Kino ļaudis sadalījušies divās nometnēs jautājumā par filmu „Dvēseļu putenis” pēc Aleksandra Grīna romāna, ko iecerēts uzņemt kā veltījumu Latvijas simtgadei. Vieni izteikuši neuzticību Ginta Grūbes vadītajai Filmu padomei, kā arī Nacionālā kino centra (NKC) direktorei Ilzei Gailītei-Holmbergai „par apzinātu cenšanos maldināt sabiedrību”. Viņi arī atbalsta Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas ierosinājumu paredzēt finansējumu SIA „Studija F.O.R.M.A” spēlfilmas „Dvēseļu putenis” uzņemšanai. Režisori Aigars Grauba, Arvīds Krievs, Dzintra Geka, Māris Putniņš, Andrejs Ēķis, Vilnis Kalnaellis, Jānis Vingris, Roze Stiebra, Ansis Bērziņš, Ivars Seleckis un Jānis Streičs aicina Kultūras ministriju sākt reorganizāciju filmu nozares pārvaldē un izveidot Latvijas Filmu institūtu. Režisori ar vēstuli vērsušies arī Saeimā. Latvijas Kinematogrāfistu savienība arī oficiālā vēstulē Saeimai atbalstījusi finansējuma piešķiršanu konkrētajam Gata Upmaļa projektam „Dvēseļu putenis”. Saeimai jau ir arī aizsūtīta Latvijas Kino producentu asociācijas vārdā parakstīta vēstule, kurā nav izteikts atbalsts Saeimas Izglītības komisijas iecerei finansēt „Dvēseļu puteni”. Vārdu sakot, vieni uzskata, ka filmai finansējums ir vajadzīgs un to vajag piešķirt ārpus kārtas, jo NKC finansējums filmām ir mazs (līdzībās runājot, varētu sacīt, ka ar to pietiek dažām mazām būdiņām, bet ne lielai mājai). Vienlaikus vajadzētu arī pārkārtot visu valsts atbalsta sistēmu kino. Otri teic, ka tas nav godīgi: kamēr vieni piedalās NKC konkursos un pa drupatai vāc naudu iecerētajām filmām, meklē privātos sponsorus, otri uzreiz dodas uz Saeimu un saņem atbalstu. To, ka pašreizējā valsts atbalsta sistēma nav efektīva un naudas ir pārāk maz, atzīst visi. Gints Grūbe teic, ka Filmu padome pirms lēmuma pieņemšanas esot uzklausījusi Finanšu ministrijas un Konkurences padomes ekspertu atzinumu. Tas esot parādījis, ka Saeimai pirms šāda piešķīruma tas būtu jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju un jāpamato, kāpēc nav iespējams realizēt Filmu likumā noteiktu publiskā finansējuma sadali. Lietas būtība esot tajā, ka finansējums jāsadala tiesiski korektā veidā, lai šīs filmas veidotājiem to neliktu zaudēt tad, ja iespējamais Saeimas lēmums tiktu pārsūdzēts Eiropas Komisijā. Saeimas deputāte Ingūna Rībena savukārt paudusi, ka kultūra nav tā joma, kurā Eiropas Komisijai vajadzētu noteikt, kura valsts ko drīkst, jo galu galā tā nav desu ražošana.
Neapšaubāmi, valsts finansējums līdz šim bijis mazs un diez vai ar to tuvākajos gados desmit, divdesmit varēs atbalstīt visas iecerētās filmas, kas būtu to pelnījušas. Latvijas Kino institūta iecere šķiet laba, bet ir skaidrs, ka arī turpmāk nāksies meklēt privāto sponsoru naudu. Tiesa gan, to varētu darīt iecerētais Kino institūts un sponsoriem varētu piemērot nodokļu atlaides. Lai kā, izskatās, ka kaut kāda kustība kino nozarē ir sākusies, bet jautājums par Latvijas simtgadi un kino darbiem, kas tai būtu veltīti, paliek. NKC tur neko daudz palīdzēt nevarēs, Saeima arī nevar regulāri ārpus kārtas finansēt kādas ieceres filmu uzņemšanā (un jautājums par Eiropas Komisijas akceptu tādiem finanšu piešķīrumiem tomēr paliek). Šķiet, režisoru ideja par to, ka Saeimai būtu jāuzņemas iniciatīva izveidot komisiju Nacionālā pasūtījuma programmas izveidei filmu nozarē, „tai skaitā, paredzot nozīmīgu finansējumu filmu projektiem valsts simtgadei”, ir visnotaļ saprātīga. Tikmēr Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir iesniegusi valsts 2014.gada budžetā pieprasījumu par 938 699 latu piešķiršanu spēlfilmas „Dvēseļu putenis” ražošanas sagatavošanai un filmēšanas pirmajam posmam. Ir skaidrs – lai kāds arī būs Saeimas lēmums, kaislības ap iecerēto filmu tik drīz nerims. Tādēļ atliek cerēt uz jauniecelto kultūras ministri, ka viņa pratīs visu sakārtot „pēc tiesas un taisnības”. Sallija Benfelde
Komentāri