Šonedēļ sarunājos ar aktrisi Līgu Zeļģi, kura daudz strādājusi televīzijā, ir pieprasīta TV seriālu aktrise. Televīzijās seriālu netrūkst. Mūsu laikmets itin viegli ļauj dzīvot ekrāna parādīto dzīvi, ja savējā tobrīd nav pārāk aizraujoša.
Tā Latvijā notiek sen – no Martas, Izauras un Marijas, kura raud, laikiem. Cilvēku atkarību televīzijā radītas ģimenes jaunumiem, vislabāk apliecina paši aktieri. Jo ilgstošāk viņi filmējas televīzijā, jo lielāka ir varbūtība, ka ekrāna dzīve radīs brīnumu. Aizrautīgākie skatītāji var pat pilnībā aizmirst aktiera vārdu, kaut to parāda katrā sērijā, un sāk cilvēku uzrunāt viņa atveidotā varoņa vārdā. Televīzijas tikai apsveic un veicina, lai īstenība saplūstu ar ekrāna realitāti. Mēnešiem, reizēm pat gadiem ilgi seriālu varoņi ienāk skatītāju mājās ik vakaru. Sadzīves sarunās par ekrāna varoņiem sāk runāt kā par kaimiņiem vai radiniekiem. Tāds ir mūsdienu fenomens.
Katrā fenomenā, kas veidojas un notur uzmanību lielā skaitā ļaužu, ir kas pozitīvs un kaut kas ne tik labs. Ja televīzija skatītāju nepadara par emocijās sakāpinātu cilvēku, kas jauc īstenību ar ekrāna dzīvi, tad seriāli kā izklaides veids nav tas peļamākais. Cilvēki taču uzbur ilūzijas ne tikai ar televīzijas starpniecību. Pārāk daudzi to dara, lietojot atkarību veicinošas vielas. Pietiek pārķert mēru alkohola lietošanā, un cilvēks pats var kļūt par seriālu, bet apkārtējie nezina – par dīvainībām smieties vai raudāt.
Aktieri, kuriem televīzijā nācies spēlēt negatīvos varoņus, dažkārt, pa ielu ejot, sastopas ar televīzijas skatītāju negaidītu reakciju. Aktieri stāsta, ka reizēm pat jāmūk prom, lai nedabū vārdu šalti vai pat sitienu. Aktieri teic, ka tad nezina – smieties vai raudāt.
Par ko līdzīgu ieminējušās arī aktrises, kuras tagad filmēsies Latvijas Televīzijas seriālā “Divi vienā”. Nacionālā teātra aktrise Līga Zeļģe tikusi seriālā pie galvenās mīlētājas lomas. Iespējams, tas Rīgas ielās viņu pasargās no garāmgājēju vārdiskiem uzbrukumiem. Iepriekšējā seriālā viņa spēlēja ļauno varoni.
Darbs televīzijā atkal ir Valmieras teātra aktrisei Regīnai Devītei. Piedāvājums droši vien nācis, jo viņas atveidotā istabene Zenta kļuva populāra. Valmierā liels un mazs, aktrisi ieraugot, varējis par Regīnu izsaukties: “Zentiņa!” Televīzijas radītā realitāte uz ielas. Iespējams, drīz abas aktrises sāks saukt tagad spēlēto varoņu vārdos, jo TV kameras priekšā viņas būs spēlējušas ļoti ticami.
Citādi ir aktrisei Lilitai Ozoliņai. Viņu ieraugot, divu vecāko paaudžu cilvēkiem uzreiz var ienākt prātā: “Marta!” Tātad senais, labais Aloiza Brenča seriāls “Ilgais ceļš kāpās”, ko Latvijas Televīzija rāda vēl un vēl. Arī šovasar.
Komentāri