Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Cilvēki grib dzīvot laukos

Sarmīte Feldmane
11:10
21.01.2019
27

Vai katru dienu dzirdams – lauki izmirst, viensētas stāv tukšas un pamazām brūk. Īpašnieki grib pārdot, bet nevar. Un kā katrā situācijā ir arī otra puse. Jaunās ģimenes grib iegādāties māju un dzīvot laukos. Taču cena tiek prasīta neadekvāta, mājas pamatīgi jāremontē. Ģimenes gatavas ņemt kredītu, taču bankas mājas pirkšanai laukos naudu neaizdod, jo darījums nav drošs.

Tā nu tie, kuri grib dzīvot laukos, pie īpašuma netiek, īrē par lielu naudu pilsētā dzīvokli un klausās saziņas līdzekļos, ka jaunā paaudze mūk no laukiem, ka province izmirst.
Tie, kuri vēlas iegādāties īpašumus laukos, tos atjaunot, jau vairākus gadus diskutē, dalās pieredzē feisbuka domubiedru grupā “Māja meklē cilvēku/Dzīve laukos”. Tajā dalās informācijā par laukiem, lauku mājām, lauku dzīvi. Lai palīdzētu Mājai atrast savu Cilvēku un Cilvēkam savas Mā­jas. Lai meklētu kaimiņus, kontaktus un meistarus. Lai laukos atgrieztos dzīvība. Vieta neapdzīvotu māju fotogrāfijām un koordinātām. Vieta iedvesmojošiem stāstiem par savas Vietas atrašanu un atjaunošanu.

Kad par grupas dalībniekiem aktuālo tēmu – iespēju saņemt aizdevumu, lai nopirktu māju laukos, – televīzijā izskanēja arī stāsti, ka bankas nedod kredītu, ja grib pirkt māju patālākos laukos, savukārt baņķieri to īsti neatzina, domubiedri feisbukā sāka paust savus uzskatus un pieredzi. Grupas izveidotāja Inta Blūma rosina biedrus apsvērt iespēju izveidot no komercbankām neatkarīgu krājaizdevu sabiedrību vai fondu, lai palīdzētu finansēt lauku māju vai viensētu iegādi. Fondā grupas dalībnieki veiktu dalības maksu jēgpilniem mērķiem, piemēram, eiro mēnesī vai 12 eiro gadā, lai vismaz dažiem no grupas palīdzētu piepildīt sapni par māju laukos. Tikpat labi var būt arī loterijas veida projekts. Tā būtu iespēja vai nu pilnībā apiet bankas, vai arī ar šo pūļveida finansējumu mazināt hipotekārā kredīta piešķiršanas šķēršļus.

Pēc tam, kad Inta Blūma izteica ierosinājumu, daudzi dalījās pārdomās, stāstīja par savām vēlmēm un pieredzi to īstenošanā.

Viedokli domubiedru grupā pauž Jānis Albertiņš: “Protams, var vainot bankas, ka tās nedod kredītus. Bet bankas var saprast. Tās uzrauga FKTK. Gluži tāpat, kā uzraudzīs jebkuru krājaizdevu sabiedrību. Un kredītu gribētāji lielākoties ir tādi paši kā tie, kuri “septiņos treknajos gados” sagrābās kredītus, kurus šobrīd cenšas atmaksāt, strādājot ārzemēs. Ban­kas nav ļaundari, hipotekāro kredītu likmes ir visai zemas. Tas, no kā bankas cenšas izvairīties, ir risks ciest zaudējumus no nepārdodama vai nolaista īpašuma. Krājaizdevu sabiedrībai nebūs citādi. Ja dos aizdevumus riskantiem īpašumiem, tad ātri vien izputēs.

Tādēļ vienīgais sakarīgais situ­ācijas risinājums ir ziedojumu sistēmas izveide, kur cilvēks iesniedz savu vajadzības aprakstu (+ attēli, saites uz nepieciešamo inventāru utml.), iemaksājot kaut kādu simbolisku samaksu, kas tiktu novirzīta lapas uzturēšanai un pieteikuma izvietošanai lapā. Un cilvēki var ziedot konkrētiem projektiem. Tādā veidā var dot iespēju arī daudzbērnu ģimenēm, no kurām gan bankām, gan krāj­aizdevu sabiedrībām būs jāpie­prasa visai augsti ienākumi.”

Lauris Galins vērtē: “Lauku īpa­šumu, tāpat kā arī visu citu īpašumu, cenas vairāk ir atkarīgas no novietojuma un infrastruktūras nekā no pašu īpašumu kvalitātes. Līdz ar to, kamēr valsts līmenī nedomās par infrastruktūras izveidi un ceļu uzturēšanu, situācija būs tāda, kāda tā ir, tādi ir kapitālisma principi. Tas nav normāli, ka Latvija ir viena no retajām valstīm ES, kurā nav autobāņu, valsts politiķi nesaprot, ka autobāņi nav vien pārvietošanās nepieciešamība, to pamatfunkcija ir darba tirgus un līdz ar to arī nekustamā īpašuma tirgus vērtību izlīdzinājums. Normālā valstī cilvēki dzīvo simts kilometru no darbavietas un katru dienu var nokļūt darbā. Secinājums ir bēdīgs, valsts politika ir novedusi pie situācijas, ka aizdevumus lauku sētu iegādei nav izdevīgi dot.”

Zane Rozenberga atzīst: “Tra­kā­kais jau ir tas, ka, ja vari nomaksāt tos 200 eiro par īri, tad varēsi arī bankai tikpat samaksāt kā ikmēneša maksājumu, bet tas bankas vispār neinteresē. Ja ģimene – divi bērni un divi pieaugušie – iztiek ar, pieņemsim, 1000 eiro mēnesī, 200 tērē īrei. Banka vērtē, lai pēc kredītmaksājuma nomaksas katram paliktu 300 eiro. Bet viņiem tāpat jau tādas nav. Tā vienkārši ir smieklīga kārtība. Kur tad lai dzīvo?!”

Anita Kreitenberga dalās pieredzē, ka, gaidot trešo mazuli, sapratuši, ka nevēlas īrēt, maksāt par svešu graustu. “Devāmies ātri noformēt bankā hipotekāro kredītu, kamēr vēl tikai ar vienu vīra algu bija jāapgādā divi bērni. Skaidrs, ka ar trim bērniem mums vairs kredītu nedotu. Šobrīd maksājam knapi 230 eiro par drīz jau savu mājokli,” stāsta Anita.

Mārtiņš Eizengrauds atklāj, ka banka piedāvājusi kredītu, ja māja atrodas ne vairāk kā piecus kilometrus no pilsētas, un vēl jābūt vismaz pieciem hektāriem zemes.
Daina Brila arī atzīst, ka, lai tiktu pie mājas laukos, vislabākais variants ir īre ar izpirkumu. “Kad māja iegūta īpašumā, to var pakāpeniski remontēt, arī neņemot kredītus. Bankas negrib dot kredītus – ļoti labi, mēs tos neņemsim! Bez procentiem iznāks lētāk, un nebūsim ielīduši banku verdzībā. Biznesam un birokrātijai ir izdevīgi, ka visi dzīvo Rīgā – veikalos ir daudz pircēju, biznesam klājas labi. Valstij (birokrātijai) arī labi – ceļi nav jālabo, jo laukos jau neviens nedzīvos. Taču es tādu valsti negribu!” viedokli pauž Daina.
Kā tikt pie mājas laukos? Variantu daudz, bet bieži vien iespēju ļoti maz. Būtiski, ka par to runā aizvien skaļāk, meklē risinājumus, nevis tikai vaimanā, ka lauki izmirst.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
16

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
34
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
37

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
30

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi