Otrdiena, 16. aprīlis
Vārda dienas: Mintauts, Alfs, Bernadeta

Domāt – daudz un dikti, bet ne pārmērīgi!

Anna Kola
06:28
23.02.2024
19

Domāt ir grūti, tāpēc vairums cilvēku izvēlas nosodīt un kritizēt. Tā savulaik teicis izcilais psihologs Karls Gustavs Jungs. Katrs no mums ikdienu pavada tūkstošiem domu pavadībā – svarīgākas, ne tik svarīgas, godprātīgas, labas, sirsnīgas un varbūt ne tik pozitīvas un gaišas. Kā gan dzīvot bez domas?

Katram saprotams, ka cilvēka domāšanas mērķis ir pēc iespējas labāk izprast mūsu pasauli. Mūsu prāti ir attīstījušies, lai domātu un varētu labāk pielāgoties videi, un pieņemt gudrākus lēmumus par to, kā izdzīvot, dzīvot un plaukt. Bioloģiskā līmenī mūsu domas ir miljoniem neironu, kas izšaujas mūsu smadzenēs. Šīs smadzeņu šūnas, kas cītīgi strādā kopā, rada jēdzienus, valodu un zināšanas, kas rodas mūsu apziņā. Psihologi mēdz domāšanu definēt kā “garīgu piepūli, kuras mērķis ir atrast atbildi uz jautājumu vai rast praktiskas problēmas risinājumu”. Ja tā padomā, šķiet, lielāko daļu dienas pavadām domās par to, kā vienā vai otrā, lielākā vai mazākā mērā uzlabot savu dzīvi, labsajūtu, ikdienu. Ko gatavot pusdienās? Kurš ēdiens veselīgāks, kurš gardāks? Cik daudz apēst? Cik daudz šodien noiets kājām, cik – nosēdēts? Ko darīt vakarā – lasīt grāmatu, paskatīties kādu filmu vai tomēr pavingrot?

Lielākā daļa ikdienas domu koncentrējas uz kādu jautājumu vai problēmu. Kā apgalvo daudzi nesenākie pētījumi, cilvēkam svarīgas ne vien domas un domāšana kā tāda, bet arī “refleksija”. Šis, starp citu, kļuvis par ļoti populāru jēdzienu izglītības nozarē – skolu vidē bieži pedagogi piemin “reflektējam” par vienu, otru vai trešo tēmu. Zinātnieki tagad uzskata, ka “notikumu secības atkārtošana mūsu prātā” ir svarīgs efektīvas mācīšanās un atmiņas saglabāšanas mehānisms.

Un tomēr – lai gan domāšana sniedz daudz priekšrocību mūsu izdzīvošanai un evolūcijai, tā var būt arī neproduktīva. No pārlieku vērienīgas domāšanas var ne vien sākt sāpēt galva, bet tas patiešām var radīt arī nopietnākas sekas, tostarp pēdējā gadu desmitgadē tik daudz pieminēto depresiju, trauksmi, obsesīvi kompulsīvos traucējumus un citas nopietnas mentālās veselības ķibeles. Šim procesam angļu valodā ir labs vārds – overthinking jeb pārmērīgā domāšana. Cil­vēki, kam tas raksturīgi, kavējas pie problēmām līdz pavisam neveselīgam līmenim, īpaši koncentrējoties uz (negatīviem) notikumiem pagātnē vai lietām tagadnē, kuras viņi nespēj vai spēj pavisam nelielā daudzumā kontrolēt un ietekmēt. Daži cilvēki tērē daudz laika un pūļu, domājot par lietām, kuras viņi nekad nevar mainīt neatkarīgi no tā, cik daudz viņi domā.

Kad mēs bezgalīgi kavējamies situācijā, ir svarīgi pārorientēt savas domas uz kaut ko konstruktīvāku. Psihologi atgādina, ka tikai 15–20 minūtes pārdomām var palīdzēt gūt vērtīgu ieskatu par aizritējušo dienu un to, kā dienu uzlabot rīt. Veselīgas garīgās dzīves mērķis nav pilnībā izvairīties no domāšanas, bet gan mainīt mūsu domas, lai tās labāk atbilstu mūsu vajadzībām. Īsāk sakot, lai dzīve būtu vieglāk dzīvojama, priekpilnāka, krāsaināka, nevis otrādi. Dažreiz ir pareizi pārdomāt kādu mūsu dzīves jautājumu, līdz tas tiek atrisināts. Citreiz der atlaist atkārtotas domas un doties tālāk.
Domāšana par problēmām ir vērtīgs veids, kā atrast risinājumus. Bet pārāk daudz domāšanas var saasināt problēmas. Tā nieka lieta, kas jāprot pareizi izdarīt, ir prast noteikt, kad mūsu domas kalpo mūsu labākajām interesēm un vajadzībām un kad tās ved mūs ceļā uz dziļu un drūmu bezdibeni. Ja šo var dabūt gatavu, tad jau ir skaidrs, ka tā ir puse uzvaras cīņā ar savām (uzmācīgākajām!) domām! 22. februāris visā pasaulē ir Domāšanas diena. Šī gada tēma ir “Mūsu pasaule, mūsu mierīgā nākotne”.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
7

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
15

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
23

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
25

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
22

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Uz kuru pusi spert soli

09:54
08.04.2024
35

Nākamajā nedēļā pašvaldība izsolīs Ungurmuižas nomas tiesības. Tik nozīmīga kultūrvēstures objekta nodošana nomā Cēsu novadā vēl nav bijusi. Ir pieredze ar Ruckas muižu Cēsīs, taču tas gluži nav tas, ko gaida Ungurmuižas gadījumā. Ruckas muižas kompleksu izsolīja bezatlīdzības lietošanā, lai tur turpinātu attīstīt mājvietu radošajām industrijām. Prasība – nodrošināt rezidēšanas iespējas kultūras, vides, aprites ekonomikas […]

Tautas balss

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
24
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
39
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Ielāps uz ielāpa. Tā ir Birzes iela

08:19
09.04.2024
40
18
Druva raksta:

“Atkal Cēsīs remontē Birzes ielas asfaltēto daļu. Segums jau tagad sastāv tikai no ielāpiem, iznāk, ka ar lāpīšanu labo lāpīto. Vai neatmaksātos beidzot šo daļu kārtīgi atjaunot, lai mašīnām nebūtu jābrauc kā slalomistam pa pampakiem? Birzes iela ir ļoti labs ceļš, kā apbraukt centru. Atslogot satiksmi Vienības laukumā, domāju, pašvaldība taču ir ieinteresēta,” pauda autovadītājs […]

Sludinājumi