Trešdiena, 25. decembris
Vārda dienas: Stella, Larisa

Drošība un terorisms Eiropā

JĀNIS BUHOLCS
09:45
06.01.2016
5

Aizvadītais gads Eiropai nesa jaunus izaicinājumus – tai skaitā terorisma briesmas. Tomēr nav pamata uzskatīt, ka Eiropa tūdaļ kļūs par visnotaļ bīstamu reģionu.

Mūsdienās terorisms diemžēl skar itin daudzas vietas pasaulē – arī rietumos. Šī gadu tūkstoša pašā sākumā toni noteica uzbrucēji, kas ASV sagrāva Pasaules tirdzniecības centra torņus, turpmākajos gados vairāki asiņaini notikumi ir bijuši arī Eiropā. 2004. gadā Madridē islāmisti uzspridzināja vilcienus, bet 2005. gadā sprādzieni nogranda Londonas sabiedriskajā transportā. Savukārt pērn satraucošākie, bet ne vienīgie šāda veida notikumi bija traģiskie uzbrukumi Parīzē. Vispirms janvārī teroristi uzbruka žurnāla “Charlie Hebdo” redakcijai, bet novembrī par uzbrukuma mērķi bija kafejnīcu, restorānu un koncerta apmeklētāji.

Pērn Eiropā terorisma dēļ gāja bojā aptuveni 150 cilvēku. Salīdzinot ar gadu iepriekš, tas ir krietns kāpums, un katrs vardarbīgas nāves gadījums ir liela nelaime. Tomēr šie skaitļi paši par sevi nenozīmē, ka tādi notikumi kļūst par ikdienu. Cilvēkiem, kas nedzīvo rietumvalstīs, terorisma radītie dzīvības un veselības draudi mūsdienās ir daudz lielāki. Nigērija, Pakistāna, Jemena, Irāka, Somālija ir šodienas terorisma epicentri ar lielu upuru skaitu. Piemēram, laikposmā no 2000. līdz 2014. gadam tikai 2,6 procenti no visā pasaulē notikušo terora aktu upuriem dzīvoja rietumvalstīs. Taču tas, protams, ir pavājš mierinājums. Vēl jo vairāk tāpēc, ka slikta drošības situācija vienā reģionā nereti atbalsojas arī citviet.

Īpaši tas ir sakāms tieši par Eiropu, kas atrodas samērā tuvu gan Lībijai, gan Jemenai un Sīrijai, kur notiek pilsoņu karš. Īpaši liela ietekme ir teroristu grupējumam “Islāma valsts”. Pasaule gan ir pieredzējusi citas organizācijas – “Al Qaeda” – plašo vērienu un zvērības, taču pat uz šī fona “Islāma valsts” ir kas neredzēts gan finanšu resursu pieejamības, gan teritorijas kontroles, gan darbības efektivitātes ziņā. “Islāma valsts” darbojas daudzās frontēs, bet novembra uzbrukumi Parīzē vēl skaidrāk pavēstīja, ka šī organizācija ir sākusi krietni plašāka mēroga kampaņu pret Rietumiem.

Šādi pavērsieni rada likumsakarīgu jautājumu: kā rīkoties? Drīz vien pēc Parīzes slaktiņa izskanēja paziņojumi, ka Eiropai ir jāpārskata bēgļu uzņemšana, jo starp bēgļiem var iespraukties arī teroristi. Taču Eiropai pamats pārskatīt savu bēgļu politiku būtu tad, ja politiķi konstatētu, ka Eiropa ar šo pieplūdumu netiek galā. Un galā netikt tā varētu tāpēc, ka bēgļu krīzei īsti nav gala. Eiropa var izskatīt pērn ieradušos bēgļu un patvēruma meklētāju lietas un tos, kas atbilst kritērijiem, nosūtīt uz jaunajām mītnes zemēm kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Taču ar pērn sadalītajām bēgļu kvotām nepietiks, un drīzumā diskusija par to, ko ar bēgļiem un patvēruma meklētājiem darīt, visticamāk, atsāksies ar jaunu sparu.

Bēgļu masveida uzņemšana tādējādi ir saistīta ar dažādiem izaicinājumiem, taču drošība ir mazākais no tiem. Ne jau bēgļi rīkoja terora aktus Eiropā. Uzbrucēji lielākoties ir vietējie islāma radikāļi, kuri ir saistīti ar “Islāma valsti”. Viņu vēlme ieriebt citiem cilvēkiem diezin vai ir saistīta ar to, ka Eiropa palīdz ļaudīm, kas bēg no kara šausmām. Citiem vārdiem – lielākās briesmas jau ir to valstu iekšienē, kuras visvairāk ir pakļautas terorisma draudiem.

Taču, pat ja pieņemam, ka uz starptautisko teroristu noskatītajām valstīm varētu doties apmācīti kaujinieki, drūmākais novērojums ir tāds, ka Eiropai ir teju vai neiespējami nodrošināt, ka tās teritorijā naidīgie elementi neiekļūst. Tur pat nevajag bēgļu plūsmu, jo robežas ir cauras. Var jau būvēt žogus un sienas, taču neviena sēta nebūs pietiekami augsta, lai atturētu cilvēkus, kas domā, ka viņiem nav, ko zaudēt. Vienai pašai Grieķijai ir aptuveni seši tūkstoši salu un kopējā krasta līnija ir vairāk nekā pusotra tūkstoša kilometru. Nav reāli piesaistīt un uzturēt tik daudz robežsargu, lai Eiropa spētu uzraudzīt katru savas ārējās robežas metru.

Pērnā gada notikumi gan daudzus politiķus ir vedinājuši uz pārdomām par Eiropas Savienības bezvīzu režīmu. Personu brīvas kustības idejas trūkumus ilustrēja jau minētā bēgļu krīze – lai kontrolētu cilvēku plūsmas, vairākas valstis no jauna ieviesa robežkontroli. Arī piedzīvotie teroristu uzbrukumi ir atgādinājuši, ka arī ļaundari savā labā izmanto brīvo pārvietošanos starp valstīm. Tas gan nenozīmē, ka no atvērto robežu principa ir jāatsakās. Runa drīzāk ir par to, ka drošības risks tiktu krietni samazināts, ja Eiropas Savienības dalībvalstu drošības dienesti efektīvāk un intensīvāk apmainītos ar informāciju par pamanītajiem iespējamajiem riskiem un draudiem, kā arī rūpīgāk uzraudzītu cilvēku plūsmu, kas šķērso Šengenas zonas robežu.

Pagājušā gada notikumi parādīja, ka drošības situācija Eiropā nav ideāla. Tomēr atbilstošajām drošības iestādēm bezdarbību pārmest nevar. Mainoties starptautiskajai situācijai pasaulē, drošības principi ir jāpārskata arī Eiropas Savienībā. Sagaidāms, ka jaunajā gadā šai tēmai Briselē un citviet tiks pievērsts daudz uzmanības.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pilnīgs rasols

09:26
22.12.2024
355
1

Tiklīdz tuvojas kādi svētki un garākas brīvdienas, sarunās iezogas divas svarīgākās tēmas – kādi būs laikapstākļi un kādus ēdienus gatavot. Ja laikapstākļus nevaram ietekmēt, tad tas, ko celt galdā, ir pašu ziņā. Padzīvojoties sociālajos tīklos, brīžam rodas iespaids, ka cilvēkus nekas tā neinteresē kā ēst gatavošana. Receptes, padoms padomam galā, pieredzes stāsti, kā darīja vecmāmiņa, […]

Cilvēcības skola

09:25
21.12.2024
23

Tā kā rakstu par sociāliem jautājumiem, decembrī ļoti izjūtu, cik daudz cilvēku piedomā un vēlas palīdzēt cits citam. Sociālā joma ir tā, kas caur un caur apliecina, ka sabiedrībai rūp, kas notiek līdzcilvēku dzīvēs, un daudzi domā, kā pasniegt otram atbalstošu roku. Mani ļoti aizkustināja topošo pavāru un viņu pasniedzējas ideja, ka brīdī, kad mums […]

Lieltirgotava, veikaliņš un svētku dienas

18:39
18.12.2024
42

Cept piparkūkas un saiņot dāvanas būs daudz laika, pirms Ziemassvētku vakara būs trīs brīvas dienas. Pārdevējiem un tiem, kas nodrošina tirgošanos, gan pretēji. Pirms lielākajiem dāvināšanas svētkiem gadā veikali ir apmeklētāju pārpildīti. Lai cik daudz katrs iepriekš domājis un sarūpējis, ko likt vecīša maisā, pēdējās dienās vēl šķiet, ka vajag to un to, un arī […]

Cena par personas apliecinājumu

21:56
16.12.2024
30

Par savas identitātes apliecināšanu ar pasi no nākamā gada būs jāmaksā par desmit eiro vairāk. Jāteic, tāda iecere bija jau šī gada sākumā, bet sabiedrības pretestība bija tik liela, ka plānotā cenas celšana uz pusi, proti, no 30 līdz 60 eiro, tika atlikta, maksa palielinājās tikai par četriem eiro. Tomēr gada beigās šajā ziņā atkal […]

Skaistākais latviešu animācijas veikums

21:55
15.12.2024
38

Nupat bija tā skaistā iespēja noskatīties latviešu režisora izcilo animācijas filmu “Straume”. Kopā ar bērniem gaidījām, kad varēsim filmiņu redzēt, un mums palaimējās divkārt, jo ne tikai izdevās noskatīties šo skaisto animācijas darbu pirmssvētku noskaņās Briseles vecpilsētā, bet arī paša režisora Ginta Zilbaloža klātbūtnē. Jau pirms filmas bija skaidrs, ka režisora veikums ir kaut kas […]

Mānīgais miers

21:52
14.12.2024
41

Sestdien, 7. decembrī, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Francijas prezidents Emanuels Makrons un jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps tikās Parīzes Dievmātes katedrāles atklāšanā pēc piecus ar pusi gadus ilgušajiem atjaunošanas darbiem pēc 2019. gada ugunsgrēka. Zelenskis sestdien notikušo sarunu ar Trampu raksturoja kā konstruktīvu, bet sīkākas detaļas nesniedza, vienlaikus brīdinot, ka Ukrainai ir nepieciešams “taisnīgs un […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
27
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
25
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
7
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
19
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
27
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi