Brīvdienās bērni man pēkšņi prasa – kas tās par skaņām, no kurienes tās nāk? Drīz vien sapratām, ka tās nāk no āra, un šoreiz tās ir nevis brīvdienu muzikālās perfomances baznīcā, bet, izrādās , Ziemassvētku vecītis brauc gar mūsu māju!
Mums tas bija tāds pārsteigums, un biju tik aizkustināta par bērnu teikto – neticami, ka viņš brauca arī gar mūsu māju! Mazie bija tādā sajūsmā, ka bija gatavi basām kājām skriet ārā, lai tik redzētu svētku vecīti tuvāk. Pēc tam lasīju internetā cilvēku atsauksmes, ka priecājušies gan bērni, gan pieaugušie – tāds fantastiski izdevies pārsteigums!
Vēl nesen šķita, ka līdz Ziemassvētkiem krietns laiciņš jāgaida, bet jau nākamnedēļ svētki būs klāt! Pavisam citādi, nekā ierasts, ar ierobežojumiem, kas skar tik ierastās tradīcijas, bet ar apbrīnojamām idejām, kādas cilvēkiem raisās, lai radītu īpašo svētku noskaņu. Brīnišķīgs ir arī Cēsu Adventes kalendārs, ar skaistu pārsteigumu katrai dienai. To veido mūsu pašu cilvēki, vietējie kolektīvi un uzņēmēji. Un arī skolas un interešu centri domā, kā, ievērojot visas prasības, parādīt svētku koncertu, jau laikus tapuši ieraksti, bez steigas sev ērtā laikā varu tos noskatīties un kā allažiņ notraukt pa aizkustinājuma asarai. Arī Ziemassvētku tirdziņš nu pieejams attālināti un, neskatoties uz to, ka brīvdienās var nopirkt tikai pirmās nepieciešamības preces, tiem, kuri nav atteikušies no dāvināšanas prieka, personiskas un katram individuāli izvēlētas dāvanas joprojām iespējams sarūpēt, tāpat arī pašiem, radoši darbojoties, izgatavot.
Arī mēs ģimenē īpaši gaidām šo svētku laiku, gatavojamies un skaitām dienas, līdz tie pienāks. Gatavošanās ir daļa no svētku sajūtas radīšanas, tāpēc arī darba dienās fonā ir tāda mīlīga svētku sajūta, arī šodien. Man patīk, ja varu gatavoties nesteidzīgi, jau laikus piedomāt par saviem mīļajiem, par vidi, kurā svētkus svinam. Šogad ir vēl vairāk gaismiņu, vēl agrāk svētku egle ienesta mājās, vēl vairāk ir sirsnīgu sarunu un domu gan par šo svētku dziļāko jēgu, gan to, kā attālināti pārsteigt savējos, kā noorganizēt koncertiņu, ko savējiem nosūtīt, lai būtu tik svarīgā kopības sajūta. Šobrīd līdz ar nedaudz uzsnigušo sniedziņu, pierimušo vēju un tik omulīgu gaisa temperatūru, ka nesalst ne degungals, ne rokas, patiešām ir tāda Ziemassvētku sajūta – mierīga, rāma un īpaša. Ir tik skaisti vakaros izstaigāt pilsētu un redzēt, kā daudzos pagalmos un logos deg gaismiņas, raisot siltu smaidu un liekot sajust – svētki ir tepat – rokas stiepiena attālumā.
Komentāri