Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Ēnainā politika

Druva
08:30
01.07.2014
2

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) lēmums nepiešķirt tieslietu ministrei Baibai Brokai pielaidi valsts noslēpumam tikpat labi var būt tiklab dzelžaini pamatots, kā politiski „pieregulēts”. Slepenības dēļ to plašākai publikai gluži vienkārši nav iespējams izvērtēt. Iznākumu šajā gadījumā noteic tas, kā tas tiek izmantots politiskajā vidē – un te nekādu pārsteigumu nav.

Uz SAB lēmumu pielaidi B.Brokai nepiešķirt, Nacionālā apvienība reaģēja, kā jau pliķi dabūjušam politiskajam spēkam pienākas, – ar paziņojumiem, ka šī ir politiska izrēķināšanās un mēģinājums iedragāt konkurentu pozīcijas pirms Saeimas vēlēšanām. Slepenības plīvurs sniedz plašas interpretācijas iespējas par notikušo: tā kā nav zināmi fakti, to trūkums ir jākompensē ar dažādu pušu pārstāvju viedokļiem. Savukārt šādu viedokļu pašlaik nudien netrūkst – gan no valdībā pārstāvēto, gan opozīcijas politisko spēku puses. Šādos apstākļos viegli var aizmirst, ka viedokļi no to biežas atkārtošanas par faktiem nekļūst.

Faktu B. Brokas lietā ir maz. Taču kārtējo reizi ir skaidri redzams kas cits – Latvijā slepena informācija ne vienmēr ir tik slepena, kā vedina domāt šis vārds. Piemēram, ministru prezidente Laimdota Straujuma iepriekš pavēstīja, ka viņai esot zināms par šī SAB lēmuma iemesliem un tos viņai sniedzis šīs iestādes vadītājs Jānis Maizītis. Kad SAB noliedza, ka šāda informācija ministru prezidentei būtu sniegta, L. Straujuma vēlāk paskaidroja, ka slepenais skaidrojums viņai tomēr neesot sniegts un viņas rīcībā esot informācija, kurai nav ierobežotas piekļuves statusa.

Labi informēta personība, izrādās, ir arī „Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis. Viņš zinot, kas un kā noticis, un varot galvot, ka lēmums ir pamatots un nekāda politiskā pasūtījuma šeit neesot. Viss esot tīri un godīgi, jo Nacionālā apvienība taču nemaz neesot „Vienotības” konkurente. Uz kāda pamata Dz. Zaķa rīcībā nonākušas ziņas, kas visu tik skaidri ļauj redzēt un izvērtēt – nav zināms. Izmantojot situāciju, spēlē aktīvi iesaistījies arī trešais spēlētājs: „Saskaņas centra” deputāts Andrejs Elksniņš vērsies Drošības policijā, lai tā izmeklē, vai SAB nav prettiesiski izpļāpājies.

Notiekošais tomēr dod zināmu pamatu minējumiem, ka politiķu un drošības dienestu attiecības ne vienmēr ir vēsi formālas. Ja neko vairāk, tad var vismaz viens otram pačukstēt šo to ziņkārības apmierināšanai. Bet pašai amatpersonai, uz kuru lēmums attiecas, – tai gan ne. Lai pati min, par kādiem tās grēkiem varasiestādēm ir zināms un par kuriem informācija no caurajiem informācijas apmaiņas tīkliem kādu dienu var izplatīties vēl tālāk.

Informācijai, kāpēc kādam netiek piešķirta piekļuve valsts noslēpumam, vajadzētu būt teju vai vēl lielākam noslēpumam par to valsts noslēpumu, kurš no konkrētās personas tiek sargāts. B. Brokai (tāpat kā jebkuram citam cilvēkam, par kuru šādas pārbaudes tiek veiktas) būtu jābūt drošai, ka zināmie, iespējams, nepatīkamie fakti paliek tikai ļoti šauras un apzinīgas personu grupas lokā. Ja šie fakti traucē viņai pildīt konkrētas funkcijas valdībā, tad noslēpuma piekļuves liegumam nevajadzētu būt par šķērsli, lai viņa politikā darītu citus darbus, kuros šādai piekļuvei nav nozīmes. Citiem vārdiem, šādai B. Brokas vētīšanai un tās iznākumam teorētiski nevajadzētu būt kam tādam, kas sagrauj viņas politisko karjeru kopumā.

Un tomēr slepenības plīvurs atkarībā no apstākļiem var būt tikpat efektīvs situācijas ietekmētājs kā atklātība. Ja Brokas līdzšinējā darbībā nudien ir kaut kas tāds, kas viņu padara valstiski bīstamu, viņa droši vien negribētu, lai šāda informācija publiski parādās. Savukārt, ja pamatojums nav līdz galam pārliecinošs, slepenība nodrošina, ka SAB netiek kritizēts par sava darba kvalitāti, – jo gluži vienkārši citiem nav pieejama informācija, kas ļautu SAB darbu vērtēt. Atliek vien savus spriedumus balstīt tajā, cik ļoti mēs uzticamies SAB kopumā. Savukārt šāda uztverta uzticamība nav īpaši pārliecinošs arguments.

Taču pat gadījumā, ja SAB savu darbu ir izdarījis korekti, situācijas tālāku virzību noteic tas, ko politiķi un citas ieinteresētās puses ar šo pamatojumu pēc tā sagatavošanas dara. Slepenās informācijas burbuļošana politiskajos kuluāros, saceltā lielā publicitāte un uzkurinātā ziņkārība, kas tad varētu būt šie lielie, melnie plankumi B. Brokas biogrāfijā, viņas karjeru var plūkāt krietni efektīvāk nekā reālie fakti, uz kuriem SAB lēmums balstīts. Daļēji tas ir bijis neizbēgami, jo būtu visai grūti klusām un smalkjūtīgi atrisināt šo jautājumu bez liekas publicitātes un aizdomu ēnas. Fakts, ka piekļuve valsts noslēpumam netiek izsniegta, jau pats par sevi nozīmē šādu aizdomu ēnu. Taču tas ir tikai pavediens, ko ir iespējams vērpt tālāk, lai – pamatoti vai nepamatoti – veicinātu dažādus minējumus par kāda politiķa iepriekšējiem darbiem vai nedarbiem. Kamēr šādi minējumi publiskajā telpā veidosies un nostiprināsies, B.Broka par politiķes karjeras turpināšanu var aizmirst. Jānis Buholcs

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
9

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
14

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
16

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
15
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
12
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
11
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
9
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi