Straujiem soļiem tuvojas izlaidumu laiks. Viens dzīves posms cilvēkbērna dzīvē noslēdzas, cits sākas. Saviļņojums, uztraukums, gaidas, cerības, ziedi, štātes, klāti galdi un dāvanas. Vecāku maciņiem jāsaturas, jo pēc izlaiduma būs klases ekskursija ne jau tepat Līgatnes dabas takās, bet gan ārpus Latvijas robežām.
Kamēr bērni raizējas par eksāmenu tēmām un jautājumiem, vecāki tiekas sapulcēs un spraigi diskutē, kā šogad pārsteigt klases audzinātāju, kādas dāvanas iegādāties skolai un ko paliekošu atstāt vēstures lappusēs no 2018. gada absolventiem.
Pats žests, iespējams, nav nosodāms. Ziedos ievīta pateicība par pedagogu ieguldījumu, viņu darbu šķiet patiesa un skaista, taču dažbrīd krītam galējībās. Piedaloties šādā sapulcē, pārsteidza vecāku sāncensība ne tikai savā starpā, bet arī salīdzinot ar iepriekšējo gadu absolventiem vai tiem, kas tādi vēl tikai būs, par paralēlklasēm nemaz nerunājot.
“Varētu klases audzinātājai uzdāvināt skaistu, lielu māla bļodu, pilnu ar smaržīgām zemenēm,” bilda kāda mamma. “Vai arī uzdāvināt augļu kociņu. Bērni aizies dzīvēs, bet skolotājai paliks skaista piemiņa,” ar savu ideju dalījās vēl kāda mamma. Daļa klases vecāku atviegloti nopūtās, jo maciņš nav no tiem biezākajiem. Telpā sākās murdoņa, it kā zem galdiem gulētu dusmīgs zvērs. Pūlī ierunājās vēl kāda balss: “Ziniet, mīļie vecāki, šī skolotāja nebūs no tām, kuru aizkustinās zemeņu bļoda. Un cik koku, krūmu skolotājiem jau nav dāvināts! Katru gadu kāds uz skolu nāk ar ābeli. Kur tad lai viņa tos liek?
Painteresējos un noskaidroju, ka iepriekšējo gadu absolventi audzinātājai dāvinājuši lidojumu ar gaisa balonu, vakariņas Rīgā gaisa restorānā, velosipēdu un citas ekskluzīvas lietas. Vai tiešām mēs nevaram nākt klajā ar ko unikālu?”
No prāta dzīlēm iznira doma, ka tad jau māla bļodu šī skolotāja tiešām sen nav redzējusi. Interesanti, ka, vaicājot bērniem, ko dāvināt audzinātājai, lielākais vairākums anonīmā aptaujā atbildējis – ziedus, dzejoli vai iestudētu etīdi. Par skolotājas ekskluzīvo gaumi gan neviens no bērniem neko nav teicis. Varbūt arī pati skolotāja nesapņo par došanos uz SPA centru vai zvilnēšanu pie baseina Turcijas pieczvaigžņu viesnīcā. Tā tik tāda vecāku iedoma.
Visa vara un, atvainojiet, “mērīšanās ar …” ir vecāku ierosināta. Sāncensība, kurš varēs augstāk, kurš tālāk, kurš dārgāk. Kā šī sāga beigsies, vēl nav zināms, taču žēl to vecāku, kuri nav tik situēti, vai to, kuriem šajā gadā vairāki bērni absolvē skolu. Ziniet, ko viņi dara? Paņem ātro kredītu un grimst vēl lielākā izmisumā. Ziemassvētku un izlaidumu laiks ir ātro kredītdevēju lielā pļauja. Tas ir nožēlojami, ka daži indivīdi, savu alku un godkāres pārņemti, šādi bradā pa citu cilvēku ierobežotām iespējām, pilnībā tās ignorējot.
Domāju, visu atrisinātu skolas noteikumi, kuros būtu definēta maksimālā summa, par kādu drīkst pasniegt dāvanu skolotājam. Savukārt pati klases audzinātāja, lai atvieglotu šādas muļķīgas diskusijas, varētu vecākiem piedāvāt dāvanu sarakstu, tā saglabājot gan pārsteiguma momentu, gan skolēnu vecāku kolektīvo saprātu. Turklāt, iespējams, sarakstā parādītos arī vēlme pēc skaistas māla bļodas, pilnas ar garšīgām zemenēm, vai skolēnu iestudētas etīdes.
Komentāri