Piektdiena, 27. decembris
Vārda dienas: Elmārs, Inita, Helmārs

Caurspīdīgums ierobežo manevra iespējas

Jānis Gabrāns
12:30
06.12.2017
9

Par un ap Valsts prezidenta vēlēšanām vienmēr tiks daudz runāts, spriests, diskutēts, vītas sazvērestību teorijas. Tikpat bieži izskan runas par vēlmi Valsts prezidentu ievēlēt tautai, arī pie varas esošie prezidenti savā laikā izteikuši atbalstu šādai iniciatīvai, taču tālāk par runām nav tikts.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis šajā vasarā aicināja Saeimu lemt par to, lai jau 2019. gadā Valsts prezidents tiktu ievēlēts visas tautas vēlēšanās, kā arī tiktu paplašinātas valsts vadītāja pilnvaras. Taču nedaudz vēlāk viņš norādīja, ka pats šādus likuma grozījumus uz parlamentu virzīt neplāno, par tiem esot jāizšķiras pašam parlamentam.

Sabiedrības atbalsts tautas vēlētam prezidentam vienmēr bijis liels, lai gan reālu apliecinājumu šai vēlmei īsti nav. Portālā “Mana balss” jau kopš 2011.gada atvērta šī iniciatīva, šobrīd savākts 10 391 paraksts, bet vēl turpinās parakstu vākšana, lai, kā saka paši iniciatīvas iesācēji, būtu drošība, ka pēc pārbaudēm būs nepieciešamie 10 tūkstoši, lai iniciatīvu iesniegtu Saeimai.

Nedaudz labāk veicies iniciatīvai “Par atklātu balsojumu Valsts prezidenta vēlēšanās”, kas sākta 2014.gadā, un priekšlikumi jau iesniegti Saeimā. Parlamenta deputāti šā gada 7. septembra sēdē nolēma nodot 11 212 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par atklātu balsojumu Valsts prezidenta vēlēšanās” izvērtēšanai līdz 2017. gada 1. decembrim Saei­mas Juridiskajai komisijai.
Noteiktais termiņš tūlīt beigsies, uzzināsim parlamentāriešu viedokli. Lai arī publiski deputāti izteikuši atbalstu šai iniciatīvai, politologs Filips Rajevskis prognozē, ka tā tomēr negūs Saeimas vairākuma atbalstu: “Pagaidām nekas neliecina, ka tas varētu notikt. Šis jautājums jau sen ir darba kārtībā, ja deputāti būtu tam gatavi, gan jau kāds politiķis būtu to apņēmies virzīt, lai sev to ordeni piekārtu, bet redzam, ka tas nenotiek. Tas skaidrojams ar to, ka pie esošā balsu sadalījuma parlamentā ir izdevīgi visu atstāt tā, kā ir. Ja skatāmies nākotnē, nekas neliecina, ka Saeimas kompozīcijā būs kādas fundamentālas pārmaiņas. Arī turpmāk būs “Saskaņa” un būs latviešu partijas, bet pie šāda sadalījuma prezidentu izdevīgāk vēlēt pēc esošās kārtības. Caurspīdīgums ierobežo manevra iespējas ar prezidenta amata kandidātiem un ierobežo politisko darījumu veikšanas iespējas. Ja skatāmies pēdējos trīs Valsts prezidentus, labi zinām, ar kādām balsīm viņi tika ievēlēti.”

Politoloģe Ilze Ostrovska kādā intervijā atzinusi, ka prezidentam psiholoģiski labāk, ja bijis aizklāts balsojums, jo tad viņš nezina, kurš par viņu balsojis, līdz ar to nav nevienam parādā.
F. Rajevskis gan norāda, ka arī gadījumā, ja vēlēšanas būtu atklātas, prezidents nevienam neko nebūtu parādā: “Tie, kuri viņu ievēl, nemaz tā īsti nevar prezidentu atsaukt, viņam ir garantēta pietiekami liela drošības sajūta.”

Politologs norāda, ka arī iecere par tautas ievēlētu prezidentu negūs atbalstu: “Tas iet kopā ar varas līdzsvaru, ko neviens negrib mainīt, un, manuprāt, tas arī šo­brīd nav vajadzīgs. Esošā sistēma strādā pietiekami labi, lai to tagad fundamentāli mainītu. Vēlētājs būtu gatavs šim piedāvājumam, bet vai mūsu valsts ir gatava tam, ka pēkšņi vienam cilvēkam – prezidentam – būs tik liela vara.”

Ja tomēr notiktu maiņa un prezidentu vēlētu tauta, nāktos mainīt arī viņa pilnvaras, pretējā gadījumā tā būtu vēlētāju krāpšana, uzskata politologs: “Ir politiķi, kuri pauž viedokli, ka varētu būt tautas vēlēts prezidents, bet ar esošajām pilnvarām, taču tādā gadījumā tā ir klaja vēlētāju mānīšana. Tauta būs ievēlējusi, bet pēkšņi izrādīsies, ka prezidents nevar nemaz realizēt to, ko solījis priekšvēlēšanu kampaņā. Tas iedragās prezidenta institūtu.

Tāpēc, visticamāk, viss paliks pa vecam, un domāju, ka šobrīd nav pamata kaut ko mainīt. Prezidenta institūcijai ir uzticība, bet redzam, cik tā zema parlamentam un arī valdībai. Arī tas ir pietiekams pamats neko nemainīt. Lielas konstitucionālās reformas var veikt, kad vai nu sabiedrība ļoti uzticas veicējam, vai ir krīzes situācijas, kad bez reformām nevar. Šobrīd nav ne viena, ne otra, tāpēc pārmaiņas nebūtu ne vietā, ne laikā. Ja kāds ko tādu sola, tas drīzāk uzskatāms par politisko retoriku vai populismu.”

Protams, no vēlētāju viedokļa atklātais balsojums ir labāks, jo sabiedrība varētu redzēt, par ko kura partija nobalsojusi. Citādi atliek vien virtuves sarunās kārtējo reizi pašausmināties, ka viss noticis tik neskaidri un nesaprotami, un tad vēl runas par to, ka prezidenta kandidatūru izvēlas nevis parlamentā, bet pavisam citur un pavisam citi cilvēki. Tas noprotams arī no tā sauktajām Rīdzenes sarunām, atceramies arī stāstus par zooloģisko dārzu.

Atbalstot sabiedrības iniciatīvu par atklātību Valsts prezidenta vēlēšanās, no tā varētu izbēgt, taču laikam jau taisnība būs politologam, ka parlamentārieši grib saglabāt esošo kārtību, lai atstātu sev manevra iespējas. Deputātu rīcībā šis palicis kā vienīgais slēgtais balsojums.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pilnīgs rasols

09:26
22.12.2024
606
1

Tiklīdz tuvojas kādi svētki un garākas brīvdienas, sarunās iezogas divas svarīgākās tēmas – kādi būs laikapstākļi un kādus ēdienus gatavot. Ja laikapstākļus nevaram ietekmēt, tad tas, ko celt galdā, ir pašu ziņā. Padzīvojoties sociālajos tīklos, brīžam rodas iespaids, ka cilvēkus nekas tā neinteresē kā ēst gatavošana. Receptes, padoms padomam galā, pieredzes stāsti, kā darīja vecmāmiņa, […]

Cilvēcības skola

09:25
21.12.2024
30

Tā kā rakstu par sociāliem jautājumiem, decembrī ļoti izjūtu, cik daudz cilvēku piedomā un vēlas palīdzēt cits citam. Sociālā joma ir tā, kas caur un caur apliecina, ka sabiedrībai rūp, kas notiek līdzcilvēku dzīvēs, un daudzi domā, kā pasniegt otram atbalstošu roku. Mani ļoti aizkustināja topošo pavāru un viņu pasniedzējas ideja, ka brīdī, kad mums […]

Lieltirgotava, veikaliņš un svētku dienas

18:39
18.12.2024
45

Cept piparkūkas un saiņot dāvanas būs daudz laika, pirms Ziemassvētku vakara būs trīs brīvas dienas. Pārdevējiem un tiem, kas nodrošina tirgošanos, gan pretēji. Pirms lielākajiem dāvināšanas svētkiem gadā veikali ir apmeklētāju pārpildīti. Lai cik daudz katrs iepriekš domājis un sarūpējis, ko likt vecīša maisā, pēdējās dienās vēl šķiet, ka vajag to un to, un arī […]

Cena par personas apliecinājumu

21:56
16.12.2024
33

Par savas identitātes apliecināšanu ar pasi no nākamā gada būs jāmaksā par desmit eiro vairāk. Jāteic, tāda iecere bija jau šī gada sākumā, bet sabiedrības pretestība bija tik liela, ka plānotā cenas celšana uz pusi, proti, no 30 līdz 60 eiro, tika atlikta, maksa palielinājās tikai par četriem eiro. Tomēr gada beigās šajā ziņā atkal […]

Skaistākais latviešu animācijas veikums

21:55
15.12.2024
40

Nupat bija tā skaistā iespēja noskatīties latviešu režisora izcilo animācijas filmu “Straume”. Kopā ar bērniem gaidījām, kad varēsim filmiņu redzēt, un mums palaimējās divkārt, jo ne tikai izdevās noskatīties šo skaisto animācijas darbu pirmssvētku noskaņās Briseles vecpilsētā, bet arī paša režisora Ginta Zilbaloža klātbūtnē. Jau pirms filmas bija skaidrs, ka režisora veikums ir kaut kas […]

Mānīgais miers

21:52
14.12.2024
45

Sestdien, 7. decembrī, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Francijas prezidents Emanuels Makrons un jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps tikās Parīzes Dievmātes katedrāles atklāšanā pēc piecus ar pusi gadus ilgušajiem atjaunošanas darbiem pēc 2019. gada ugunsgrēka. Zelenskis sestdien notikušo sarunu ar Trampu raksturoja kā konstruktīvu, bet sīkākas detaļas nesniedza, vienlaikus brīdinot, ka Ukrainai ir nepieciešams “taisnīgs un […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
28
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
16
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
20
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
32
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi