Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Etiķete un motivācija

Līga Salnite
10:41
28.05.2018
14

Aizkustinoši nenopietni pašai sev atzīt, bet aizvadītā nedēļa pagājusi gandrīz tikai un vienīgi mana emocionālākā bērna piektās jubilejas zīmē, ik rītu un vakaru kopīgi skaitot, cik dienu un pat stundu vēl atlicis līdz maģiskajam brīdim, kas tika gaidīts jau kopš rīta, kas sekoja ceturtās dzimšanas dienas svinībām. Plānojot gatavošanos, kopīgās kūku cepšanas un apsveikumus, ne pirmo reizi man uzmācās ķecerīga doma – kam tā raujos? Vai tiešām šie rituāli mums kā ģimenei ir tik nozīmīgi? Vai tiešām maniem šodienas prozaiskajiem un nedaudz pat smieklīgajiem kulinārajiem centieniem joprojām būs kāda lielāka jēga bērna tālākajā dzīvē, kā mēs to dienu no dienas dzirdam sludinātu no psiholoģijas kancelēm?

Un tad pārdomas par šķietami neadekvātās rosības lietderību pārtrauc atskārsme, ka šajās pašās dienās nemanot pietuvojusies arī Lielbritānijas karaļnama lielā diena – prinča Harija laulību ceremonija ar amerikāņu izcelsmes aktrisi Meganu Mārklu. Karaliskās kāzas šopavasar bija ne tikai lielākais notikums pašiem britiem, bet arī svarīgs ziņu objekts un interesants sarunu temats sabiedrībai daudzviet pasaulē. Kaut arī dzīvei šeit, Latvijā, it kā nav ne mazākā sakara ar karalisko aprindu pārdzīvojumiem, tomēr mūsu ģimenē tas ir gandrīz pienākums sekot līdzi šādiem notikumiem. Nenoliedzami, ir vienkārši estētiski ļoti patīkami vērot vēsturiskās ēkas, to iekšskatus, noformējumu un sekot apģērba etiķetes smalkumiem, tomēr uzsvērt vēlos ko citu. Vārdos grūti izsakāmu baudu un pat pārlaicīgu mierinājumu man sniedz atkal un atkal šajos vērojumos nostiprinātā apziņa, ka Vecajā pasaulē ir vēl cilvēki, kuru viens no galvenajiem pienākumiem ir iedvesmot sabiedrību ne tikai pārliecībai par stabilu valsti un labāku dzīvi nākotnē, bet arī piedienīgākai uzvedībai. Dienās, kad pragmatiskie apsvērumi, lietderība un steiga ieņem primāro lomu, ļoti viegli ir pazaudēt pieklājību un pat elementāru cilvēcību. Ja taktiskas manieres un etiķetes ievērošanu mēs katrs sev neizvirzām kā īpaši formulētu uzdevumu, tad pieklājībai agrāk vai vēlāk plašākā sabiedrībā būs lemts izmirt. Vismaz savā ģimenē pie šādām atziņām esam nonākuši, tieši tādēļ cenšamies bērniem biežāk rādīt aristokrātijas vidē vēl dabiski pastāvošus galantas saskarsmes piemērus. Mūsu dzīvē ir milzums problēmu, par kurām varētu runāt gari un plaši, tomēr svarīgāk ir tās risināt, ne publiski demonstrēt rūpju māktu seju. Tā vietā cienīt apkārtējos un piepildīt viņu dienu ar smaidu un kādu vērīgu komplimentu, ne savām neizteiktajām žēlabām vai nogurumu.

Domu ceļojumā atgriežos savā virtuvē pie jautājuma, vai tiešām vajag tērēt tik daudz laika un spēka, lai pašrocīgi uzveidotu ne pārāk uzticama izskata dzimšanas dienas kūku, ja to glītāku ātrāk un pat krietni lētāk var izgatavot kāds profesionālis? Kā lidojumos aizkavējies čemodāns atbilde lēnām atripo pie manis. Nav nozīmes pašreizējam statusam vai konkrētajam rezultātam, ka dzīvojam sakņoti, skaisti vienkāršā, bet vienlaikus arī viegli robustā zemnieku mentalitātē, ne aristokrātiskās tradīcijās. Svarīga ir mūsu tiekšanās nepārtraukti piepildīt savas augstākās cerības, nevis ļauties slidenajai vilšanās sajūtai par atkal nesasniegto ideālo virsotni. Svarīgi ir ik reizi novērtēt un izbaudīt gandarījumu par to pakāpienu, ko esi spēris ceļā uz sevis pilnveidošanu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
22

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
24
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
32

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
24

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
21

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi