Otrdiena, 24. decembris
Vārda dienas: Ādams, Ieva

Divas brīvības

Druva
12:49
30.08.2013
11

Latvijas augstās amatpersonas izliksies neredzam un nedzirdam, ka no 8. septembra mūsu valstī viesosies Nobela Miera prēmijas laureāts, Tibetas garīgais līderis, Viņa Svētība Dalailama XIV. Atmetot diplomātiski smalku izteikšanās veidu, skaidrojums ir vienkāršs: Ķīnai nepatīk, ja kādas valsts augstākās amatpersonas tiekas ar Dalailamu, jo tā tiek vērtēta kā Dalailamas un Tibetas atzīšana. Droši vien vietā ir atgādināt, ka 1949. gadā Ķīna iebruka Tibetā, un 1951. gadā Tibetas delegācija parakstīja 17 punktu piespiedu vienošanos ar Ķīnu, kas paredzēja Ķīnas armijas ievešanu visās Tibetas pilsētās un Tibetas ārlietu pāriešanu Ķīnas jurisdikcijā. 1959. gadā notika tibetiešu sacelšanās, kuru apspiežot, tika nogalināti vairāk nekā 87 000 cilvēku. Dalailama bija spiests doties bēgļu gaitās, un apmetās Indijā, viņam sekoja daudzi desmiti tūkstoši tibetiešu. Vēl var piebilst, ka savulaik Dalailaima vērsās pie pasaules sabiedrības, pēc viņa lūguma tika izveidota starptautiska juristu komisija, kuras ziņojumā var lasīt, ka Ķīna ir vainīga smagākajā noziegumā, kādā var tikt apsūdzēta kāda persona vai nācija – nolūkā iznīcināt nacionālu, etnisku, rases vai reliģisku grupu genocīdā. Turpinoties okupētājvalsts zvērībām Tibetā, 1960. gadā Tibetas jautājums tika izskatīts ANO Ģenerālajā Asamblejā, Tibetas bēgļu jautājumā ANO vēlāk pieņēma vēl divas rezolūcijas. Lieki piebilst, ka PSRS un tās draugi un atbalstītāji deklarēja, ka tāda Tibetas jautājuma nemaz nav un ka Tibeta ir tikai un vienīgi Ķīnas iekšējais jautājums. ANO rezolūcijām nebija nekādu seku, un Tibetas laicīgā un garīgā vadība joprojām dzīvo trimdā. Laiki ir mainījušies tajā ziņā, ka šobrīd Ķīna vairs brutāli nedraud tiem, kas atbalsta Tibetas neatkarību un tiesības dzīvot savu dzīvi. Vairs netiek runāts par imperiālistu meliem un iejaukšanos. Nauda un labumi, ko var saņemt no Ķīnas, ir tik kārdinoši, ka valstis izliekas neredzot to, kas joprojām notiek Tibetā.

Varētu domāt, ka Latvija, kura savulaik piemeklējis līdzīgs liktenis un kura tomēr vēl atceras, ko nozīmē okupācija, atbalstīs Tibetas centienus. Tomēr tas, ko mēdz dēvēt par reālpolitiku, ir licis mainīt Latvijas politiķiem savu nostāju. Latvijas un Ķīnas attiecības tiek regulāri stiprinātas, par pamatu pieņemot, ka : “Latvijas valdība atzīst Ķīnas Tautas Republikas valdību par Ķīnas vienīgo likumīgo valdību un savā ārpolitiskajā darbībā seko “vienas Ķīnas” politikai.” (citāts no Ārlietu ministrijas mājas lapas, 2002. gads). Iepriekšējās divas Dalailamas vizītes Latvijā notika 1991. un 2001. gadā. Protams, 1991. gadā, kad Dalailama ieradās Latvijā neilgi pēc mūsu valsts neatkarības atgūšanas, vēl netika rēķināts, vai ir izdevīgi sasveicināties un sarokoties ar viņu. 2001. gadā Dalailama ieradās Latvijā pēc Saeimas atbalsta grupas Tibetai un Latvijas un Taivānas parlamentu sadarbības grupas ielūguma. Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga ar Dalailamu tikās, kaut neoficiāli, tomēr publiski, un Dalailamas vizīte nekļuva par katra iedzīvotāja dziļi personīgu jautājumu, gar kuru valstij nav (nedrīkst būt!) daļas. Šogad Dlailamas vizīte jau ir katra dziļi personīga lieta, un valsts neaizliedz, bet arī izliekas neredzam, ka Nobela Miera prēmijas laureāts ieradīsies Latvijā. Kaut arī ik pa laikam apvainojamies uz citām valstīm, ka mūs nesaprot un ka politikā pastāv dubultstandarti – mazajiem vieni, bet lielajiem citi, patiesībā esam pievienojušies pārliecībai, ka pastāv divas brīvības. Mēs laimīgā kārtā esam iekļuvuši izredzēto brīvībā, bet citiem pietiks ar skaistiem vārdiem par demokrātiju. Starp citu, 9. septembrī Dalailama Latvijā lasīs publisko lekciju „Līdzcietības kultūra”… Sallija Benfelde

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pilnīgs rasols

09:26
22.12.2024
287
1

Tiklīdz tuvojas kādi svētki un garākas brīvdienas, sarunās iezogas divas svarīgākās tēmas – kādi būs laikapstākļi un kādus ēdienus gatavot. Ja laikapstākļus nevaram ietekmēt, tad tas, ko celt galdā, ir pašu ziņā. Padzīvojoties sociālajos tīklos, brīžam rodas iespaids, ka cilvēkus nekas tā neinteresē kā ēst gatavošana. Receptes, padoms padomam galā, pieredzes stāsti, kā darīja vecmāmiņa, […]

Cilvēcības skola

09:25
21.12.2024
22

Tā kā rakstu par sociāliem jautājumiem, decembrī ļoti izjūtu, cik daudz cilvēku piedomā un vēlas palīdzēt cits citam. Sociālā joma ir tā, kas caur un caur apliecina, ka sabiedrībai rūp, kas notiek līdzcilvēku dzīvēs, un daudzi domā, kā pasniegt otram atbalstošu roku. Mani ļoti aizkustināja topošo pavāru un viņu pasniedzējas ideja, ka brīdī, kad mums […]

Lieltirgotava, veikaliņš un svētku dienas

18:39
18.12.2024
38

Cept piparkūkas un saiņot dāvanas būs daudz laika, pirms Ziemassvētku vakara būs trīs brīvas dienas. Pārdevējiem un tiem, kas nodrošina tirgošanos, gan pretēji. Pirms lielākajiem dāvināšanas svētkiem gadā veikali ir apmeklētāju pārpildīti. Lai cik daudz katrs iepriekš domājis un sarūpējis, ko likt vecīša maisā, pēdējās dienās vēl šķiet, ka vajag to un to, un arī […]

Cena par personas apliecinājumu

21:56
16.12.2024
27

Par savas identitātes apliecināšanu ar pasi no nākamā gada būs jāmaksā par desmit eiro vairāk. Jāteic, tāda iecere bija jau šī gada sākumā, bet sabiedrības pretestība bija tik liela, ka plānotā cenas celšana uz pusi, proti, no 30 līdz 60 eiro, tika atlikta, maksa palielinājās tikai par četriem eiro. Tomēr gada beigās šajā ziņā atkal […]

Skaistākais latviešu animācijas veikums

21:55
15.12.2024
37

Nupat bija tā skaistā iespēja noskatīties latviešu režisora izcilo animācijas filmu “Straume”. Kopā ar bērniem gaidījām, kad varēsim filmiņu redzēt, un mums palaimējās divkārt, jo ne tikai izdevās noskatīties šo skaisto animācijas darbu pirmssvētku noskaņās Briseles vecpilsētā, bet arī paša režisora Ginta Zilbaloža klātbūtnē. Jau pirms filmas bija skaidrs, ka režisora veikums ir kaut kas […]

Mānīgais miers

21:52
14.12.2024
41

Sestdien, 7. decembrī, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Francijas prezidents Emanuels Makrons un jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps tikās Parīzes Dievmātes katedrāles atklāšanā pēc piecus ar pusi gadus ilgušajiem atjaunošanas darbiem pēc 2019. gada ugunsgrēka. Zelenskis sestdien notikušo sarunu ar Trampu raksturoja kā konstruktīvu, bet sīkākas detaļas nesniedza, vienlaikus brīdinot, ka Ukrainai ir nepieciešams “taisnīgs un […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
27
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
25
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
2
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
19
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
25
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi