Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Cilvēki grib dzīvot laukos

Sarmīte Feldmane
11:10
21.01.2019
18

Vai katru dienu dzirdams – lauki izmirst, viensētas stāv tukšas un pamazām brūk. Īpašnieki grib pārdot, bet nevar. Un kā katrā situācijā ir arī otra puse. Jaunās ģimenes grib iegādāties māju un dzīvot laukos. Taču cena tiek prasīta neadekvāta, mājas pamatīgi jāremontē. Ģimenes gatavas ņemt kredītu, taču bankas mājas pirkšanai laukos naudu neaizdod, jo darījums nav drošs.

Tā nu tie, kuri grib dzīvot laukos, pie īpašuma netiek, īrē par lielu naudu pilsētā dzīvokli un klausās saziņas līdzekļos, ka jaunā paaudze mūk no laukiem, ka province izmirst.
Tie, kuri vēlas iegādāties īpašumus laukos, tos atjaunot, jau vairākus gadus diskutē, dalās pieredzē feisbuka domubiedru grupā “Māja meklē cilvēku/Dzīve laukos”. Tajā dalās informācijā par laukiem, lauku mājām, lauku dzīvi. Lai palīdzētu Mājai atrast savu Cilvēku un Cilvēkam savas Mā­jas. Lai meklētu kaimiņus, kontaktus un meistarus. Lai laukos atgrieztos dzīvība. Vieta neapdzīvotu māju fotogrāfijām un koordinātām. Vieta iedvesmojošiem stāstiem par savas Vietas atrašanu un atjaunošanu.

Kad par grupas dalībniekiem aktuālo tēmu – iespēju saņemt aizdevumu, lai nopirktu māju laukos, – televīzijā izskanēja arī stāsti, ka bankas nedod kredītu, ja grib pirkt māju patālākos laukos, savukārt baņķieri to īsti neatzina, domubiedri feisbukā sāka paust savus uzskatus un pieredzi. Grupas izveidotāja Inta Blūma rosina biedrus apsvērt iespēju izveidot no komercbankām neatkarīgu krājaizdevu sabiedrību vai fondu, lai palīdzētu finansēt lauku māju vai viensētu iegādi. Fondā grupas dalībnieki veiktu dalības maksu jēgpilniem mērķiem, piemēram, eiro mēnesī vai 12 eiro gadā, lai vismaz dažiem no grupas palīdzētu piepildīt sapni par māju laukos. Tikpat labi var būt arī loterijas veida projekts. Tā būtu iespēja vai nu pilnībā apiet bankas, vai arī ar šo pūļveida finansējumu mazināt hipotekārā kredīta piešķiršanas šķēršļus.

Pēc tam, kad Inta Blūma izteica ierosinājumu, daudzi dalījās pārdomās, stāstīja par savām vēlmēm un pieredzi to īstenošanā.

Viedokli domubiedru grupā pauž Jānis Albertiņš: “Protams, var vainot bankas, ka tās nedod kredītus. Bet bankas var saprast. Tās uzrauga FKTK. Gluži tāpat, kā uzraudzīs jebkuru krājaizdevu sabiedrību. Un kredītu gribētāji lielākoties ir tādi paši kā tie, kuri “septiņos treknajos gados” sagrābās kredītus, kurus šobrīd cenšas atmaksāt, strādājot ārzemēs. Ban­kas nav ļaundari, hipotekāro kredītu likmes ir visai zemas. Tas, no kā bankas cenšas izvairīties, ir risks ciest zaudējumus no nepārdodama vai nolaista īpašuma. Krājaizdevu sabiedrībai nebūs citādi. Ja dos aizdevumus riskantiem īpašumiem, tad ātri vien izputēs.

Tādēļ vienīgais sakarīgais situ­ācijas risinājums ir ziedojumu sistēmas izveide, kur cilvēks iesniedz savu vajadzības aprakstu (+ attēli, saites uz nepieciešamo inventāru utml.), iemaksājot kaut kādu simbolisku samaksu, kas tiktu novirzīta lapas uzturēšanai un pieteikuma izvietošanai lapā. Un cilvēki var ziedot konkrētiem projektiem. Tādā veidā var dot iespēju arī daudzbērnu ģimenēm, no kurām gan bankām, gan krāj­aizdevu sabiedrībām būs jāpie­prasa visai augsti ienākumi.”

Lauris Galins vērtē: “Lauku īpa­šumu, tāpat kā arī visu citu īpašumu, cenas vairāk ir atkarīgas no novietojuma un infrastruktūras nekā no pašu īpašumu kvalitātes. Līdz ar to, kamēr valsts līmenī nedomās par infrastruktūras izveidi un ceļu uzturēšanu, situācija būs tāda, kāda tā ir, tādi ir kapitālisma principi. Tas nav normāli, ka Latvija ir viena no retajām valstīm ES, kurā nav autobāņu, valsts politiķi nesaprot, ka autobāņi nav vien pārvietošanās nepieciešamība, to pamatfunkcija ir darba tirgus un līdz ar to arī nekustamā īpašuma tirgus vērtību izlīdzinājums. Normālā valstī cilvēki dzīvo simts kilometru no darbavietas un katru dienu var nokļūt darbā. Secinājums ir bēdīgs, valsts politika ir novedusi pie situācijas, ka aizdevumus lauku sētu iegādei nav izdevīgi dot.”

Zane Rozenberga atzīst: “Tra­kā­kais jau ir tas, ka, ja vari nomaksāt tos 200 eiro par īri, tad varēsi arī bankai tikpat samaksāt kā ikmēneša maksājumu, bet tas bankas vispār neinteresē. Ja ģimene – divi bērni un divi pieaugušie – iztiek ar, pieņemsim, 1000 eiro mēnesī, 200 tērē īrei. Banka vērtē, lai pēc kredītmaksājuma nomaksas katram paliktu 300 eiro. Bet viņiem tāpat jau tādas nav. Tā vienkārši ir smieklīga kārtība. Kur tad lai dzīvo?!”

Anita Kreitenberga dalās pieredzē, ka, gaidot trešo mazuli, sapratuši, ka nevēlas īrēt, maksāt par svešu graustu. “Devāmies ātri noformēt bankā hipotekāro kredītu, kamēr vēl tikai ar vienu vīra algu bija jāapgādā divi bērni. Skaidrs, ka ar trim bērniem mums vairs kredītu nedotu. Šobrīd maksājam knapi 230 eiro par drīz jau savu mājokli,” stāsta Anita.

Mārtiņš Eizengrauds atklāj, ka banka piedāvājusi kredītu, ja māja atrodas ne vairāk kā piecus kilometrus no pilsētas, un vēl jābūt vismaz pieciem hektāriem zemes.
Daina Brila arī atzīst, ka, lai tiktu pie mājas laukos, vislabākais variants ir īre ar izpirkumu. “Kad māja iegūta īpašumā, to var pakāpeniski remontēt, arī neņemot kredītus. Bankas negrib dot kredītus – ļoti labi, mēs tos neņemsim! Bez procentiem iznāks lētāk, un nebūsim ielīduši banku verdzībā. Biznesam un birokrātijai ir izdevīgi, ka visi dzīvo Rīgā – veikalos ir daudz pircēju, biznesam klājas labi. Valstij (birokrātijai) arī labi – ceļi nav jālabo, jo laukos jau neviens nedzīvos. Taču es tādu valsti negribu!” viedokli pauž Daina.
Kā tikt pie mājas laukos? Variantu daudz, bet bieži vien iespēju ļoti maz. Būtiski, ka par to runā aizvien skaļāk, meklē risinājumus, nevis tikai vaimanā, ka lauki izmirst.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
18

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
19
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi