Otrdiena, 16. aprīlis
Vārda dienas: Mintauts, Alfs, Bernadeta

EP vēlēšanas un izvēles kritēriji

Sallija Benfelde
15:38
28.02.2024
33

Līdz Eiroparlamenta (EP) vēlēšanām vēl trīs mēneši “ar astīti”. Priekšvēlēšanu reklāmas rakstu, diskusiju, arī tikšanos ar EP deputātu kandidātiem būs daudz.

Sociologi teic, ka vēlētāji šajās vēlēšanās vairāk skatoties, kurš kandidāts viņiem simpātiskāks, kuram vairāk tic, bet partijas un programmas parasti interesējot mazāk. Uzreiz gan jāpiebilst, ka katrai no “vecajām partijām” ir savs vēlētāju loks, kas nemainās, un jānotiek kaut kam īpašam, lai šī izvēle mainītos. Ja par “jaunajām” partijām, kuras vismaz teorētiski gan kādu laiku jau ir reģistrētas, bet sava vēlētāju loka nav, dažs kandidāts sarakstos jau ir zināms un pazīstams vēlētājiem no iepriekšējās politiskās darbības, tāpēc gan jau kāds atbalstītājs būs gatavs sekot savam mīlulim. Īsi sakot – šajās vēlēšanās balsos vai nu pastāvīgie atbalstītāji, vai arī sekotāji saviem mīluļiem. Tomēr ir vērts atcerēties vai pameklēt internetā, ko partija vai kandidāts ir teicis vai darījis pirms kāda laika, tāpat ir vērts tomēr palasīt programmas, kuras EP vēlēšanām nav garas, jo ir noteikts zīmju skaits, kuru nedrīkst pārsniegt. Jāteic, daža laba programma ir aizraujoša lasāmviela, kurā gan partijas, gan kandidāti atainoti kā “tautas glābēji”, kas veikuši gandrīz vai varoņdarbus.

Kāpēc programmas tomēr ir vērts izlasīt, tāpat kā atcerēties kandidātu teikto un darīto? Kā zināms, ļoti daudzi jautājumi ir tikai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ziņā, ne maizes cenas, ne minimālo algu Eiropas Parlaments nenosaka. Tiesa gan, jau labu laiku skan runas, ka ES vajadzētu vienādu minimālo algu līmeni, taču pagaidām vienādas minimālās algas nav noteiktas, un diez vai tik drīz tāds lēmums tiks pieņemts. Jāņem vērā, ka visas ES dalībvalstis nav vienādi turīgas, ekonomikas un finanšu iespējas nav vienādas. Tiesa gan, EP debatē par rezolūciju, kurā ES valstīm tiek prasīts pakāpeniski palielināt savas minimālo ienākumu shēmas, lai tās būtu vismaz virs nacionālā nabadzības riska sliekšņa. EP gatavojas prasīt jaunu likumu, kas paaugstina minimālo ienākumu līmeni Eiropas Savienības dalībvalstīs, tā samazinot nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku skaitu. Citiem vārdiem sakot, katrai valstij būtu jāizrēķina, kāds ir nabadzības riska slieksnis un jākompensē starpība starp to un ienākumiem, kas ir mazāki par to.

Latvijā līdzīga shēma darbojas, tikai lielais jautājums ir, vai noteiktās summas trūcīgajiem un maznodrošinātajiem reāli pietiek iztikšanai. Jebkurā gadījumā minimālās algas palielināšana šogad nebija atkarīga no kāda Latvijas deputāta EP. Turklāt ierosināt var jebko, bet ir vajadzīgs, lai par priekšlikumu nobalso vairākums EP deputātu. Ar vārdu sakot, solījumi saistībā ar algām, cenām un daudziem citiem jautājumiem, ar kuriem iedzīvotāji saskaras ikdienā, bieži vien ir no fantastikas sērijas, un vēlētājiem tiešām ir grūti orientēties, ko EP var un ko dara, un kas nav Eiroparlamenta jautājumi.

Tas, ko, manuprāt, ir daudz vieglāk izprast, ir jautājums par drošību, kas ieilgušā Ukrainas kara apstākļos tiešām ir vissvarīgākais. Un šajā jautājumā partijas un politiķi nereti ir runājuši un pau­duši savdabīgas domas. Piemē­ram, savulaik, vēl pirms Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā, Latvijā bija partija un virkne politiķu tajā, kas skaļi deklarēja, ka Latvijā ir vajadzīga tieši tāda pati kārtībā kā Ungārijā un ka Latvijai ir vajadzīgs tāds līderis kā Orbāns. Jau labu laiku pirms kara bija redzams, ka Orbānam ir diktatora domāšanas veids un ka viņam ir simpātisks Putins. Toreiz, kritizējot Orbānu un brīdinot par viņa izvēlēto politiku, varēja ātri nokļūt šīs partijas kritikas ugunīs, ka kritiķa nostāja nav patriotiska un nacionāla. Pēc kara sākuma un Orbāna attieksmes pret ES kopīgo atbalsta politiku Ungārijas karodziņi gan aši nozuda no šīs partijas politiķu profiliem sociālajos tīklos un vismaz skaļi Orbāns vairs netiek slavēts. Tiesa gan, partija nav arī atzinusi, ka ir nopietni kļūdījusies, uzskatot Ungārijas premjeru par atdarināšanas vērtu politiķi. Savukārt kāds cits pazīstams politiķis vēl dažas dienas pirms lielā kara sākuma Ukrainā aicināja draudzēties ar Krieviju un sociālajos tīklos apgalvoja, ka kara nebūs un ka Latvijas premjers un prezidents ir tikai pajoliņi, kuri klausa ASV vēlmēm. Vēlāk sekoja stāsti par Ķīnu kā uzticamu palīgu Latvijai ekonomikas problēmu risināšanā, noraidot brīdinājumus par to, ka minētā valsts sadarbojas ar Krieviju. Sociālajos tīklos izskanēja arī šī politiķa apgalvojums, ka viņa vadītā partija uzskata – Latvija ir pirmajā vietā, tieši tāpat kā Tramps ir paziņojis, ka ASV ir pirmajā vietā. Tiesa gan, sekoja Trampa iedvesmoto republikāņu nostāšanās pret palīdzību Ukrai­nai, vēlāk kļuva zināms, ka Tramps neaizstāvēšot tās NATO valstis, kuras nemaksā 2% no IKP NATO kopējā kasē, ka viņš rosinās ASV aiziet no NATO – tā izpaudās Trampa izpratne par “ASV pirmajā vietā”.

Aizkavētā finansējuma un arī bruņojuma dēļ ukraiņiem klājas aizvien smagāk, Ukrainas Bru­ņotie spēki bija spiesti aiziet no Adijivkas, lai pasargātu savu karavīru dzīvības apstākļos, kad ļoti trūkst munīcijas. To, ka ukraiņiem frontē klājas tik smagi ASV kongresa aizkavētās palīdzības dēļ, skaļi ir pauduši daudzu valstu līderi. Savukārt Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ir publicējis savu ikgadējo ziņojumu, kurā, starp citu, brīdina par Ķīnu, bet ES ir pieņēmusi 13. sankciju paketi pret Krieviju, un šajā paketē ir iekļauti arī trīs Ķīnas uzņēmumi. Nupat bijušais ASV prezidents un visticamākais Republi­kāņu partijas kandidāts ASV prezidenta vēlēšanās Tramps ir nācis klajā ar vēl vienu šokējušu paziņojumu. Proti, salīdzināja savas juridiskās likstas ar pagājušonedēļ cietumā mirušā Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija vajāšanu. Tramps atkal atteicās kritizēt Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par neizskaidroto Navaļ­nija nāvi, lai gan viņam tika dota šāda iespēja tikšanās laikā Dien­vidkarolīnas štata Grīnvilas pilsētas mērijā. Atliek tikai teikt, ka nav pat komentāru, ja Krievijas opozīcijas līdera indēšanu, vajāšanu, ieslodzīšanu un nobendēšanu cietumā aiz Polārā loka var salīdzināt ar tiesas lietām par krāpšanos ar nodokļiem un dažādiem meliem saistībā ar finansēm. Domāju, ir vērts pajautāt Latvijas partijas līderim, vai joprojām viņš un viņa vadītā partija savā darbībā grib redzēt Trampa vaibstus. Tāpat kā Orbāna atbalstītāju partijai vajadzētu pajautāt, vai Orbāns joprojām ir viņu paraugs. Un galvenais – vai savos darbos šīs partijas cenšas sekot minēto politiķu paraugam?

Protams, šie, manuprāt, ir tikai visspilgtākie piemēri Latvijas politikā, bet ir vērts atcerēties par vārdiem un darbiem, tāpat kā palasīt brīžiem brīnumainās programmas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
11

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
15

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
23

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
25

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
22

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Uz kuru pusi spert soli

09:54
08.04.2024
35

Nākamajā nedēļā pašvaldība izsolīs Ungurmuižas nomas tiesības. Tik nozīmīga kultūrvēstures objekta nodošana nomā Cēsu novadā vēl nav bijusi. Ir pieredze ar Ruckas muižu Cēsīs, taču tas gluži nav tas, ko gaida Ungurmuižas gadījumā. Ruckas muižas kompleksu izsolīja bezatlīdzības lietošanā, lai tur turpinātu attīstīt mājvietu radošajām industrijām. Prasība – nodrošināt rezidēšanas iespējas kultūras, vides, aprites ekonomikas […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
24
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
39
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi