Domu slejai tēmas piesakās pašas, piezīmes par dabā bradātājiem krājas, līdz jāķeras pie raksta. Par to parūpējas sociālās saziņas vietnes, parādot visai pasaulei kāda indivīda gudrību, veiksmi un uzvaras, kā arī muļķību. Jā, muļķību – nepārspējamu, ziņkārības mudinātu, pieredzes barjeras neaizturētu, ar lielības un pašpārliecinātības spožumu rotātu. Nedarbu fotoliecības un selfiji, reizēm pat gluži gramatiski pareizi apraksti atklāj, ka vides izglītība nav sasniegusi lielu daļu potenciālās auditorijas. Cilvēki tikuši izklaidēti radošajās darbnīcās un pārgājienos, bet neko nav sapratuši. To, cik karalis pliks, atklāj “dīvāna” līdzjutēju komentāri.
Pirmais ir sievietes stāsts par divdesmit skudru pūžņiem viņas ikdienas pastaigu maršrutā. Aukstajā februārī kāds “dabā gājējs” gribējis uzzināt, kas ir skudru mājas iekšpusē, un vairākus pūžņus izrakņājis ar koku, cik vien dziļi var. Nevainojiet, lūdzu, mežacūkas, jo tās neizmanto darbarīkus. Protams, gudrie kukainīši ziemo savas augstceltnes dziļākajos pagrabos, taču, ja salā tiek sabojāts jumts, saime pavasari var nesagaidīt.
Nākamais stāsts “bildēts” tepat Līgatnē, kur marta sākumā divas “pētnieces” nolēmušas apciemot pagrabos dusošos sikspārņus. Varonīgs bridiens pāri saltajai Līgatnes upītei, lai paskatītos, kā zvēriņi guļ, un uzņemtu dažus neasus tuvplānus. Komentējošā publika sajūsmināta un jautājumu birums “kur tas ir?”, liecina, ka būtu sekotāji.
Trešais stāsts par taku pie Auciema ezera, kur vietējie iedzīvotāji ierakuši trīs stabus, lai pasargātu krastu no izbraukāšanas. Ar šablonu uzkrāsota zaļa pēda, korekti un visiem saprotami pat bez ierastā “nedrīkst” vai “aizliegts”. Turpat stāvlaukums, kur atstāt auto, un piknika vieta. Ērti. Tomēr labi zināms, ka norādes vai aizlieguma zīmes, lai cik nekaitīgas un tolerantas būtu, tracina tos, kuri vēlas “izstaidzināt savu džipu un parādīt tam saulrietu pie ezera”. Savukārt pārējiem, kuri dosies pastaigā, nāksies meklēt rakursu, kā nofotografēt skaistu skatu bez svešām automašīnām. Labās iniciatīvas autoram, kurš padalījās ar paveikto sociālās saziņas vietnē, nācās dzēst vispirms daudzos naidīgos komentārus un pēc tam arī ierakstu. Atlika vien pārliecināties, ka sabiedrība vēl nav izaugusi līdz patriotismam un lepnumam par savu apkārtni, nedomā par savu bērnu nākotni, jo atļaujas jautāt: “Kam tas viss tiek taupīts?”
Pēdējais stāsts no Līgatnes atklātībā nonāks šonedēļ. Iespējams, “varonis” vai “varone”, kas šo posta darbu dabas takās paveica, uzreiz nedalījās ar selfiju un bildes pietaupa izdevīgai reizei. Šis cilvēks nesaprata, ka, izlaižot no voljēra meža zvēru, kurš nav spējīgs parūpēties par savu iztiku, rīkojas noziedzīgi un nolemj “atbrīvoto” nāvei.
Komentāri