Trešdiena, 22. maijs
Vārda dienas: Emīlija

Dažādas intereses vienā laivā

Sarmīte Feldmane
08:15
10.04.2024
30
2 Sarmite Feldmane 150x150.jpg

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un ne katrs iztur lielākas slodzes. Taču aizvien ir runa par to, cik par slimošanu jāmaksā uzņēmējiem, ja slimošana turklāt ir vien atslodzei. Latvijas Darba  devēju konfederācija (LDDK) uzsver, ka Latvija turpina atpalikt no kaimiņvalstīm iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītājos uz vienu iedzīvotāju un darbnespējas lapu un ar tām saistīto virsstundu apmaksas apmēri Latvijā ir piecas reizes lielāki  nekā Lietuvā.

Analizējot darbnespējas lapu    (DNL) apmaksas regulējumu Baltijas valstīs, ir secināts, ka Lietuvā un Igaunijā valsts ir uzņēmusies lielāku lomu DNL apmaksā.    Lietuvā DNL apmaksu pirmās divas dienas    nodrošina darba devējs 62,06% apmērā, nākamās dienas ir valsts atbildība 62,06% apmērā. Likumdevējs ir veidojis sistēmu, kur valsts uzņemas lielāku atbildību par darbinieka slimības laiku, tāpēc arī ir ieinteresēta uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, lai samazinātu DNL skaitu, tajā pašā laikā iestrādājot mehānismu slimības lapu regulējumā, lai mazinātu vēlmi slimības gadījumā uzreiz ņemt slimības lapu uz maksimālo termiņu. Igaunija ir izvēlējusies citu ceļu. Pirmās trīs slimošanas dienas ir paša darba ņēmēja ziņā, tad piecas dienas maksā darba devējs, pēc tam atbildību uzņemas valsts, maksājot no sociālā budžeta.  Procentuālā apmaksa nemainās, saglabājas 70% procenti no darba algas.  Igaunijā šis regulējums arī veicinājis koplīgumu slēgšanu starp darba devēju un darba ņēmēju pārstāvjiem, koplīgumā nosakot darbiniekiem labvēlīgākus apstākļus.

Latvijā, kā daudzi pārliecinājušies, pirmā slimošanas diena ir katra paša ziņā,  astoņas finansē darba devējs, pēc tam valsts.   

Darba devēju konfederācija, analizējot statistiku, skaidro, ka pērn pirmajām desmit slimošanas dienām DNL izsniegtas 581 146 strādājošajiem. No tām uz deviņām dienām 312 458 . Pērn uzņēmējiem  “A” darba nespējas lapas izmaksājušas 284 miljonus eiro. Un te nav ierēķināta slimojošo darbinieku aizvietošana  un virsstundu izmaksas.

“Darbnespējas lapu regulējumam būtu jābūt virzoša rakstura, lai samērotu visu iesaistīto pušu atbildības. Nav jāspiež slimojošajiem doties uz darbu, taču sistēmai jābūt tendētai, lai cilvēks pēc iespējas drīzāk atgrieztos darbā, lai darba devējs uzlabo darba apstākļus un valsts rūpējas par pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi. Labi pārdomātai un ieviestai sistēmai būtu jānes arī sabiedrības labklājību veicinoši augļi – pieaugošs atalgojums un attiecīgi spēja atļauties preventīvus veselības stāvokli uzlabojošus paradumus,” skaidro LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs. Tas veicina kaimiņvalstu aktīvu rīcību veselības sistēmas uzlabošanā, taču Latvijā valsts apmaksātais DNL apjoms ir viens no zemākajiem Eiropas Savie­nībā.

