valdības sēdes varētu tikt padarītas par slēgtām, A. Gobzems ir pieļāvis, ka viedokli šajā jautājumā pārskatīs – taču tas nozīmētu tikai to, ka politiķi meklētu un atrastu vēl citas vietas, kur savā starpā pārrunāt jautājumus.

Nopietns šķērslis A. Gobzema ceļā uz valdības vadītāja amatu ir pielaide valsts noslēpumam. Dro­šības dienestiem nepieciešami mēneši, lai izvērtētu – dot šādu pielaidi vai ne. Tādējādi veidojas neparasta situācija – valdību cenšas izveidot cilvēks, par kuru nav zināms, vai viņam būs iespējas pienācīgi pildīt premjera pienākumus.

Partija KPV LV ir rosinājusi noteikt, ka pārbaude, vai konkrētajam cilvēkam var uzticēt valsts noslēpumu, būtu jāveic trīs nedēļu laikā. Tas būtu termiņš, kas pārāk netraucētu amata kandidātiem, taču tam var nebūt saistības ar to, cik laika reāli ir nepieciešams, lai pārbaudi veiktu. Esošais termiņš – trīs mēneši –, jādomā, ir pieņemts, ņemot vērā veicamo darba apjomu. Ja gribam, lai pārbaude tiktu veikta kvalitatīvi, to steidzināt nedrīkst.

Taču nav noliedzams, ka situ­ācija parāda nepilnības esošajā kārtībā. Pašlaik nav mehānisma, kas nodrošinātu iespēju operatīvi izvērtēt tādu cilvēku atbilstību darbam ar valsts noslēpumu, kuri uz attiecīgiem amatiem pretendē pirmo reizi. Varbūt šādas pārbaudes būtu jāveic jau pirms vēlēšanām par visiem partiju virzītajiem premjerministra kandidātiem neatkarīgi no tā, vai viņi saņem nomināciju vai ne?

Ir izskanējis arī cits priekšlikums – ievēlētajiem deputātiem pielaidi dot automātiski. Priekš­likums tiek pamatots ar to, ka šie ir cilvēki, kuriem ir izteikuši atbalstu vēlētāji, un tieši vēlētājiem, nevis specdienestiem būtu jālemj, kas vadīs valsti. Taisnība, ka specdienestu ietekme jātur grožos – tomēr ir arī skaidrs, ka sabiedrības rokās ne vienmēr ir pilnīga informācija par to, kas aiz kura politiķa stāv un kādi riski pastāv. Sabiedrība politiķi vērtē pēc dažādiem un daudzveidīgiem kritērijiem – kā zināms, dažkārt arī vienkārši pēc frizūras. Tāpēc tikšanai Saeimā nevajadzētu būt vienādai ar tikšanu pie valsts noslēpuma.

Kopumā esošā situācija nozīmē, ka saglabājas daudz neskaidrību. Partijām gan ir jāturpina sarunas, neskatoties uz valsts noslēpuma jautājumu, lai saprastu, vai A. Gobzema vadībā par kopēju darbu tās vispār spēj vienoties. Kas zina, varbūt pielaides jautājums tuvākajā laikā atrisināsies pats no sevis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
12

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
19

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
20
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi