Sestdiena, 15. februāris
Vārda dienas: Alvils, Olafs, Aloizs, Olavs

Domāt – daudz un dikti, bet ne pārmērīgi!

Anna Kola
06:28
23.02.2024
123

Domāt ir grūti, tāpēc vairums cilvēku izvēlas nosodīt un kritizēt. Tā savulaik teicis izcilais psihologs Karls Gustavs Jungs. Katrs no mums ikdienu pavada tūkstošiem domu pavadībā – svarīgākas, ne tik svarīgas, godprātīgas, labas, sirsnīgas un varbūt ne tik pozitīvas un gaišas. Kā gan dzīvot bez domas?

Katram saprotams, ka cilvēka domāšanas mērķis ir pēc iespējas labāk izprast mūsu pasauli. Mūsu prāti ir attīstījušies, lai domātu un varētu labāk pielāgoties videi, un pieņemt gudrākus lēmumus par to, kā izdzīvot, dzīvot un plaukt. Bioloģiskā līmenī mūsu domas ir miljoniem neironu, kas izšaujas mūsu smadzenēs. Šīs smadzeņu šūnas, kas cītīgi strādā kopā, rada jēdzienus, valodu un zināšanas, kas rodas mūsu apziņā. Psihologi mēdz domāšanu definēt kā “garīgu piepūli, kuras mērķis ir atrast atbildi uz jautājumu vai rast praktiskas problēmas risinājumu”. Ja tā padomā, šķiet, lielāko daļu dienas pavadām domās par to, kā vienā vai otrā, lielākā vai mazākā mērā uzlabot savu dzīvi, labsajūtu, ikdienu. Ko gatavot pusdienās? Kurš ēdiens veselīgāks, kurš gardāks? Cik daudz apēst? Cik daudz šodien noiets kājām, cik – nosēdēts? Ko darīt vakarā – lasīt grāmatu, paskatīties kādu filmu vai tomēr pavingrot?

Lielākā daļa ikdienas domu koncentrējas uz kādu jautājumu vai problēmu. Kā apgalvo daudzi nesenākie pētījumi, cilvēkam svarīgas ne vien domas un domāšana kā tāda, bet arī “refleksija”. Šis, starp citu, kļuvis par ļoti populāru jēdzienu izglītības nozarē – skolu vidē bieži pedagogi piemin “reflektējam” par vienu, otru vai trešo tēmu. Zinātnieki tagad uzskata, ka “notikumu secības atkārtošana mūsu prātā” ir svarīgs efektīvas mācīšanās un atmiņas saglabāšanas mehānisms.

Un tomēr – lai gan domāšana sniedz daudz priekšrocību mūsu izdzīvošanai un evolūcijai, tā var būt arī neproduktīva. No pārlieku vērienīgas domāšanas var ne vien sākt sāpēt galva, bet tas patiešām var radīt arī nopietnākas sekas, tostarp pēdējā gadu desmitgadē tik daudz pieminēto depresiju, trauksmi, obsesīvi kompulsīvos traucējumus un citas nopietnas mentālās veselības ķibeles. Šim procesam angļu valodā ir labs vārds – overthinking jeb pārmērīgā domāšana. Cil­vēki, kam tas raksturīgi, kavējas pie problēmām līdz pavisam neveselīgam līmenim, īpaši koncentrējoties uz (negatīviem) notikumiem pagātnē vai lietām tagadnē, kuras viņi nespēj vai spēj pavisam nelielā daudzumā kontrolēt un ietekmēt. Daži cilvēki tērē daudz laika un pūļu, domājot par lietām, kuras viņi nekad nevar mainīt neatkarīgi no tā, cik daudz viņi domā.

Kad mēs bezgalīgi kavējamies situācijā, ir svarīgi pārorientēt savas domas uz kaut ko konstruktīvāku. Psihologi atgādina, ka tikai 15–20 minūtes pārdomām var palīdzēt gūt vērtīgu ieskatu par aizritējušo dienu un to, kā dienu uzlabot rīt. Veselīgas garīgās dzīves mērķis nav pilnībā izvairīties no domāšanas, bet gan mainīt mūsu domas, lai tās labāk atbilstu mūsu vajadzībām. Īsāk sakot, lai dzīve būtu vieglāk dzīvojama, priekpilnāka, krāsaināka, nevis otrādi. Dažreiz ir pareizi pārdomāt kādu mūsu dzīves jautājumu, līdz tas tiek atrisināts. Citreiz der atlaist atkārtotas domas un doties tālāk.
Domāšana par problēmām ir vērtīgs veids, kā atrast risinājumus. Bet pārāk daudz domāšanas var saasināt problēmas. Tā nieka lieta, kas jāprot pareizi izdarīt, ir prast noteikt, kad mūsu domas kalpo mūsu labākajām interesēm un vajadzībām un kad tās ved mūs ceļā uz dziļu un drūmu bezdibeni. Ja šo var dabūt gatavu, tad jau ir skaidrs, ka tā ir puse uzvaras cīņā ar savām (uzmācīgākajām!) domām! 22. februāris visā pasaulē ir Domāšanas diena. Šī gada tēma ir “Mūsu pasaule, mūsu mierīgā nākotne”.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Lai mācītos autorizēties elektroniski, jāautorizējas … elektroniski

20:22
12.02.2025
32

Vai otrdienas rītā nevajag mazu devu, par ko pasmaidīt? Noderēs taču! Smaidam piedāvātais gan būs saprotams tikai cēsniekiem un tiem, kas no Cēsīm kaut kur dodas ar sabiedrisko transportu. Lūk, no 10.februāra maršrutā Kalnmuiža-Cēsu autoosta-Priekuļi vairāki reisi tiks sākti no pilsētas centra pieturas “Stacija”. Līdz šim pietura bija Cēsu autoosta, un Autotransporta direkcija ziņo, ka […]

Mīlestību var izrādīt arī ziedojot

12:27
10.02.2025
22

Februāris, un ne tikai 14. datums, bieži vien tiek atzīmēts kā Mīlestības mēnesis. Iepriekš nebiju aizdomājusies, ka viena no mīlestības formām varētu būt ziedošana, jo īpaši asiņu ziedošana. Arī mūsu novadā februārī būs iespēja ziedot asinis, izbraukuma Donora diena 19. februārī notiks Jaunpiebalgā. “Druvā” jau rakstījām, ka gada sākumā ļoti trūka vairāku asinsgrupu asinis. Man […]

Pirms - viss ir slikti - beidzas

12:26
09.02.2025
38

Kādā filmā, kas tapusi tepat Ziemeļu kaimiņos, kritiskā situācijā izskanēja vārdi: “Ir cilvēki, kuri dara, tie, kuri neiesaistās, un tie, kas par visu raksta internetā.” Galvenais varonis atzina, ļoti gribētos būt vienam no pēdējiem diviem. Bet dzīve un arī paša izvēle šādu iespēju pat nepiedāvāja. Darītājs ir redzams, tāpat viņa ieceres. Kur nu vēl labāk, […]

Apaļo un kantaino skaistumkonkurss

12:24
08.02.2025
42

Politologs Filips Rajevskis nesen kādā intervijā pieļāva, ka pašvaldību vēlēšanās, kas gaidāmas vasaras sākumā,    deputātu kandidāti novados un pilsētās necentīsies akcentēt savu piederību noteiktam politiskam spēkam un priekšplānā būs personības, nevis partiju nosaukumi. Kā apstiprinājums politologa prognozei drīz manā e-pastā iekrita Rīgas mēra amata kandidāta Jura Pūces aicinājums izvēlēties – viņš vai Šlesers, citu […]

Kodoldrošība: apdraudējumi, cerība un fakti

12:23
08.02.2025
26

4.februārī vizītē Kijivā ieradās Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (SAEA) ģenerāldirektors Rafaels Grosi. Tā ir jau vienpadsmitā Grosi vizīte gandrīz trīs gadus ilgā pilna mēroga Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā. Tās mērķis ir apspriest paš­reizējos centienus novērst atomkatastrofu. “Kamēr turpinās briesmīgais karš, SAEA turpinās aktīvi piedalīties, koncentrējoties tam, lai darītu visu iespējamo kodoldrošības saglabāšanai ārkārtīgi sarežģītos apstākļos. Kopējā […]

Vārdu izvēles labirinti

17:14
03.02.2025
35

Iepazīstoties ar Latviešu valodas attīstības kopas un Latvijas Rakstnieku savienības rīkotās aptaujas rezultātiem, kurā spārnoto teicienu ieguva Valsts prezidenta izteiktā frāze gadu mijā “Ja nu nesanāks. A ja nu sanāk?”, aizdomājos, kā mainās latviešu valodas lietojums. Prezidents spēj uzrunāt dažādu valstu līderus un tajā pašā laikā palikt cilvēcīgs un saprotams ikvienam iedzīvotājam. Kā redzam, viņa […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
5
5
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
18
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
25
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
45
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
36
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi