Piektdiena, 21. jūnijs
Vārda dienas: Emīls, Egita, Monvīds

Būt zaļam un bagātam

Sarmīte Feldmane
11:03
12.03.2024
45

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori…

Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem pretī ir politikas veidotāji, kuru uzdevums ir vērtēt šodien, redzēt, kā būs rīt un parīt, atskatīties vakardienā, atrast pieļautās kļūdas.
    Lai visi būtu kaut necik apmierināti, pie viena galda, kaut ne ikreiz tam jābūt apaļajam, jāatrod kompromiss. Tieši kā pazīstamajā sakāmvārdā – lai vilks paēdis un kaza dzīva. Tiesa, visbiežāk kompromisa meklēšana atgādina – ne mana cūka, ne mana druva.
    Diezin vai ir kāds, kurš nav dzirdējis par zaļo kursu. Mērķis cēls, jo kurš gan negrib dzīvot tīrā vidē, uzturā lietot tīru pārtiku un ūdeni. Taču ne katrs mērķis ir godīgs ilgtermiņā. Un tāds ir zaļais kurss. Tas ierobežos lauksaimniekus ražot pārtiku, kokrūpniekus strādāt, pelnīt sev iztiku, bet katrs, kurš saņem kaut ko no valsts – algas, pensijas, kultūru, ceļus, medicīnu, izglītību utt. -, mazāk, jo vienkārši nebūs naudas.
    Zaļo kursu ikdienā vērtējam no dabas skatupunkta. Lai pļavas zied, meži zaļo, bet ar to vien ir par maz, jo cilvēka dzīvi nodrošina ekonomika. Zaļā dzīvesveida piekritēji var sev dobēs izaudzēt ziemas krājumus, bet ko darīt pilsētniekiem. Braukt pie viņiem pirkt. Vai tik daudz izaudzēs, vai gatavojas kļūt par lauksaimniekiem?
    Var jau Latviju pārvērst par zaļo rezervātu, lai katra zālīte, krūmiņš aug, kā Dievs nolicis. Bet tad nebēdāsim, ka pazaudējam Vidzemes ainavas, ka nekopti aizaug ezeri, jo tos ietekmē ne jau tikai minerālmēsli.
    To, ka Latviju izcērt, dzirdējis katrs. Kokvedēji bojā ceļus, izcirtumos nav, kur paslēpties zvēriem, ligzdot putniem.    Mežu īpašnieki, šķiet, ir ļaunākie un nesaprātīgākie starp visiem, kam kaut kas pieder, jo viņi vēlas, lai īpašums dod peļņu. Protams, dažs domā ilgtermiņā, cits dažu dienu rītdienā. Bet tādi tie cilvēki ir.
      Atgriezīsimies pie dabas aizsardzības, liegumiem, saudzējamiem biotopiem, aizsargājamiem apvidiem, dažādām zonām. Ja mežs ir kādā īpašā teritorijā un ar to lepojas sabiedrība, tad… vai nu lepojies līdzi, maksā par īpašumu nodokļus un, galvenais, neizmanto savu īpašumu tam, kam to kopi, ieguldīji, proti, peļņas gūšanai. Tas ir apmēram tāpat, it kā būtu izracis dīķi, ielaidis zivis, bet makšķerēt un peldēties nedrīksti, toties jāgādā, lai tas neaizaug, lai ir vērtīgās zivju sugas, lai radības ziemā neslāpst. Un vēl maksā īpašuma nodokli.
    Kāpēc? Atbilde vienkārša – sabiedrības interesēs, tā vēlas. Ko darīt īpašniekam? Vienīgi prasīt, lai sabiedrība maksā par to, kas tai svarīgs. Par kompensācijām mežu īpašniekiem tiek runāts gadiem. Beidzot tās, šķiet, kļuvušas reālākas, bet no sarunām, diskusijām līdz lēmumiem, likumiem, tad pārejas periodu pārvarēšanas var paiet ne jau mēneši.
    Pēc pašreizējām Eiropas Kopējās politikas    nostādnēm Latvijā četri procenti zemju jāatstāj nelauksaimnieciskai ražošanai. Un tas ir stāsts arī par to, ka ir iecere neatļaut art kūdrainas augsnes, un kādi tik vēl citi norādījumi un aizliegumi.
    Kaut ko darot šodien, cilvēks domā par rītdienu, arī to, ko atstās nākamajām paaudzēm, tas ir svarīgi.    Taču arī zemnieki domā – vai mest mieru saimniekošanai. Redzams, ka, izpildot prasības, izdzīvot nevarēs. Vai varbūt tomēr aizstāvēt sevi pret, viņuprāt, absurdajām prasībām. Un lauksaimnieki visā Eiropā skaļi un krāsaini skaidro, ka nākotne jāpasargā no aplamībām. Arī ierēdņi, politiķi vai nu noguruši no ilgstošajiem protestiem, vai sākuši iedziļināties un sapratuši, ka nevar novilkt iedomātu līniju un pateikt, ka – tā būs un darīsiet. Eiropas valstu valdības, Eiropas Savienības regulu izstrādātāji un pieņēmēji vismaz vairs nav kā klintis, kļuvuši pielaidīgāki, ļaujot apšaubīt savu vienīgo patiesību. Kā būs,    kas mainīsies – jādzīvo tālāk, tad redzēsim.
    Bet patiesībā tas ir stāsts par līdzsvaru.  Un te vienīgais padoms sakņojas sensenā atziņā: “Dodiet man atbalsta punktu, un es pacelšu zemeslodi!” Viss ir tieši tik vienkārši.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vasaras saulgrieži zīmīgi bijuši visām tautām

17:04
20.06.2024
23

Cik ļoti gaidām pavasari atnākam, pēc tam – kaldinām plānus, ko darīsim vasarā, ko pagūsim īstenot gada siltajā, saulainākajā periodā. Mēs, kas dzīvojam ziemeļu puslodē, visvairāk dienas gaismas saņemam Vasaras saulgriežos – neviena cita diena to nenes tik daudz kā šī burtiskā nozīmē. Tas ir lūzuma punkts, kurā dienas sāk kļūt īsākas un naktis garākas. […]

Karš turpinās

17:03
18.06.2024
11

Tikšanās ar ukraiņiem vienmēr ir emocionāla, gan ar tiem, kuri kā bēgļi nonākuši Latvijā, bet kuru radinieki turpina sargāt savu tēvzemi, gan tiem, kuri arvien dzīvo Ukrainā. Tāda tā bija, arī satiekoties ar skolotāju Nataliju Vodianu, kura Latvijā ieradās kopā ar skolēniem, lai pie mums divas nedēļas atpūstos no ikdienā piedzīvotā viņu valstī, kur kara […]

Kādu bruģējām ceļu uz Briseli

22:56
16.06.2024
44

Par Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātu droši var teikt – ievēlējām gudrus cilvēkus, kuri aizstāvēs Latvijas intereses un pratīs to izdarīt. Pie vēlēšanu iecirkņiem satiktie atklāja, ka nav bijis grūti izvēlēties, jo skaidrs, kādu nākotni vēlas. Visgrūtāk bija tiem, kuri par politiku neinteresējas un vēlēšanās piedalījās pirmoreiz. Kāda astoņpadsmitgadnieka mamma dalījās pārdomās, ka ar dēlu daudz […]

Zudušais un palikušais

07:55
14.06.2024
28

Šodien Latvijai sēru noformējums. Ir Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. Vistiešāk tā skar tos, kas genocīdu piedzīvoja uz savas ādas, arī tos, kuru priekšteči bija uz Sibīriju izsūtīto vidū. Diemžēl tādu ir ļoti daudz, gandrīz katrā latviešu ģimenē ir bijis kāds deportāciju skartais, ja ne gluži ģimenē, tad draugs vai kaimiņš bija nelaimīgo vidū. Un […]

EP vēlēšanas: bez pārsteigumiem

06:01
14.06.2024
416

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ir notikušas, 9 deputāti no Latvijas ir ievēlēti, un viss pagājis mierīgi, vien daži nelieli incidenti. Nopietnākais no tiem bija desmit neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes kādā iecirknī, ko pamanīja acīga vēlētāja. Valsts policija un Drošības dienests izmeklēja šo gadījumu, un izrādījās, ka tā bijusi neuzmanības kļūda, aploksnēs esošie biļeteni ir derīgi. Bija […]

Dabas likumi un selektīvā empātija

21:57
13.06.2024
69

Durbes jūras ērgļu ligzdā vairākus gadus pēc kārtas ligzdošana beidzās nesekmīgi, tāpēc nolēmu, ka šo skaisto putnu dzīves gaitām nesekošu. Ir bēdīgi, ka tā arī neizaug jauni ērgļi. Tomēr mākslīgā interneta algoritms manu interesi atceras un ik pa laikam parāda ziņas par putnu vērošanas kamerās redzamo. Tā uzzināju, ka arī šogad jūras ērgļu Mildai perējums […]

Tautas balss

Zināšanas, kas vajadzīgas katram

17:05
18.06.2024
15
Lasītāja G raksta:

“Pagājušajā nedēļā Valmierā ikviens varēja uzzināt un arī praktiski pamācīties, kas tieši darāms krīzes situācijās. Aizsardzības ministrija rīkoja dienu “Bruņojies ar zināšanām”, kur speciālisti tikās ar iedzīvotājiem. Tāds pasākums bija pavisam 14 pilsētās Latvijā, bet mūsu valstī taču ir daudz vairāk pilsētu un visās dzīvo cilvēki, visur vajadzīgas šādas zināšanas, īpaši jau šajā situācijā, kurā […]

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
21
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
30
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
22
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
36
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Sludinājumi