Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Cilvēki grib dzīvot laukos

Sarmīte Feldmane
11:10
21.01.2019
67

Vai katru dienu dzirdams – lauki izmirst, viensētas stāv tukšas un pamazām brūk. Īpašnieki grib pārdot, bet nevar. Un kā katrā situācijā ir arī otra puse. Jaunās ģimenes grib iegādāties māju un dzīvot laukos. Taču cena tiek prasīta neadekvāta, mājas pamatīgi jāremontē. Ģimenes gatavas ņemt kredītu, taču bankas mājas pirkšanai laukos naudu neaizdod, jo darījums nav drošs.

Tā nu tie, kuri grib dzīvot laukos, pie īpašuma netiek, īrē par lielu naudu pilsētā dzīvokli un klausās saziņas līdzekļos, ka jaunā paaudze mūk no laukiem, ka province izmirst.
Tie, kuri vēlas iegādāties īpašumus laukos, tos atjaunot, jau vairākus gadus diskutē, dalās pieredzē feisbuka domubiedru grupā “Māja meklē cilvēku/Dzīve laukos”. Tajā dalās informācijā par laukiem, lauku mājām, lauku dzīvi. Lai palīdzētu Mājai atrast savu Cilvēku un Cilvēkam savas Mā­jas. Lai meklētu kaimiņus, kontaktus un meistarus. Lai laukos atgrieztos dzīvība. Vieta neapdzīvotu māju fotogrāfijām un koordinātām. Vieta iedvesmojošiem stāstiem par savas Vietas atrašanu un atjaunošanu.

Kad par grupas dalībniekiem aktuālo tēmu – iespēju saņemt aizdevumu, lai nopirktu māju laukos, – televīzijā izskanēja arī stāsti, ka bankas nedod kredītu, ja grib pirkt māju patālākos laukos, savukārt baņķieri to īsti neatzina, domubiedri feisbukā sāka paust savus uzskatus un pieredzi. Grupas izveidotāja Inta Blūma rosina biedrus apsvērt iespēju izveidot no komercbankām neatkarīgu krājaizdevu sabiedrību vai fondu, lai palīdzētu finansēt lauku māju vai viensētu iegādi. Fondā grupas dalībnieki veiktu dalības maksu jēgpilniem mērķiem, piemēram, eiro mēnesī vai 12 eiro gadā, lai vismaz dažiem no grupas palīdzētu piepildīt sapni par māju laukos. Tikpat labi var būt arī loterijas veida projekts. Tā būtu iespēja vai nu pilnībā apiet bankas, vai arī ar šo pūļveida finansējumu mazināt hipotekārā kredīta piešķiršanas šķēršļus.

Pēc tam, kad Inta Blūma izteica ierosinājumu, daudzi dalījās pārdomās, stāstīja par savām vēlmēm un pieredzi to īstenošanā.

Viedokli domubiedru grupā pauž Jānis Albertiņš: “Protams, var vainot bankas, ka tās nedod kredītus. Bet bankas var saprast. Tās uzrauga FKTK. Gluži tāpat, kā uzraudzīs jebkuru krājaizdevu sabiedrību. Un kredītu gribētāji lielākoties ir tādi paši kā tie, kuri “septiņos treknajos gados” sagrābās kredītus, kurus šobrīd cenšas atmaksāt, strādājot ārzemēs. Ban­kas nav ļaundari, hipotekāro kredītu likmes ir visai zemas. Tas, no kā bankas cenšas izvairīties, ir risks ciest zaudējumus no nepārdodama vai nolaista īpašuma. Krājaizdevu sabiedrībai nebūs citādi. Ja dos aizdevumus riskantiem īpašumiem, tad ātri vien izputēs.

Tādēļ vienīgais sakarīgais situ­ācijas risinājums ir ziedojumu sistēmas izveide, kur cilvēks iesniedz savu vajadzības aprakstu (+ attēli, saites uz nepieciešamo inventāru utml.), iemaksājot kaut kādu simbolisku samaksu, kas tiktu novirzīta lapas uzturēšanai un pieteikuma izvietošanai lapā. Un cilvēki var ziedot konkrētiem projektiem. Tādā veidā var dot iespēju arī daudzbērnu ģimenēm, no kurām gan bankām, gan krāj­aizdevu sabiedrībām būs jāpie­prasa visai augsti ienākumi.”

Lauris Galins vērtē: “Lauku īpa­šumu, tāpat kā arī visu citu īpašumu, cenas vairāk ir atkarīgas no novietojuma un infrastruktūras nekā no pašu īpašumu kvalitātes. Līdz ar to, kamēr valsts līmenī nedomās par infrastruktūras izveidi un ceļu uzturēšanu, situācija būs tāda, kāda tā ir, tādi ir kapitālisma principi. Tas nav normāli, ka Latvija ir viena no retajām valstīm ES, kurā nav autobāņu, valsts politiķi nesaprot, ka autobāņi nav vien pārvietošanās nepieciešamība, to pamatfunkcija ir darba tirgus un līdz ar to arī nekustamā īpašuma tirgus vērtību izlīdzinājums. Normālā valstī cilvēki dzīvo simts kilometru no darbavietas un katru dienu var nokļūt darbā. Secinājums ir bēdīgs, valsts politika ir novedusi pie situācijas, ka aizdevumus lauku sētu iegādei nav izdevīgi dot.”

Zane Rozenberga atzīst: “Tra­kā­kais jau ir tas, ka, ja vari nomaksāt tos 200 eiro par īri, tad varēsi arī bankai tikpat samaksāt kā ikmēneša maksājumu, bet tas bankas vispār neinteresē. Ja ģimene – divi bērni un divi pieaugušie – iztiek ar, pieņemsim, 1000 eiro mēnesī, 200 tērē īrei. Banka vērtē, lai pēc kredītmaksājuma nomaksas katram paliktu 300 eiro. Bet viņiem tāpat jau tādas nav. Tā vienkārši ir smieklīga kārtība. Kur tad lai dzīvo?!”

Anita Kreitenberga dalās pieredzē, ka, gaidot trešo mazuli, sapratuši, ka nevēlas īrēt, maksāt par svešu graustu. “Devāmies ātri noformēt bankā hipotekāro kredītu, kamēr vēl tikai ar vienu vīra algu bija jāapgādā divi bērni. Skaidrs, ka ar trim bērniem mums vairs kredītu nedotu. Šobrīd maksājam knapi 230 eiro par drīz jau savu mājokli,” stāsta Anita.

Mārtiņš Eizengrauds atklāj, ka banka piedāvājusi kredītu, ja māja atrodas ne vairāk kā piecus kilometrus no pilsētas, un vēl jābūt vismaz pieciem hektāriem zemes.
Daina Brila arī atzīst, ka, lai tiktu pie mājas laukos, vislabākais variants ir īre ar izpirkumu. “Kad māja iegūta īpašumā, to var pakāpeniski remontēt, arī neņemot kredītus. Bankas negrib dot kredītus – ļoti labi, mēs tos neņemsim! Bez procentiem iznāks lētāk, un nebūsim ielīduši banku verdzībā. Biznesam un birokrātijai ir izdevīgi, ka visi dzīvo Rīgā – veikalos ir daudz pircēju, biznesam klājas labi. Valstij (birokrātijai) arī labi – ceļi nav jālabo, jo laukos jau neviens nedzīvos. Taču es tādu valsti negribu!” viedokli pauž Daina.
Kā tikt pie mājas laukos? Variantu daudz, bet bieži vien iespēju ļoti maz. Būtiski, ka par to runā aizvien skaļāk, meklē risinājumus, nevis tikai vaimanā, ka lauki izmirst.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pasmejies par sevi pats

15:12
15.12.2025
28

Neesmu nekāds izņēmums, gribas un gribas to pasauli kritizēt, pasūkstīties, pažēloties, pavaimanāt. Ja tam visam vēl ir klausītāji, vēl labāk – piekritēji -, ko gan vairāk vēlēties! Šajā ziņā labāka temata kā “Kad mēs augām, tad tā negāja!” nav. Tomēr bieži vien jāatzīst – vaina jau ir arī manī pašā, jo nespēju tam laikam skriet […]

Arvien "liesākā" veselības aprūpes pieejamība

15:11
14.12.2025
29
1

Domāju, tāpat kā es, ne viens vien novadnieks brīdī, kad ir bijis jātiek pie kāda veselības aprūpes speciālista, ir secinājis, ka vai nu jāgaida ilgāk nekā līdz šim, vai arī šogad nemaz pie tā vairs nav iespējams tikt, jo kvotas vienkārši beigušās. Tur, kur kādreiz izmeklējumu varēja saņemt uzreiz, tagad labākā gadījumā rinda ir tikai […]

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
34

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
38

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
38

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Saldējums pret galvassāpēm

11:55
06.12.2025
29

Izklausās lielisks attaisnojums saldējuma lietošanai. Un regulārai – jo vairāk. Taču nopietni par nenopietno – šāds saldējums tik tiešām esot ieviests, lai arī cik savādi un pat smieklīgi tas neizklausītos. Nu jau vairāk nekā gadsimtu iznākošā zinātnes žurnāla “ScienceNews” sociālā medija vietnē “Facebook” publiskotā ziņa liecina – kāds Nīderlandes aptieku tīkls piedāvājis neparastu sadarbības projektu […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi