Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Cita realitāte – TV seriāls

Mairita Kaņepe
07:24
11.09.2018
25

Šonedēļ sarunājos ar aktrisi Līgu Zeļģi, kura daudz strādājusi televīzijā, ir pieprasīta TV seriālu aktrise. Televīzijās seriālu netrūkst. Mūsu laikmets itin viegli ļauj dzīvot ekrāna parādīto dzīvi, ja savējā tobrīd nav pārāk aizraujoša.

Tā Latvijā notiek sen – no Martas, Izauras un Marijas, kura raud, laikiem. Cilvēku atkarību televīzijā radītas ģimenes jaunumiem, vislabāk apliecina paši aktieri. Jo ilgstošāk viņi filmējas televīzijā, jo lielāka ir varbūtība, ka ekrāna dzīve radīs brīnumu. Aizrautīgākie skatītāji var pat pilnībā aizmirst aktiera vārdu, kaut to parāda katrā sērijā, un sāk cilvēku uzrunāt viņa atveidotā varoņa vārdā. Televīzijas tikai apsveic un veicina, lai īstenība saplūstu ar ekrāna realitāti. Mēnešiem, reizēm pat gadiem ilgi seriālu varoņi ienāk skatītāju mājās ik vakaru. Sadzīves sarunās par ekrāna varoņiem sāk runāt kā par kaimiņiem vai radiniekiem. Tāds ir mūsdienu fenomens.

Katrā fenomenā, kas veidojas un notur uzmanību lielā skaitā ļaužu, ir kas pozitīvs un kaut kas ne tik labs. Ja televīzija skatītāju nepadara par emocijās sakāpinātu cilvēku, kas jauc īstenību ar ekrāna dzīvi, tad seriāli kā izklaides veids nav tas peļamākais. Cilvēki taču uzbur ilūzijas ne tikai ar televīzijas starpniecību. Pārāk daudzi to dara, lietojot atkarību veicinošas vielas. Pietiek pārķert mēru alkohola lietošanā, un cilvēks pats var kļūt par seriālu, bet apkārtējie nezina – par dīvainībām smieties vai raudāt.

Aktieri, kuriem televīzijā nācies spēlēt negatīvos varoņus, dažkārt, pa ielu ejot, sastopas ar televīzijas skatītāju negaidītu reakciju. Aktieri stāsta, ka reizēm pat jāmūk prom, lai nedabū vārdu šalti vai pat sitienu. Aktieri teic, ka tad nezina – smieties vai raudāt.

Par ko līdzīgu ieminējušās arī aktrises, kuras tagad filmēsies Latvijas Televīzijas seriālā “Divi vienā”. Nacionālā teātra aktrise Līga Zeļģe tikusi seri­ālā pie galvenās mīlētājas lomas. Iespējams, tas Rīgas ielās viņu pasargās no garāmgājēju vārdiskiem uzbrukumiem. Iepriekšējā seriālā viņa spēlēja ļauno varoni.

Darbs televīzijā atkal ir Valmieras teātra aktrisei Regīnai Devītei. Piedāvājums droši vien nācis, jo viņas atveidotā istabene Zenta kļuva populāra. Valmierā liels un mazs, aktrisi ieraugot, varējis par Regīnu izsaukties: “Zentiņa!” Televīzijas radītā realitāte uz ielas. Iespējams, drīz abas aktrises sāks saukt tagad spēlēto varoņu vārdos, jo TV kameras priekšā viņas būs spēlējušas ļoti ticami.

Citādi ir aktrisei Lilitai Ozoliņai. Viņu ieraugot, divu vecāko paaudžu cilvēkiem uzreiz var ienākt prātā: “Marta!” Tātad senais, labais Aloiza Brenča seriāls “Ilgais ceļš kāpās”, ko Latvijas Televīzija rāda vēl un vēl. Arī šovasar.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
22

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
24
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
32

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
24

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
21

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi