Līdz ar pasauli pārņēmušo krīzi, kas nebeidzas un nebeidzas, kas piespiedusi aizmirst, kā dzīvojām pirms tās, malā noliktas tik daudzas tēmas, tik daudzas sāpes un problēmas, kas toreiz likās būtiskas. Jo cilvēks tā ir iekārtots, pasaule tā iekārtota – vienmēr jāpaskatās, kas nav kārtībā, kur notiek ne tā, kā vajadzētu. Un, cenšoties mazliet atiet no šobrīd valdošajām šausmām, pievērsos visu glābjošajai dabai, kas tomēr- nekur jau no sevis neaizbēgsi! – aizved pie kādas sāpes vai sāpītes.
Rudenī vaļējās ūdenstilpēs, visbiežāk gan pilsētās esošajos dīķos un dīķīšos, redzamas pīles pilsētnieces, kas nolēmušas ziemu pavadīt tepat – dzimtenē. Tas atkārtojas gadu no gada un cilvēkiem nekādu pārsteigumu vairs nesagādā. Savu roku tur pielikusi globālā sasilšana, savu – ļaužu vēlme un iespējas palīdzēt ziemot nolēmušajiem putniem, steidzot tos pabarot. Un pīlītes uzticas cilvēku palīdzošajai rokai, pēc pasniegtās maltītes atļaujas pienākt pavisam tuvu, ignorē satiksmes noteikumus un pārliecībā par savu drošību šķērso brauktuvi, ja pārtikas meklējumos tomēr nākas pastaigāt. Ir jau ir viņām arī grūtākas dienas, kad uznāk sals, barības ieguves un mitināšanās vietas aizsalst, arī cilvēki sala laikā pie ūdens uzturas retāk. Tomēr pīlītes izdzīvo, vai gan citādi citu gadu te paliktu? Un interesanti būtu zināt, vai tendence nelidot uz siltajām zemēm tiek pārmantota no paaudzes paaudzē. Varbūt jau izveidojusies jauna suga – pārziemot spējīgas mežapīles, kas būtu pieskaitāmas pie nometniekiem? Un kuras pīles tad ir gudrākas, veiksmīgākas, izdzīvotspējīgākas – tās, kas aizlido, vai tās, kas paliek?
Tā funktierējot, aizprātojos, ka ar cilvēkiem taču ir līdzīgi. Vieni paliek, vieni – lido prom labākas dzīves meklējumos. Tikai tos otros mēs bieži vien nosodām – sak, meklē, kur labāk, dzimteni nemīl, nenovērtē. Tikai cilvēku sabiedrībā tie otrie visbiežāk neatgriežas un nākamo paaudzi rada un izaudzina citur, ne savā tēvzemē.
Un kuri izrādās veiksmīgāki, gudrāki, dzīvotspējīgāki – tie, kas paliek, vai tie, kas aizlido? Kuri pelnījuši lielāku cieņu, izpratni, novērtējumu? Nepārprotamas atbildes nav. Savs spēks un gudrība, varbūt to var saukt arī par likteni, katrai pusei.
Komentāri