Rīt Starptautiskā dabas aizsardzības un Pasaules vides diena. Tā kārtējo reizi sabiedrībai atgādina tik it kā pašsaprotamo par cilvēka un dabas attiecībām, par katra atbildību, lai arī nākamajām paaudzēm atstātu tās dabas bagātības, kuras mums ir šodien.
Latvijas Universitātes vadošais pētnieks, ornitologs, Latvijas Dabas fonda padomes un Latvijas Ornitoloģijas biedrības padomes loceklis Jānis Priednieks ar “Druvu” dalījās pārdomās par dabas aizsardzības problēmām Latvijā.
“Ar dabas aizsardzību Latvijā ir diezgan bēdīgi, jo allaž ir citas prioritātes. Tagad, krīzes laikā, dabas aizsardzība cietīs vēl vairāk. Ir savākti vairāk nekā desmit tūkstoši parakstu, ceram, ka beidzot Saeima pieņems likumu, kas aizliegs mežizstrādi putnu ligzdošanas laikā. Sabiedrība ir paudusi savu nostāju, vai tiks pieņemti attiecīgi lēmumi, atkarīgs no lēmējvaras. Protams, katrs meža īpašnieks pats var pieņemt lēmumu – necirst mežu pavasarī un vasaras sākumā.
Latvijā ir pārāk maz aizsargājamo teritoriju, to platības jāpalielina. Laukos ainavu izmaiņas ir acīmredzamas. Ne tikai Zemgalē, arī citur tiek iznīcinātas mājvietas, ainavas elementi, kaut vai veci koki, viss tiek nolīdzināts.
Nezinu, kurš politiķis izplatīja uzskatu, ka Latvija ir zaļākā valsts pasaulē. Fakti liecina par pretējo. Arī Eiropas Savienības (ES) valstu sarakstā esam lejasgalā. Lai to vērtētu, tiek analizēti dažādi dati, arī pētīts no satelīta, un Latvijai ir tālu līdz zaļai valstij. Latvija ir vienā no pēdējām vietām ES aizsargājamo teritoriju platību ziņā. Ainavu aizsardzības zonās putnu ligzdošanas laikā var cirst kailcirtes, mežizstrāde nav aizliegta daudzās “Natura 2000” teritorijās. Tā ir viltus ziņa par zaļo Latviju.
Lielie zemju īpašnieki turpina palielināt intensīvo saimniekošanu, turpina izmantot ķīmiju. Var teikt, ka Latvijas zemniekiem ir mazāki platībmaksājumi un lielākas ražas var nodrošināt konkurenci ar citu valstu lauksaimniekiem, bet tā tiek turpināts postīt dabu ar raundapu, tiek iznīdētas bites.
Esmu diezgan pesimistisks. Ārzemju pētnieki jau vairākus gadus Baltijas valstīm atgādina – nepieļaujiet mūsu kļūdas. Ceru, ka Latvijā intensīvās saimniekošanas lobijs neuzvarēs un Latvija būs viena no tām valstīm, kas domā par raundapa un citu ķimikāliju aizliegšanu un atbalstīs tos, kas grib saimniekot videi draudzīgi.
Ja mežu un zemju īpašniekiem maksātu, ka viņi saudzē dabu, saimnieko videi draudzīgi, situācija, visticamāk, būtu cita. Aptaujas rāda, ka sabiedrība būtu par to gatava maksāt. Taču, kad šis jautājums nonāk politiskā līmenī un sākas cīņa par naudu, daba rindā parasti paliek pēdējā.
Krīze kārtējo reizi pierādīja, cik daba cilvēkiem ir svarīga. Dabas takas vienmēr bijušas populāras, bija kļūda, ka daudzi dabas objekti drošības dēļ tika slēgti, bet braukt sabiedriskajā transportā drīkstēja. Cilvēki jāturpina izglītot. Dabas aizsardzībā un saglabāšanā ir jāiegulda. Nevalstiskās organizācijas ļoti daudz dara, lai izglītotu sabiedrību. Kaut vai dabasdati.lv, kur katrs var pajautāt, ja nepazīst kādu augu, taureni vai putnu, un saņemt atbildi. Un to speciālisti dara bez samaksas. Cilvēku interese ir liela. Arī Dabas aizsardzības pārvalde dara ļoti daudz, izplata informāciju, kā rīkoties dabā. Tikai jābūt interesei, atbildes var atrast un saņemt.
Visos laikos cilvēkus ir interesējuši putni. Tie ir redzami, dzīvo mums blakus. Putni ir vieni no tiem, kas palīdz iepazīt dabu. Prieks, ka Latvijā ir aizvien vairāk putnu vērotāju, kuri dalās redzētajā. Tā ir brīnišķīga iespēja – vērot putnu dzīvi tiešsaistē. Latvija ir pirmajās vietās pasaulē, kur tas notiek. Pērn jūras ērgļa ligzda iekļuva “National Geograpfic” reklāmā kā vietne, kurai vērts sekot. Augsta līmeņa profesionāļi – putnu pētnieki un IT speciālisti – noorganizējuši pasaules līmeņa pārraides. Iespēja skatīties, kas notiek melnās klijas ligzdā, ir pirmā pasaulē. Patiesībā jau katra redzamā ligzda ir unikāla. Un putnu dzīvei seko tūkstoši.
Ejot pa dabas taku, apkārt ir daudz interesanta, arī nepazīstama, ko vērts izzināt. Dabas saudzēšanas un saglabāšanas problēmas nerada cilvēku neizpratne, bet alkatība pēc ātras peļņas,” situāciju dabas aizsardzībā Latvijā ieskicē Jānis Priednieks.
Komentāri