Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Caurspīdīgums ierobežo manevra iespējas

Jānis Gabrāns
12:30
06.12.2017
3

Par un ap Valsts prezidenta vēlēšanām vienmēr tiks daudz runāts, spriests, diskutēts, vītas sazvērestību teorijas. Tikpat bieži izskan runas par vēlmi Valsts prezidentu ievēlēt tautai, arī pie varas esošie prezidenti savā laikā izteikuši atbalstu šādai iniciatīvai, taču tālāk par runām nav tikts.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis šajā vasarā aicināja Saeimu lemt par to, lai jau 2019. gadā Valsts prezidents tiktu ievēlēts visas tautas vēlēšanās, kā arī tiktu paplašinātas valsts vadītāja pilnvaras. Taču nedaudz vēlāk viņš norādīja, ka pats šādus likuma grozījumus uz parlamentu virzīt neplāno, par tiem esot jāizšķiras pašam parlamentam.

Sabiedrības atbalsts tautas vēlētam prezidentam vienmēr bijis liels, lai gan reālu apliecinājumu šai vēlmei īsti nav. Portālā “Mana balss” jau kopš 2011.gada atvērta šī iniciatīva, šobrīd savākts 10 391 paraksts, bet vēl turpinās parakstu vākšana, lai, kā saka paši iniciatīvas iesācēji, būtu drošība, ka pēc pārbaudēm būs nepieciešamie 10 tūkstoši, lai iniciatīvu iesniegtu Saeimai.

Nedaudz labāk veicies iniciatīvai “Par atklātu balsojumu Valsts prezidenta vēlēšanās”, kas sākta 2014.gadā, un priekšlikumi jau iesniegti Saeimā. Parlamenta deputāti šā gada 7. septembra sēdē nolēma nodot 11 212 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par atklātu balsojumu Valsts prezidenta vēlēšanās” izvērtēšanai līdz 2017. gada 1. decembrim Saei­mas Juridiskajai komisijai.
Noteiktais termiņš tūlīt beigsies, uzzināsim parlamentāriešu viedokli. Lai arī publiski deputāti izteikuši atbalstu šai iniciatīvai, politologs Filips Rajevskis prognozē, ka tā tomēr negūs Saeimas vairākuma atbalstu: “Pagaidām nekas neliecina, ka tas varētu notikt. Šis jautājums jau sen ir darba kārtībā, ja deputāti būtu tam gatavi, gan jau kāds politiķis būtu to apņēmies virzīt, lai sev to ordeni piekārtu, bet redzam, ka tas nenotiek. Tas skaidrojams ar to, ka pie esošā balsu sadalījuma parlamentā ir izdevīgi visu atstāt tā, kā ir. Ja skatāmies nākotnē, nekas neliecina, ka Saeimas kompozīcijā būs kādas fundamentālas pārmaiņas. Arī turpmāk būs “Saskaņa” un būs latviešu partijas, bet pie šāda sadalījuma prezidentu izdevīgāk vēlēt pēc esošās kārtības. Caurspīdīgums ierobežo manevra iespējas ar prezidenta amata kandidātiem un ierobežo politisko darījumu veikšanas iespējas. Ja skatāmies pēdējos trīs Valsts prezidentus, labi zinām, ar kādām balsīm viņi tika ievēlēti.”

Politoloģe Ilze Ostrovska kādā intervijā atzinusi, ka prezidentam psiholoģiski labāk, ja bijis aizklāts balsojums, jo tad viņš nezina, kurš par viņu balsojis, līdz ar to nav nevienam parādā.
F. Rajevskis gan norāda, ka arī gadījumā, ja vēlēšanas būtu atklātas, prezidents nevienam neko nebūtu parādā: “Tie, kuri viņu ievēl, nemaz tā īsti nevar prezidentu atsaukt, viņam ir garantēta pietiekami liela drošības sajūta.”

Politologs norāda, ka arī iecere par tautas ievēlētu prezidentu negūs atbalstu: “Tas iet kopā ar varas līdzsvaru, ko neviens negrib mainīt, un, manuprāt, tas arī šo­brīd nav vajadzīgs. Esošā sistēma strādā pietiekami labi, lai to tagad fundamentāli mainītu. Vēlētājs būtu gatavs šim piedāvājumam, bet vai mūsu valsts ir gatava tam, ka pēkšņi vienam cilvēkam – prezidentam – būs tik liela vara.”

Ja tomēr notiktu maiņa un prezidentu vēlētu tauta, nāktos mainīt arī viņa pilnvaras, pretējā gadījumā tā būtu vēlētāju krāpšana, uzskata politologs: “Ir politiķi, kuri pauž viedokli, ka varētu būt tautas vēlēts prezidents, bet ar esošajām pilnvarām, taču tādā gadījumā tā ir klaja vēlētāju mānīšana. Tauta būs ievēlējusi, bet pēkšņi izrādīsies, ka prezidents nevar nemaz realizēt to, ko solījis priekšvēlēšanu kampaņā. Tas iedragās prezidenta institūtu.

Tāpēc, visticamāk, viss paliks pa vecam, un domāju, ka šobrīd nav pamata kaut ko mainīt. Prezidenta institūcijai ir uzticība, bet redzam, cik tā zema parlamentam un arī valdībai. Arī tas ir pietiekams pamats neko nemainīt. Lielas konstitucionālās reformas var veikt, kad vai nu sabiedrība ļoti uzticas veicējam, vai ir krīzes situācijas, kad bez reformām nevar. Šobrīd nav ne viena, ne otra, tāpēc pārmaiņas nebūtu ne vietā, ne laikā. Ja kāds ko tādu sola, tas drīzāk uzskatāms par politisko retoriku vai populismu.”

Protams, no vēlētāju viedokļa atklātais balsojums ir labāks, jo sabiedrība varētu redzēt, par ko kura partija nobalsojusi. Citādi atliek vien virtuves sarunās kārtējo reizi pašausmināties, ka viss noticis tik neskaidri un nesaprotami, un tad vēl runas par to, ka prezidenta kandidatūru izvēlas nevis parlamentā, bet pavisam citur un pavisam citi cilvēki. Tas noprotams arī no tā sauktajām Rīdzenes sarunām, atceramies arī stāstus par zooloģisko dārzu.

Atbalstot sabiedrības iniciatīvu par atklātību Valsts prezidenta vēlēšanās, no tā varētu izbēgt, taču laikam jau taisnība būs politologam, ka parlamentārieši grib saglabāt esošo kārtību, lai atstātu sev manevra iespējas. Deputātu rīcībā šis palicis kā vienīgais slēgtais balsojums.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
18

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
19
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi