“”Mērnieku laiki” ir pati garlaicīgākā latviešu grāmata, tāpēc to nemaz neesmu lasījusi.” Šāds izteikums, kurš nesen izskanējis Piebalgā no pašvaldības pārstāvja, nu ir kļuvis par spārnoto frāzi. Tā noder sarunās, kad raksturo, kā Vecpiebalgā diskutē. Brāļu Kaudzīšu romāns mūsdienās noder kā arguments, kā tēlains izteikums.
Iespējams, atsaucoties un brāļu Kaudzīšu romānu, tieši Piebalgas pusē var izcelties starp savējiem. Ka ir vērts paziņot, ka latviešu pirmo romānu izdevies neatvērt ne skolas gados, ne pieauguša cilvēka vecumā. Ja labi padomā, tad kamdēļ tagad lasīt vecu grāmatu. Lasīšana prasa piepūli, arī laiks jāatrod. Ikdienas sarunās un domstarpībās romāna tipāži ieraugāmi tāpat – bez lasīšanas.
Ir gan tie brāļi – Reinis un Matīss – bijuši ģeniāli, tautas raksturu ieliekot jau pirmajā latviešu autoru romānā! “Garlaicīgo” grāmatu ikdienā var citēt bez apstājas. Ja padomju valsts gados skolēni to bija spiesti iemācīties un citēt, tagad jauniešiem tā nav spiesta lieta. Vajag tikai māku interneta dzīlēs atrast piemērotākos citātus, un vērtējums literatūras zināšanās ir labs.
Arī pieaugušajiem, iespējams, nav svarīgi palasīt “Mērnieku laikus”, iztēloties, kā notiek reformas ar robežu pārspraušanu, strīdiem, kuros pat tuvākais sābris ( kaimiņš) var kļūt par ienīstu cilvēku. Arī sūdzēties nav vērts. Cietumā nevienu par strīdiem neliks. Tagad veids, kā kādu sodīt, ir izplatīt indīgu informāciju par uzņēmēju, skolotāju, ārstu, citas frakcijas deputātu pašvaldībā. Pat ne pasūdzoties mērniekam (lasi – kādai amatpersonai), pietiek ar tekstu internetā. Tā dažkārt padarbojušies ne tikai paši piebaldzēni, uzturot savos pakalnos dzīvus “Mērnieku laiku” tipāžus, līdzīgi notikumi notiek daudzās apkaimēs, novados, arī iemesli, kas to rosina, ir dažādi.
Iemeslu virmot “Mērnieku laikos” kodētām attiecībām, varbūt arī iespējai rīkot goda mielastu, kam sekos tautas izvillošanās, tad sabučošanās, jau kādu laiku dod Izglītības ministrijā lemtais par skolām un tehnikumiem. Arī jaunā Latvijas valdība sola iespēju – plānu, kā tiks pārbīdītas novadu robežas.
Nudien, jāpārlasa pats “garlaicīgākais” latviešu romāns. Var izrādīties, ka jau kādu laiciņu esam pārāk garlaicīgi dzīvojuši. Garlaicību aizdzīs Latvijas teritorijā administratīvo robežu pārspraušana. Diezin vai tā paies bez baumām un strīdiem. Tādu garlaicību Latvijā nepieļausim.
Komentāri