Lai samazinātu darba devēja izmaksas par darbaspēku, no 2022. gada 1. aprīļa darba devējam ir jāmaksā par pirmajām deviņām dienām, nevis desmit, kā tas bija iepriekš. Veselības ministrijas apkopotā statistika parāda, ka “A” lapu skaits, kas noformētas uz deviņām dienām, 2022.gadā palielinājies, atklājot tendenci, ka līdz ar izmaiņām normatīvajā regulējumā ir mainījies arī “A” lapu daudzums. Salīdzinājumam Igaunijā DNL apmaksa uz brīdi tika noteikta līdzīgi kā Latvijā, kompensējot DNL no otrās slimošanas dienas. 2023. gada jūlijā regulējums tika mainīts, nosakot apmaksu no ceturtās dienas, un izsniegto DNL skaits saruka par 40%.

Nenoliedzami, DNL regulējumam ir ietekme uz to, kā slimības lapas tiek pieprasītas un izsniegtas, tāpēc LDDK piedāvā Latvijā ieviest regulējumu, kas līdzinās Igaunijā pastāvošajam. Proti, pirmās trīs dienas netiek apmaksātas, tad piecas dienas 70 procentu apmērā maksā darba devējs, pēc tam valsts 80 procentu apmērā.

Arodbiedrības, protams, aizstāv strādājošo viedokli, Ekonomikas ministrija, būdama pa vidu, aicina aizvien diskutēt un iesaistīt arī Veselības un Labklājības ministrijas ekspertus, bet tikmēr uzņēmēji cenšas konkurēt ar kaimiņiem, kuri strādā valsts noteiktos labvēlīgākos apstākļos.

Var jau teikt – atkal prasa no valsts. Bet uzņēmējs strādā pasaules, Eiropas, Baltijas reģiona tirgū, un arī darba ņēmējs ir ieinteresēts, lai viņa darba devējs veiksmīgi strādā, lai var nopelnīt, lai maksā nodokļus, tā nodrošinot, ka valsts slimošanas reizē samaksās no sociālā budžeta.  Vie­nā laiviņā vien jau peldam.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

8.jūnijā esot vēlēšanas

13:04
22.05.2024
8

Tie, kuri seko līdzi politiskajiem notikumiem, neapšaubāmi zina, ka 8.jūnijā būs Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Taču ir ļoti daudzi, kas par tām nav pat dzirdējuši. Ikdienā saklausīts, ka tās jau nav Latvijas vēlēšanas un kāda mums tur daļa vai, lai jau politiķi plēšas, kurš tiks Eiropā, nav tur ko jaukties, vai arī – kāds man labums, […]

Maija ziedonis dabā un mūzikā

13:38
20.05.2024
18

“Pasaulē ir daudz negatīvā, to mēs zinām. Taču es gribu, lai manas kompozīcijas vēstītu par visu to neticamo skaistumu, ko visi varam saklausīt un saskatīt,” šos vārdus filmā “Komponists un viņa debesis. Pēteris Vasks” saka pats tās varonis. Jāteic, kopš filmas noskatīšanās šis pavasaris, dabas mošanās un ziedēšanas trakums, kas pārņem ne tikai laukus, arī pilsētu, man […]

Uzmākšanās – privāto robežu pārkāpšana

13:36
20.05.2024
18

“Druvā” jau dalījos, ka nupat paviesojos Apvienotajā Karalistē. Tā kā ļoti ērti pārvietoties Londonā ir tieši ar sabiedrisko transportu – metro, autobusiem, vilcienu-, gribot negribot acīs iekrita reklāmas plakāti, ja tos tā vispār var nosaukt, par tēmām, kas skar sieviešu tiesības. Proti, seksuālo uzmākšanos un to, kā tā izpaužas sociālā vidē – sabiedriskās vietās, tostarp, […]

Sašķeltās sabiedrības un vēlēšanas

13:35
20.05.2024
15

Aizvien biežāk tiek runāts, ka daudzās valstīs sabiedrība savos uzskatos un rīcībā sašķeļas jeb polarizējas savstarpēji naidīgās iedzīvotāju grupās. Protams, nav iespējams, ka pilnīgi visi domā vienādi. Piemēram, iedzīvotāji jautājumā par to, vai Eiropas Savienība (ES) ir vai nav vajadzīga, pat var būt vienisprātis, bet noteikti atšķirsies viedokļi, kas ES ir jādara un kā tie […]

Ceļotāja piezīmes

21:00
16.05.2024
20

Nupat kā nedēļu aizvadīju Apvienotajā Karalistē. Proti, tās galvaspilsētā Londonā. Tie, kam bijusi iespēja tur paviesoties, labi zina, cik daudzšķautņaina, spraiga, ātra un vienlaikus nesteidzīga ar saviem lielajiem, zaļajiem parkiem un bagāto kultūras dzīvi šī pilsēta ir. Šoreiz uz Londonu devāmies ar bērniem, kaut daudzi teica: “Ko gan tādā milzīgā pilsētā ar bērniem var nedēļu […]

Ieraudzīt svarīgo

20:58
16.05.2024
16

Labklājības ministrija informējusi, ka vismaz 15% meiteņu jeb viena no sešām meitenēm ir kavējušas skolu, jo nav varējušas iegādāties higiēnas preces, to jau šajā rubrikā esmu rakstījusi. Tāpat 17% meiteņu    kavējušas mācību procesu higiēnas preču nepieejamības dēļ. Tāpēc esmu ļoti gandarīta, ka Balvu un Aizkraukles novadu izglītības iestādēs uzsākts pilotprojekts, kurā mēģinās apzināt skolām […]

Tautas balss

Vai pilsētas vizītkarte

13:07
21.05.2024
18
Velta no Priekuļiem raksta:

“Druva” rakstīja par Bagāžnieku tirgu. Patiesi, jauks pasākums. Šosestdien būs Stādu tirgus, un nevaru aizmirst to pavasari, kad nabaga tirgotāji bedrēs, kas pēc lietus bija pilnas ar ūdeni, meta kartona gabalus, lai pircēji var pieiet pie viņiem. Pircējam šajā tirgus placī jāskatās, kur liek kāju, nevis ko kurš tirdzinieks piedāvā. Uz šādiem tirgiem brauc arī […]

Runā pilnīgus melus

21:00
16.05.2024
22
Seniore raksta:

“Kad klausies, ko saka dažu prokrievisko partiju politiķi, ir ne tikai dusmas, bet arī ļoti bēdīgi. Cilvēki bauda visus labumus, ko dod Latvijas valsts un sabiedrība un tajā pašā reizē tā nomelno notiekošo. Kā var teikt, ka skolēniem skolā nedod ēst, ja līdz ceturtajai klasei visiem bērniem pusdienas apmaksā valsts! Tad kā tu vari vispār […]

Jābūt modriem

10:21
13.05.2024
25
"Druva" lasītājs raksta:

“Raksta, ka “Balticom” ka­nālos Maskavas 9.maija parādi varēja redzēt kiberuzbrukuma rezultātā. Es gan domāju, ka vajag kārtīgi pārbaudīt arī pašu televīzijas pakalpojumu sniedzēju, cilvēkus, kas tajā brīdī bija atbildīgi. Lai nu ko kurš saka, aizdomu ēna tomēr paliek, ka viss var nebūt tik vienkārši,” pārdomās dalījās lasītājs.

Svinēsim svētkus kopā

10:21
13.05.2024
24
Seniore Z. raksta:

“Priecājos par 4.maija svētkiem Cēsīs. Bija ļoti sirsnīgs un patriotisks pasākums. Protams, palīdzēja arī tas, ka bija skaists laiks. Ir jauki, ka svētkos varam sanākt kopā, kopā priecāties un svinēt. Tādus pasākumus vajadzētu rīkot biežāk. Piemēram, arī Jāņu vakarā pilsētniekiem varētu būt skaista kopā sanākšana. Nav jau visiem lauku, kur aizbraukt. Tad Zāļu vakarā varētu […]

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
53
Autovadītāja raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Sludinājumi