Ceturtdiena, 26. decembris
Vārda dienas: Dainuvīte, Gija, Megija

Ērtās deputātu kvotas

JĀNIS BUHOLCS
11:17
21.09.2016
8

Sākoties Saeimas darbam pie valsts budžeta, uzmanības centrā atkal ir nonācis jautājums par “deputātu kvotām” – naudas summu, ar ko deputāti var atbalstīt dažādas aktivitātes pēc savas iniciatīvas. Pašreizējā kārtība negarantē šo līdzekļu efektīvu izmantojumu, tomēr gatavības kaut ko mainīt politiķu vairākumam pašlaik nav.

Saskaņā ar pašreizējo kārtību valsts budžetā tiek rezervēta nauda, ar kuru deputāti var atbalstīt dažādus projektus vai pasākumus. Piemēram, ja kāds deputāts uzskata, ka kādā pašvaldībā vajag palīdzēt nobruģēt ietvi, atjaunot kādu ēku vai uzcelt pieminekli, viņš savu ieceri liek priekšā Saeimai un tā balsojot lemj, vai konkrētais pasākums ir pelnījis līdzekļus. Nākamā gada budžetā kvotām iecerēti 2,8 miljoni eiro.

Politiķi labprāt ir stāstījuši, kādi labi darbi par šo naudu ir padarīti. Kultūras aktivitāšu atbalstīšana, jumtu lāpīšana un bērnu rotaļu laukumu izbūve nudien ir labi darbi, it kā jau nebūtu, ko pārmest, ka deputāti tik ļoti tur rūpi par dzīvesvides uzlabošanu pašvaldībās. Turklāt zīmīgi, ka reizēs, kad Saeimai jābalso par šādu projektu apstiprināšanu, krietni mazinās citkārt tik asie partiju politiskie konflikti – rādās, ka koalīcijas deputātu priekšlikumus nereti atbalsta arī opozīcijas deputāti un otrādi.

Tomēr jautājums jau nav tik daudz par to, vai labiekārtošanas darbi ir atbalstāmi, bet gan – kādā veidā tas darāms. Visu vajadzību apmierināšanai naudas nav un nekad arī nebūs, tāpēc ir svarīgi saprast, kāpēc tiek atbalstīts viens projekts, bet netiek atbalstīts cits. Pašreizējā kārtība skaidrību par naudas sadalījuma kritērijiem īsti nesniedz. Nav skaidrs, kādā veidā līdz deputātiem nonāk konkrētās potenciāli atbalstāmās ieceres un uz kādu apsvērumu pamata deputāti, saņemot vairākus lūgumus, izvēlas, ko virzīt tālāk un ko ne.

Var jau būt, ka deputāti kvotu naudas dalīšanā ir cēli un vadās pēc vislabākajiem nodomiem. Tāpat ir saprotams, ka šo naudu nudien var izmantot, lai darītu labu vēlētājiem. Ievērojamu daļu no lielajiem jautājumiem, ar kuriem deputāti strādā, vairums pilsoņu savā ikdienas dzīvē praktiski neizjūt. Tas neko nepasaka par deputāta darba vērtīgumu, taču ir būtiski, ja deputāts laiku pa laikam spēj nodemonstrēt, ka viņš var reāli palīdzēt risināt arī tās problēmas, ar kurām ikdienā ļoti tieši saskaras viņu vēlētāji.

Taču vienlaikus nav izslēgta arī iespēja, ka naudas piešķiršanai ir krietni savtīgāki motīvi – piemēram, atbalstīt sev lojālas organizācijas vai arī izmantot šo valsts budžeta dāvanu kā savas personiskās reputācijas veidošanas instrumentu, tādējādi vēlētājus pievilinot. No publicitātes viedokļa ir pievilcīga ideja, ka deputāts uzmeties par dāsno naudas sagādātāju kādai labai iecerei un pēc tam vēl ierasties uz objekta atklāšanas ceremoniju, lai kameru gaismā pārgrieztu lentīti. Šajā scenārijā nebūs redzams, ka šī ir ne jau deputāta, bet valsts nauda un tās piešķiršanu ir atbalstījis ne jau tikai konkrētais deputāts, bet Saeima kopumā. Ja pašreizējā kārtība nespēj novērst bažas par savtīgu vai netaisnīgu naudas izmantojumu, kārtība ir jāmaina.

Mulsinošākais pašreizējā sistēmā ir tas, ka tik praktiski jautājumi kā ietvju bruģēšana vai ēku restaurācija tiek padarīti par kaut ko tādu, kas jāizskata Saeimā. Taču tie nav politiski jautājumi, un nevajag radīt augsni, kurā pret tiem kā pret politiskiem jautājumiem izturas. Ja nu kvotas nudien ir nepieciešams saglabāt, iesaku pret atbalstāmajiem pasākumiem izturēties kā pret īstiem projektiem – ar projekta pieteikumu, izvērtēšanas komisiju, tēriņu atskaitēm un revīzijām.

Tas būtu tā: valsts budžetā var atvēlēt to pašu summu, ko līdz šim, taču lēmumus par naudas izlietojumu pieņem nevis Saeima, bet gan neatkarīga ekspertu komisija. Naudas kārotājiem būtu jāraksta projekta pieteikumi, kuros pamato naudas nepieciešamību un savu spēju šo naudu efektīvi izmantot. Eksperti katru projektu izvērtētu un saliktu vērtējumus. Tie pretendenti, kas iegūtu visaugstāko vērtējumu, tiktu pie naudas.

Šādi tiktu nodrošinātas alternatīvas iespējas finansējumu saņemt arī tiem, kuru vajadzības valsts budžets dažādu iemeslu dēļ nerisina ierastajos veidos. Taču ideālajā variantā šādi paralēlie finansējuma dalīšanas veidi neeksistētu vispār, jo valsts budžeta veidošanas laikā tiktu apzinātas visas vajadzības un kompetenti izvērtēts, kuras no tām ir svarīgākās un steidzamākās, un tās jau laikus ierēķinātu valsts tēriņos.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs atzīst, ka no juridiskā viedokļa pašreizējā kvotu sistēmā viss ir kārtībā. Vienlaikus birojs norādījis uz naudas sadalījuma necaurskatāmību un sagatavojis grozījumus Saeimas Kārtības rullī. Tomēr arī tādā gadījumā šiem labojumiem un grozījumiem ir jāiet likumdošanas ceļš, un tas ļauj sagaidīt, ka iznākums tomēr būs atkarīgs no tā, ko par šo kārtību domā politiķi. Savukārt tas, ko viņi domā, ir skaidrs jau tagad – lielākās partijas kvotu sistēmu atbalsta.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pilnīgs rasols

09:26
22.12.2024
384
1

Tiklīdz tuvojas kādi svētki un garākas brīvdienas, sarunās iezogas divas svarīgākās tēmas – kādi būs laikapstākļi un kādus ēdienus gatavot. Ja laikapstākļus nevaram ietekmēt, tad tas, ko celt galdā, ir pašu ziņā. Padzīvojoties sociālajos tīklos, brīžam rodas iespaids, ka cilvēkus nekas tā neinteresē kā ēst gatavošana. Receptes, padoms padomam galā, pieredzes stāsti, kā darīja vecmāmiņa, […]

Cilvēcības skola

09:25
21.12.2024
23

Tā kā rakstu par sociāliem jautājumiem, decembrī ļoti izjūtu, cik daudz cilvēku piedomā un vēlas palīdzēt cits citam. Sociālā joma ir tā, kas caur un caur apliecina, ka sabiedrībai rūp, kas notiek līdzcilvēku dzīvēs, un daudzi domā, kā pasniegt otram atbalstošu roku. Mani ļoti aizkustināja topošo pavāru un viņu pasniedzējas ideja, ka brīdī, kad mums […]

Lieltirgotava, veikaliņš un svētku dienas

18:39
18.12.2024
42

Cept piparkūkas un saiņot dāvanas būs daudz laika, pirms Ziemassvētku vakara būs trīs brīvas dienas. Pārdevējiem un tiem, kas nodrošina tirgošanos, gan pretēji. Pirms lielākajiem dāvināšanas svētkiem gadā veikali ir apmeklētāju pārpildīti. Lai cik daudz katrs iepriekš domājis un sarūpējis, ko likt vecīša maisā, pēdējās dienās vēl šķiet, ka vajag to un to, un arī […]

Cena par personas apliecinājumu

21:56
16.12.2024
30

Par savas identitātes apliecināšanu ar pasi no nākamā gada būs jāmaksā par desmit eiro vairāk. Jāteic, tāda iecere bija jau šī gada sākumā, bet sabiedrības pretestība bija tik liela, ka plānotā cenas celšana uz pusi, proti, no 30 līdz 60 eiro, tika atlikta, maksa palielinājās tikai par četriem eiro. Tomēr gada beigās šajā ziņā atkal […]

Skaistākais latviešu animācijas veikums

21:55
15.12.2024
38

Nupat bija tā skaistā iespēja noskatīties latviešu režisora izcilo animācijas filmu “Straume”. Kopā ar bērniem gaidījām, kad varēsim filmiņu redzēt, un mums palaimējās divkārt, jo ne tikai izdevās noskatīties šo skaisto animācijas darbu pirmssvētku noskaņās Briseles vecpilsētā, bet arī paša režisora Ginta Zilbaloža klātbūtnē. Jau pirms filmas bija skaidrs, ka režisora veikums ir kaut kas […]

Mānīgais miers

21:52
14.12.2024
41

Sestdien, 7. decembrī, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Francijas prezidents Emanuels Makrons un jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps tikās Parīzes Dievmātes katedrāles atklāšanā pēc piecus ar pusi gadus ilgušajiem atjaunošanas darbiem pēc 2019. gada ugunsgrēka. Zelenskis sestdien notikušo sarunu ar Trampu raksturoja kā konstruktīvu, bet sīkākas detaļas nesniedza, vienlaikus brīdinot, ka Ukrainai ir nepieciešams “taisnīgs un […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
27
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
9
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
20
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
27
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi