Kā svētki, tā salūts. Liela vai maza jubileja, knapi gadiņš kādam vai 100 gadi Latvijai, bet uguņošanai jābūt. Ar katru gadu vairāk, lielāka, skaļāka, krāšņāka, pārspējot kaimiņus un sajūsminot skatītājus. Tehnoloģijas attīstās, iespējams, ka jau sen ir citi veidi, kā radīt šovu uz debesu ekrāna, nepiesārņojot vidi.
Kopš seniem laikiem augstmaņu un karaļu dzīrēs aicināti bengālisko uguņu meistari, viduslaiku pilsētu svētkos no cietokšņu mūriem šautas ar lielgabaliem īpašās “salūta zalves”. Uguņošana gan bērniem, gan pieaugušajiem ir ilgi gaidītā svētku kulminācija, emocijas un prieks. Tajā brīdī vien retais iedomājas, ka tūkštoš dzirksteļu puķes debesīs neizgaist bez pēdām un nav gluži nekaitīgas. Pēc Cēsu salūta gada nogalē pārsteidza netālu stāvošo skolēnu saruna par to, ka “ar šo ķīmiju, kas tika uzšauta gaisā un nobirs lejā, tiks piesārņota daba”. Varbūt viņi būs tie, kuri nākamajos gados sarīkos savai pilsētai alternatīvu un ne mazāk iespaidīgu uguņošanu ar pavisam citām metodēm, bez ausu bungādiņas tricinošā trokšņa, mājdzīvnieku biedēšanas, dūmu smakas un kaitīgajām vielām, kuru sīkās daļiņas nobirst ne tikai pāri svinētāju galvām, bet nonāk ūdenī un augsnē.
Vai pilsētas, ciemata un komercpasākumu salūts nodara lielāku postu nekā izmeši no kādas ražotnes skursteņa vai iedzīvotāju paklusām plītī un krāsnī ik dienas nokurinātie sadzīves atkritumi? Starp citu, Zviedrijā no 2019. gada privātpersonām būs aizliegts spridzināt pirotehniku. Arī Ķīnā, kura ir pasaulē galvenā pirotehnikas ražotāja, vairākās lielpilsētās vairs nedrīkstēs rīkot uguņošanu, jo tā pastiprina smogu.
Meklējot informāciju par sekām, kādas vidē izraisa pirotehnika, atklājas, ka sabiedrības uzmanība vairāk veltīta mājdzīvnieku glābšanai no trokšņa, diskusijas par neskaitāmiem no ķēdes pasprukušiem, no pagalma pazudušiem vai atrastiem suņiem un vetārstu padomi, kā ar nomierinošiem homeopātiskiem medikamentiem mazināt paniku. Nez kāpēc klusē lauksaimnieki. Nākamajā dienā pēc svētkiem tikai viena zemniece sociālajos tīklos atzīstas, ka balsotu par šīs bīstamās izklaides aizliegšanu, jo viņas saimniecībā katru gadu aitas tiek pārbiedētas līdz nāvei, bet zirgi izlaužas no aploka un aizbēg mežā.
Kopš 2016.gada 1.janvāra stājies spēkā Pirotehnisko izstrādājumu aprites likums, kurā noteikts, cik tālu no ēkām drīkst ierīkot salūta šaušanas vietu. Ņemot vērā mūsdienās arvien jaudīgāko raķešu radīto troksni, kur nu vēl ugunsbīstamību un piesārņojumu, 100 metri no ārstniecības iestādēm, pansionātiem, skolām, bērnudārziem, dažādām iestādēm, kā arī no zooloģiskajiem dārziem, zvēraudzētavām un lopkopības objektiem ir daudz par maz.
Salūtu kaitīgumu vairākus gadus pētījis ķīmiķis Andris Ansis Špats, apsekojot Bīriņu pils apkārtni, kur uguņošana notiek gandrīz katras nedēļas nogalē gan ziemā, gan vasarā. Nekvalitatīvi sagatavotu raķešu atliekas, kas krīt uz apkārtējo iedzīvotāju laukiem, ir ugunsbīstamas, pēc sadegšanas augsnē uzkrājas kaitīgas ķīmiskās vielas. Raķešu degšanas pamatmasa – magnijs un alumīnijs. Pētot tuvējā ezera ūdens kvalitāti, tajā konstatēta paaugstināta koncentrācija piesārņojumam ar arsēnu, hromu, niķeli, svinu, cinku un citām vielām, kas izmantotas salūta raķešu uguņu iekrāsošanai.
Slikto ūdens analīžu dēļ vietējiem iedzīvotājiem aizliegts nodarboties ar zivjaudzēšanu.
Pēc eksplozijas indīgās gāzes uzreiz nenonāk svinētāju plaušās, jo sadegšanas process notiek pietiekami augstu, atmosfēras piesārņojuma koncentrācija vairāk jūtama pilsētās, kur salūtu ir vairāk un jaudīgāki. Tomēr atkritumi paliek, jo zeme piebirst ar salūta bumbu čaulām, vadiņiem, izolācijas lentu gabaliņiem un nesadeguša pulvera paliekām. Rīgas pilsētas Gaisa monitoringa staciju mērījumi pierāda, ka pirotehnikas izmantošana bijis galvenais gaisa piesārņojuma cēlonis pilsētā, it īpaši centrā. Naktī uz 1.janvāri un gada pirmās nedēļas nogalē pārsniegta norma cietajām daļiņām un putekļiem, kas ir 50 mikrogrami uz kubikmetru vidēji diennaktī. Pastiprinošu piesārņojuma efektu radīja arī migla, kurā veidojas aerosoli – ļoti mazi ūdens pilieni, uz kuriem absorbējas slāpekļa oksīdi un smalkas kvēpu daļiņas.
Latvijā ir firma, kas piedāvā muzikālu “Lāzeru staru šovu” kopā ar gaismas efektiem un īpašu, datorgrafikā veidotu filmiņu, ko projicē uz dūmiem. Speciālisti apgalvo, ka dūmi ir nekaitīgi cilvēku dzīvībai un tos “palaiž gaisā”, izmantojot speciālu iekārtu. Tāpat par redzei nekaitīgu uzskata RGB lāzerprojektoru, ko izmanto daudzviet pasaulē, arī pie mums, gaismas festivālā “Staro Rīga”.
Komentāri