Kuram būs jāatbild par izlietotajiem apmēram diviem miljardiem eiro, ko Latvijai sola Eiropas Atveseļošanās un noturības fonds? Plānošanā, kā izlietot šos papildus pieejamos līdzekļus, grib iesaistīties visi. Skaļi sevi piesaka uzņēmēju organizācijas, paužot, ka bez biznesa izpratnes pievienošanas nauda varētu nonākt vien tur, kur jāaizlāpa kārtējais budžeta caurums. Beigās vajadzīgā ieguvuma nebūšot. Dzirdēts, ka pagaidām vēl tikai gaidāmo summu katra nozare raustot uz savu pusi. Nu arī uzņēmēju organizāciju pārstāvji pielaisti pie sarunu galda (lasi, tiešsaistes). Jācer, ka tieši šie uzņēmējdarbības līkločos rūdītie vīri pratīs dot vajadzīgo pienesumu, lai nauda nestu cerēto – attīstītu reģionus, mazinātu nevienlīdzību, uzlabotu veselības pakalpojumu efektivitāti. Lai veiktu uzlabojumus klimata, digitalizācijas un citās sabiedrībai svarīgās jomās. Bet nezinu, kāpēc man klāt ir arī zināma daļa skepses.
Pieredze diemžēl nav tā labākā. Kā tad tapa bēdīgi slavenā OIK (obligātā iepirkuma komponente)? Politiskā apņemšanās jau bija visnotaļ sabiedrībai noderīga – ražot enerģiju no atjaunojamiem resursiem, mazinot klimata pārmaiņas. Kas no tā iznāca, visi zinām. Vai šajā rezultātā vainīgi tikai politiķi un ierēdņi, kā mēdzam sacīt un rakstīt? Varbūt tomēr arī uzņēmēji, kas veikli iemanījās izmantot katru “caurumu” ierēdniecībā?
Protams, uzņēmēji ir ekonomikas sāls. Viņi rada darbavietas, nodokļu masu, viņu idejas virza uz priekšu dažādu nozaru attīstību, ne tikai to, kurā paši darbojas, bet valsts attīstību kopumā – izglītību, veselības aprūpi, infrastruktūras attīstību. Kur ir uzņēmējdarbība, tur virmo dzīve, attīstās kultūra, izklaide, sports un viss cits, kas dara pasauli bagātīgu un aizraujošu. Vien jautājums – vai, īstenojot kādu biznesa ieceri, uzņēmējs vispirms domā, kā attīstīsies reģions, sociālā joma, mācību iestādes, vai tomēr vispirms padomās par peļņu? Nē, nesaku, ka uzņēmēju pārstāvju idejas un skatījums, kurp virzīt papildu naudu, nav jāuzklausa un jāņem vērā. Vien jāatceras, ka par rezultātu atbildēs politiķi un ierēdņi, un arī diemžēl tikai ar nepatīkamām sajūtām dzirdot viņiem adresētus pārmetumus un kritiku. Faktiski atbildīgo nebūs. Būs tikai zaudētāji, visi mēs, kurus Birkava kungs savulaik nosauca par reņģu ēdājiem.
Komentāri