Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Daba dziedē, mēs to piesārņojam

Monika Sproģe
10:55
21.12.2016
7

Piektdienas pēcpusdienas parasti ir vissatraucošākās. Drīz, drīz darba nedēļai varēs pielikt kārtīgu punktu. Sadarījusi visus darbiņus, bet nepadarītos vienkārši ignorējot, izķeksēju mugursomu no skapja. Ar apmierinātu nopūtu domāju, kā gan man paveicies! Paveicies, ka mani no visām četrām debespusēm ieskauj meži un pļavas, ka nav stundām jāsēž sastrēgumos, lai izkļūtu no pilsētas džungļiem. Man nav jāapskauž cilvēki, kuri dodas pretī izaicinājumam atklāt jaunas vietas, es nesēžu ar čipsu paku siltā dīvānā, kuru ieskauj dzīvokļa sienas. Nē! Man viss ir vienkārši, un par to atgādina priedes aiz loga.

Dažām meitenēm vajag dimantus, bet citām hammaku (kokos iekarināmu guļamsistēmu), mieru, klusumu un siltu tēju. Taisnība bija tai itāļu meitenei, kas teica, ka pie mums ir meditatīva daba. Tā pati neprasot iespiedusies mūsu esībā. Redzi, itāļi šādu mieru nemaz nevar izturēt, tas viņus padarot trakus. Bet ko nu par citiem, labāk paskatīties uz sevi.

Kad sēdi mājās, šķiet, arī citi dara tāpat. Kurš dullais gan tādā laikā iet ārā? Ārā tumšs, mīnus septiņi grādi, kurš šādā vakarā skrien krosiņu? Taču, izbāžot savu snīpi tālāk par piemājas slieksni, saproti, ka visās malās kaut kas kust, pilsēta neguļ. Pat deviņos vakarā cilvēki skrien, sporto, bet, ejot gar Gauju, pamani, kā trijotne rūdās ledainajā peldē. Kolosāli!

Cilvēki met sev izaicinājumus un dodas piedzīvojumos. Turklāt pēdējos mēnešos patīkami uz meža takas sastapt svešiniekus, tādus pašus ar mugursomām plecos, un saņemt saulainu: “Sveiki!” Nu tā vairs nav ārzemnieku paraža, beidzot arī mēs, aukstie letiņi, uzsmaidām viens otram un sasveicināmies.

Ņemot vērā, ka ikdienā pārvietojos ar auto, šādas pastaigas vakaros nāk tikai pa labu, jo aizved prom no trokšņainiem lielceļiem un ļaužu burzmas. Saprotu, ka var arī citādāk, var dabiskāk un vieglāk. Abi ar vīru dodamies arvien dziļāk mežā un meklējam to ideālo vietu, kur var iekurināt ugunskuru, uzcept līdzi paņemtās desiņas, piekost maizi un izdzert krūzīti karstas tējas no termosa. Te kā uz pasūtījumu priekšā egļu pudurītis. Saaugušas skaistā ielokā, tās veido zaļo dabas istabu. Uguni iekurt viegli, treniņš nācis pa labu. Mežā krēslu nomaina tumsa, iestājas pilnīgs miers. Turpat netālu var dzirdēt Gaujas plūdumu.

Esam mežā un upes malā, karstā tēja sasilda. Veramies sprakšķošajās dzirkstelēs, ik palaikam pārbaudot, vai apkārt viss mierīgi. Šķiet, tēja garšīgāka un pat maize bez sviesta ir izcila. Tā, ne čiku, ne grabu, piezogas prieks. Prieks, kas radies vienkāršībā.

Tik viena gan žēl. Tukšas konservu bundžas, stikla pudeles un burkas, dakšas, naži, maisi, papīri un visādi citi civil-fekal-kritumi ir vai uz katra soļa. Visbriesmīgākās ir ugunskura vietas, pie kurām ērti piebraukt ar mašīnu. Kad gribam nedaudz dabas, gribas savest kārtībā savas domas vai vienkārši neko nedomāt, tad gan cilvēki zina, kurp jādodas. Taču tikko kārtīgi atpūtušies, nomet meža vidū savu drazu, lai daba pati tiek ar to visu galā, pagriežas un dodas prom.

Nobeigumā tikai teikšu – nebiju domājusi, ka starp sportistiem ir arī Cūkmeni. Jā. Starp orientēšanās entuziastiem un arī starp riteņbraucējiem. Spīdīgo enerģijas batoniņu, pulverīšu un dzērienu iesaiņojumu paliekas trasēs, uz takām var manīt ik pēc pārdesmit metriem. Būtu jauki ceļā uz panākumiem dabai atdot kaut pašu mazumiņu – kārtību aiz sevis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
16

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
16
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
13
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
12
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
11
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi