Otrdiena, 24. decembris
Vārda dienas: Ādams, Ieva

EiroParlamenta vēlēšanu starts

Druva
15:59
25.03.2014
5

Maijā gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās no Latvijas startēs 14 saraksti. No tiem daļa acīmredzot kandidē tikai tāpēc, ka cer uz labvēlīgu apstākļu sakritību, ko varētu nodrošināt, piemēram, zema vēlētāju aktivitāte.

14 saraksti, kas pieteikti Centrālajā vēlēšanu komisijā, ir vairāk nekā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās, kad uz iespēju iekļūt parlamentā pretendēja 13 politiskie spēki. Turklāt Saeimas vēlēšanās, kā zināms, partijas sadala simts deputātu vietas, turpretim EP Latvijas pārstāvjiem ir paredzētas tikai astoņas. Uz šīm vietām ir pieteicies 171 deputāta kandidāts. Turklāt septiņos iesniegtajos sarakstos ir iekļauts maksimālais kandidātu skaits – 16. Citiem vārdiem – partijas un apvienības naski gatavojas vēlēšanām, neskatoties uz to, ka vairumam no tām šis pasākums nav nekas vairāk kā avantūra.

Šo avantūru pievilcīgu dara tas, ka rezultāts EP vēlēšanās ir grūtāk prognozējams nekā Saeimas vēlēšanās. EP visas Eiropas Savienības mērogā īpaši nevar lepoties ar lielu sabiedrības interesi. Kopš laika, kad notika pirmās EP vēlēšanas, tajās ir piedalījusies aizvien mazāka balsstiesīgo daļa: 1979. gadā vēlētāju aktivitāte bija gandrīz 62 procenti, turpretim 2009. gadā šis rādītājs bija nokrities līdz 43 procentiem. Savukārt intereses trūkums un ar to saistītā zemā vēlētāju aktivitāte labvēlīga rezultāta gūšanas iespējas uzlabo dažādām marginālām organizācijām. Kamēr daļa tradicionālo lielo partiju atbalstītāju vēlēšanu dienu varētu nolemt pavadīt kādās, viņuprāt, saturīgākās nodarbēs, tikmēr mazo partiju atbalstītāji nesnaudīs. Lai gan viņu ir proporcionāli mazāk, taču viņi toties ir visaktīvākie un nelaiž garām iespēju izteikt savu viedokli.

Iepriekšējās EP vēlēšanas notika vienlaikus ar pašvaldību vēlēšanām Latvijā. Tas savukārt nodrošināja lielāku vēlētāju interesi. Toreiz EP vēlēšanās piedalījās gandrīz 54 procenti Latvijas balsstiesīgo, kas bija ievērības cienīgs rezultāts. Turpretim tepat kaimiņos Lietuvā pie vēlēšanu urnām devās vien 21 procents vēlētāju (un pat tas nebija zemākais rādītājs visā Eiropas Savienībā), bet Igaunijā – 44 procenti.

Šopavasar arī Latvijas vēlētājiem nāksies parādīt, cik ļoti viņiem interesē tieši Eiropas lietas un cik motivēti viņi ir speciāli apmeklēt vēlēšanu iecirkņus. Spriežot pēc iesniegtajiem sarakstiem, uz labvēlīgiem rezultātiem cer gan Latvijas politiķi, kuri gluži vienkārši vēlas izmēģināt laimi dziļākos ūdeņos, gan tādi, kuri nejaušas apstākļu sakritības gadījumā par politiķiem ir gatavi izlikties. Zīmīgi ir kaut vai tas, ka vairākos sarakstos ir atrodami cilvēki, kuri pašlaik ir bezdarbnieki – varētu domāt, ka Eiroparlaments ir darba tirgum neinteresantu personāžu glābšanas biedrība. Šādu sarakstu veidotāju lēmumu gandrīz vai var uzskatīt par ironisku komentāru Latvijā ierastajai praksei, ka politiķiem pēc tam, kad viņu politiskā karjera Latvijā noslēgusies, partijas kā atalgojumu nodrošina ērtu vietu EP. Tādu balvu pēc otrā valdības vadīšanas termiņa ieguva Ivars Godmanis. Arī bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks, kuru „Vienotība” upurēja valdības veidošanas sarunās, kā kompensāciju ir saņēmis iespēju būt par vienu no „Vienotības” EP vēlēšanu saraksta līderiem.

Lielajām partijām („Vienotībai”, „Saskaņas centram”, Zaļo un zemnieku savienībai un Nacionālajai apvienībai) ir reālas iespējas iegūt kaut vienu EP deputāta vietu, lai gan iepriekšējā pieredze rāda, ka šīs izredzes neatbilst politisko spēku pārstāvniecībai parlamentā. Piemēram, 2004. gada EP vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja „Tēvzemei un brīvībai/LNNK”. Turpretim Zaļie zemnieki, lai arī Latvijas politikas veterāni, Eiroparlamentā nekad vēl nav iekļuvuši.

Kandidātu izvēle dažviet gan atgādina par problēmu, kas Latvijas partijas vajā laiku pa laikam – reālu kandidātu saraksts uz amatiem ir krietni īsāks nekā ambīcijas. Nacionālās apvienības pārstāve Baiba Broka Tieslietu ministriju ir vadījusi vien dažus mēnešus, bet, neskatoties uz to, ir gatava pretendēt uz nākamo amatu. Viņai pašai šī, protams, ir eleganta popularitātes stiprināšanas shēma, taču reālu ieguldījumu darbā šādi diez vai panākt.

EP vēlēšanas savas popularitātes kaldināšanai izmanto arī jaunās partijas, kuru izredzes ir krietni mazākas, bet kuras toties iesildās Saeimas vēlēšanām. Pie šīm pirmām kārtām ir minama partija „Latvijas attīstībai”, ar kuru Einars Repše cer atkal nonākt politikā, un Mārtiņa Bondara vadītā Latvijas Reģionu apvienība, kurā startam EP un Saeimas vēlēšanās apvienojušies Reģionu alianses un Vidzemes partijas pārstāvji. Savukārt Alfrēda Rubika pārstāvētā Latvijas Sociālistiskā partija ir nolēmusi startēt atsevišķi, nevis kopā ar apvienību „Saskaņas centrs”, kura dalībniece tā ir. Iespējams, šis lēmums arī ir balstīts apsvērumos, ka iespējamā daudzu vēlētāju intereses trūkuma dēļ lielākas iespējas gūt labus rezultātus ir radikālāk noskaņotajiem kandidātiem.

Līdz EP vēlēšanām nu ir palikuši mazāk nekā divi mēneši – šajā laikā partijām ne tikai jāmēģina pamatot, kāpēc tieši tās ir pelnījušas pārstāvēt Latvijas intereses Briselē, bet arī – kāpēc vēlētājiem vispār jātērē laiks un uz vēlēšanām jāiet. Neskatoties uz atšķirīgajām programmām un piedāvājumiem, šis aspekts ir visu politisko spēku kopējas un ļoti nopietnas rūpes. Jānis Buholcs

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pilnīgs rasols

09:26
22.12.2024
287
1

Tiklīdz tuvojas kādi svētki un garākas brīvdienas, sarunās iezogas divas svarīgākās tēmas – kādi būs laikapstākļi un kādus ēdienus gatavot. Ja laikapstākļus nevaram ietekmēt, tad tas, ko celt galdā, ir pašu ziņā. Padzīvojoties sociālajos tīklos, brīžam rodas iespaids, ka cilvēkus nekas tā neinteresē kā ēst gatavošana. Receptes, padoms padomam galā, pieredzes stāsti, kā darīja vecmāmiņa, […]

Cilvēcības skola

09:25
21.12.2024
22

Tā kā rakstu par sociāliem jautājumiem, decembrī ļoti izjūtu, cik daudz cilvēku piedomā un vēlas palīdzēt cits citam. Sociālā joma ir tā, kas caur un caur apliecina, ka sabiedrībai rūp, kas notiek līdzcilvēku dzīvēs, un daudzi domā, kā pasniegt otram atbalstošu roku. Mani ļoti aizkustināja topošo pavāru un viņu pasniedzējas ideja, ka brīdī, kad mums […]

Lieltirgotava, veikaliņš un svētku dienas

18:39
18.12.2024
38

Cept piparkūkas un saiņot dāvanas būs daudz laika, pirms Ziemassvētku vakara būs trīs brīvas dienas. Pārdevējiem un tiem, kas nodrošina tirgošanos, gan pretēji. Pirms lielākajiem dāvināšanas svētkiem gadā veikali ir apmeklētāju pārpildīti. Lai cik daudz katrs iepriekš domājis un sarūpējis, ko likt vecīša maisā, pēdējās dienās vēl šķiet, ka vajag to un to, un arī […]

Cena par personas apliecinājumu

21:56
16.12.2024
27

Par savas identitātes apliecināšanu ar pasi no nākamā gada būs jāmaksā par desmit eiro vairāk. Jāteic, tāda iecere bija jau šī gada sākumā, bet sabiedrības pretestība bija tik liela, ka plānotā cenas celšana uz pusi, proti, no 30 līdz 60 eiro, tika atlikta, maksa palielinājās tikai par četriem eiro. Tomēr gada beigās šajā ziņā atkal […]

Skaistākais latviešu animācijas veikums

21:55
15.12.2024
38

Nupat bija tā skaistā iespēja noskatīties latviešu režisora izcilo animācijas filmu “Straume”. Kopā ar bērniem gaidījām, kad varēsim filmiņu redzēt, un mums palaimējās divkārt, jo ne tikai izdevās noskatīties šo skaisto animācijas darbu pirmssvētku noskaņās Briseles vecpilsētā, bet arī paša režisora Ginta Zilbaloža klātbūtnē. Jau pirms filmas bija skaidrs, ka režisora veikums ir kaut kas […]

Mānīgais miers

21:52
14.12.2024
41

Sestdien, 7. decembrī, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Francijas prezidents Emanuels Makrons un jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps tikās Parīzes Dievmātes katedrāles atklāšanā pēc piecus ar pusi gadus ilgušajiem atjaunošanas darbiem pēc 2019. gada ugunsgrēka. Zelenskis sestdien notikušo sarunu ar Trampu raksturoja kā konstruktīvu, bet sīkākas detaļas nesniedza, vienlaikus brīdinot, ka Ukrainai ir nepieciešams “taisnīgs un […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
27
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
25
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
2
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
19
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
25
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi