Katra diena atnes jaunas zināšanas. Tā nesen uzzināju, ka Latvijā nemaz nav tārpainu sēņu. Speciāliste skaidroja, ka sēnēs ir tikai kāpuri un ir galīgi aplam sacīt – tārpainas sēnes. Gadu gadiem ziņās par zemestrīcēm runāja, cik baļļu stipras tās bijušas, tagad šo dabas spēku mēra magnitūdās. Un tādu jaunumu netrūkst. Apmulsumu, piemēram, rada nobalsošanai vēlēšanās paredzētā laika pagarināšana dažos iecirkņos… Pasaule mainās, arī cilvēki, jo nekas cits jau neatliek. Stress, bailes, nerimstoša cīņa par izdzīvošanu, varu, kas reiz atnesīs laimi, dara cilvēkus ne tikai smieklīgus, bet nožēlojamus. Kā jaunkundzes uz bīnes televīzijas ekrānos, dažādas kvalitātes lapelēs, daudzos interneta portālos gozējas it cienījami vīri un sievas, tēvi un mātes. Var vien pabrīnīties, ko viņi ir gatavi darīt, lai kāds ierauga, lai atceras viņa vārdu. Dažs tautu uzrunā, sēžot uz poda, cits rāda dūri, vēl kāds repo vai stingri turas baltam zirgam pie iemauktiem, laikam tā cerot nepakrist… Var apbrīnot enerģiju un izdevumus, kādi tiek tērēti, lai stāstītu, cik katrs gudrs, neaizstājams vai vienkārši labs cilvēks. Interesanti, kādā balsī pēc dažiem mēnešiem šīs pašas lakstīgalas dziedās. Būs vērts salīdzināt ierakstus, balsis trenējot, tās taču kļūst aizvien dzidrākas, bet politiķiem parasti ir otrādi. Vai tie, kuri dzimuši kara gados vai sliktajos padomju laikos, varēja iedomāties, ka vecumdienās interesēsies par politiku! Bet tā ir noticis. Tieši cienījamie sirmgalvji visaktīvāk seko līdzi politiskajai virtuvei, no radio un televīzijā dzirdētām informācijas druskām mēģina ko saprast, skaidro cits citam, diskutē. Sapņo par labklājību. Reizē noticot un ļaujoties saldtīkamiem vārdiem. Var jau ikdienu iemīt zemē un ilūzijas pacelt mākoņos. Bet tām vien reti kad neseko vilšanās, kuras, reāli padomājot, varēja taču paredzēt. Laiki mainās, gribam vai negribam. Bet, lai kādi tie bijuši, kādas varas sēdējušas tronī, nesalauzts pastāvējis un palicis tas, kurš bijis pats. Darbos, domās, rīcībā. Arī sapņos. Sarmīte Feldmane
Komentāri