Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Ērtās deputātu kvotas

JĀNIS BUHOLCS
11:17
21.09.2016
16

Sākoties Saeimas darbam pie valsts budžeta, uzmanības centrā atkal ir nonācis jautājums par “deputātu kvotām” – naudas summu, ar ko deputāti var atbalstīt dažādas aktivitātes pēc savas iniciatīvas. Pašreizējā kārtība negarantē šo līdzekļu efektīvu izmantojumu, tomēr gatavības kaut ko mainīt politiķu vairākumam pašlaik nav.

Saskaņā ar pašreizējo kārtību valsts budžetā tiek rezervēta nauda, ar kuru deputāti var atbalstīt dažādus projektus vai pasākumus. Piemēram, ja kāds deputāts uzskata, ka kādā pašvaldībā vajag palīdzēt nobruģēt ietvi, atjaunot kādu ēku vai uzcelt pieminekli, viņš savu ieceri liek priekšā Saeimai un tā balsojot lemj, vai konkrētais pasākums ir pelnījis līdzekļus. Nākamā gada budžetā kvotām iecerēti 2,8 miljoni eiro.

Politiķi labprāt ir stāstījuši, kādi labi darbi par šo naudu ir padarīti. Kultūras aktivitāšu atbalstīšana, jumtu lāpīšana un bērnu rotaļu laukumu izbūve nudien ir labi darbi, it kā jau nebūtu, ko pārmest, ka deputāti tik ļoti tur rūpi par dzīvesvides uzlabošanu pašvaldībās. Turklāt zīmīgi, ka reizēs, kad Saeimai jābalso par šādu projektu apstiprināšanu, krietni mazinās citkārt tik asie partiju politiskie konflikti – rādās, ka koalīcijas deputātu priekšlikumus nereti atbalsta arī opozīcijas deputāti un otrādi.

Tomēr jautājums jau nav tik daudz par to, vai labiekārtošanas darbi ir atbalstāmi, bet gan – kādā veidā tas darāms. Visu vajadzību apmierināšanai naudas nav un nekad arī nebūs, tāpēc ir svarīgi saprast, kāpēc tiek atbalstīts viens projekts, bet netiek atbalstīts cits. Pašreizējā kārtība skaidrību par naudas sadalījuma kritērijiem īsti nesniedz. Nav skaidrs, kādā veidā līdz deputātiem nonāk konkrētās potenciāli atbalstāmās ieceres un uz kādu apsvērumu pamata deputāti, saņemot vairākus lūgumus, izvēlas, ko virzīt tālāk un ko ne.

Var jau būt, ka deputāti kvotu naudas dalīšanā ir cēli un vadās pēc vislabākajiem nodomiem. Tāpat ir saprotams, ka šo naudu nudien var izmantot, lai darītu labu vēlētājiem. Ievērojamu daļu no lielajiem jautājumiem, ar kuriem deputāti strādā, vairums pilsoņu savā ikdienas dzīvē praktiski neizjūt. Tas neko nepasaka par deputāta darba vērtīgumu, taču ir būtiski, ja deputāts laiku pa laikam spēj nodemonstrēt, ka viņš var reāli palīdzēt risināt arī tās problēmas, ar kurām ikdienā ļoti tieši saskaras viņu vēlētāji.

Taču vienlaikus nav izslēgta arī iespēja, ka naudas piešķiršanai ir krietni savtīgāki motīvi – piemēram, atbalstīt sev lojālas organizācijas vai arī izmantot šo valsts budžeta dāvanu kā savas personiskās reputācijas veidošanas instrumentu, tādējādi vēlētājus pievilinot. No publicitātes viedokļa ir pievilcīga ideja, ka deputāts uzmeties par dāsno naudas sagādātāju kādai labai iecerei un pēc tam vēl ierasties uz objekta atklāšanas ceremoniju, lai kameru gaismā pārgrieztu lentīti. Šajā scenārijā nebūs redzams, ka šī ir ne jau deputāta, bet valsts nauda un tās piešķiršanu ir atbalstījis ne jau tikai konkrētais deputāts, bet Saeima kopumā. Ja pašreizējā kārtība nespēj novērst bažas par savtīgu vai netaisnīgu naudas izmantojumu, kārtība ir jāmaina.

Mulsinošākais pašreizējā sistēmā ir tas, ka tik praktiski jautājumi kā ietvju bruģēšana vai ēku restaurācija tiek padarīti par kaut ko tādu, kas jāizskata Saeimā. Taču tie nav politiski jautājumi, un nevajag radīt augsni, kurā pret tiem kā pret politiskiem jautājumiem izturas. Ja nu kvotas nudien ir nepieciešams saglabāt, iesaku pret atbalstāmajiem pasākumiem izturēties kā pret īstiem projektiem – ar projekta pieteikumu, izvērtēšanas komisiju, tēriņu atskaitēm un revīzijām.

Tas būtu tā: valsts budžetā var atvēlēt to pašu summu, ko līdz šim, taču lēmumus par naudas izlietojumu pieņem nevis Saeima, bet gan neatkarīga ekspertu komisija. Naudas kārotājiem būtu jāraksta projekta pieteikumi, kuros pamato naudas nepieciešamību un savu spēju šo naudu efektīvi izmantot. Eksperti katru projektu izvērtētu un saliktu vērtējumus. Tie pretendenti, kas iegūtu visaugstāko vērtējumu, tiktu pie naudas.

Šādi tiktu nodrošinātas alternatīvas iespējas finansējumu saņemt arī tiem, kuru vajadzības valsts budžets dažādu iemeslu dēļ nerisina ierastajos veidos. Taču ideālajā variantā šādi paralēlie finansējuma dalīšanas veidi neeksistētu vispār, jo valsts budžeta veidošanas laikā tiktu apzinātas visas vajadzības un kompetenti izvērtēts, kuras no tām ir svarīgākās un steidzamākās, un tās jau laikus ierēķinātu valsts tēriņos.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs atzīst, ka no juridiskā viedokļa pašreizējā kvotu sistēmā viss ir kārtībā. Vienlaikus birojs norādījis uz naudas sadalījuma necaurskatāmību un sagatavojis grozījumus Saeimas Kārtības rullī. Tomēr arī tādā gadījumā šiem labojumiem un grozījumiem ir jāiet likumdošanas ceļš, un tas ļauj sagaidīt, ka iznākums tomēr būs atkarīgs no tā, ko par šo kārtību domā politiķi. Savukārt tas, ko viņi domā, ir skaidrs jau tagad – lielākās partijas kvotu sistēmu atbalsta.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pasmejies par sevi pats

15:12
15.12.2025
28

Neesmu nekāds izņēmums, gribas un gribas to pasauli kritizēt, pasūkstīties, pažēloties, pavaimanāt. Ja tam visam vēl ir klausītāji, vēl labāk – piekritēji -, ko gan vairāk vēlēties! Šajā ziņā labāka temata kā “Kad mēs augām, tad tā negāja!” nav. Tomēr bieži vien jāatzīst – vaina jau ir arī manī pašā, jo nespēju tam laikam skriet […]

Arvien "liesākā" veselības aprūpes pieejamība

15:11
14.12.2025
29
1

Domāju, tāpat kā es, ne viens vien novadnieks brīdī, kad ir bijis jātiek pie kāda veselības aprūpes speciālista, ir secinājis, ka vai nu jāgaida ilgāk nekā līdz šim, vai arī šogad nemaz pie tā vairs nav iespējams tikt, jo kvotas vienkārši beigušās. Tur, kur kādreiz izmeklējumu varēja saņemt uzreiz, tagad labākā gadījumā rinda ir tikai […]

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
34

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
39

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
38

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Saldējums pret galvassāpēm

11:55
06.12.2025
29

Izklausās lielisks attaisnojums saldējuma lietošanai. Un regulārai – jo vairāk. Taču nopietni par nenopietno – šāds saldējums tik tiešām esot ieviests, lai arī cik savādi un pat smieklīgi tas neizklausītos. Nu jau vairāk nekā gadsimtu iznākošā zinātnes žurnāla “ScienceNews” sociālā medija vietnē “Facebook” publiskotā ziņa liecina – kāds Nīderlandes aptieku tīkls piedāvājis neparastu sadarbības projektu […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi