Piektdiena, 21. jūnijs
Vārda dienas: Emīls, Egita, Monvīds

Brīvība jāsvin, ne jāatceras

Sarmīte Feldmane
08:12
29.08.2023
19

Šonedēļ palika 34 gadi kopš pasauli pāršalca Baltijas Atmodas laika akcija    “Baltijas ceļš”. Nav nekāds apaļš jubilejas skaitlis, un laikam jau tāpēc notikums vien formāli izskanēja medijos un tika atminēts    dažviet. Nav iespiedies atmiņā, nešķiet svarīgs? Esam noguruši no svinēšanas? “Baltijas ceļa” gadadiena noteikti nav sērīgs atceres pasākums, kādu gadu garumā ir daudz un kuros mākam sanākt kopā. “Baltijas ceļš” ir    svinams.    Ar lepnumu par sevi,      savu uzdrošināšanos, vienotības spēju darīt kopā ar kaimiņiem igauņiem un lietuviešiem, un arī ar atgādinājumu par brīvību. Un brīvība nav jāatceras, tā jāsvin.

Šodien pasaulē brīvības vārdam ir cits svars. Ukrainā    brīvības karogs mirkst asinīs.

“Baltijas ceļa” mērķis bija pievērst starptautiskās sabiedrības uzmanību Baltijas valstu nelikumīgajai pievienošanai PSRS. Tas arī bija atgādinājums    par starptautiskajām tiesībām, kuras nebija pašsaprotamas Maskavai,    uz kurām lielvalsts priekšā    acis pievēra Rietumi. Vai Ukrainas cīņu par neatkarību, brīvību šodien saprot visa pasaule?

Bijušais Latvijas Tautas frontes vadītājs Dainis Īvāns medijos atgādina, ka “Baltijas ceļa”      uzdevums bija parādīt rietumvalstu vadītājiem, ka starptautiski noziegumi nevar tikt aizmirsti un palikt neizlaboti. Viņš arī atsaucies    jau 20. gadsimta pirmajā pusē politiķa un filozofa Ričarda Kudenhova – Kalergi teikto, ka, kamēr netiks ievēroti taisnīguma principi pret kaut vienu vismazāko valsti, Eiropā būs kari. Toreiz, pirms 34 gadiem,      Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tautas atvēra acis Eiropai – gribam būt savā brīvā valstī, nav kādai lielvalstij tiesības mums to atņemt.

Ir diezgan populāri runāt un atsaukties uz gara spēku, dziesmu iedvesmojošo varu, bet vispirms vajadzīga pašapziņa un vēlme iestāties, aizstāvēt brīvību. Un pirms 34 gadiem daudziem to, kas nekad nav piedzīvota, par ko dzirdēts tikai vecvecāku stāstos. Kas šodien ir brīvība? Mums katram.

Dzīvojam ikdienas rutīnā. Darbs, atpūta, svētki, ķibeles – ritenis, no kura pat negribas izrauties, jo tā ir gana labi. Rītdiena atnāks pati, tad jau redzēs, kā būs. Vakardiena lai paliek vēsturniekiem, vēstures un mācību grāmatām.    Bet šodien tā vēl    ir dzīvā vakardiena, kad    katram savas, lai arī tik līdzīgas,    stāstāmas atmiņas.    Brīvība nedrīkst būt atmiņas, tai vienmēr jābūt šodienai. Un brīvība ir jāsvin. Tas mums jāmācās.

Gods kaimiņiem valmieriešiem. Viņiem Ķoņu pagastā dzīva ir tradīcija – “Baltijas ceļa” dienā veidot ziedu paklāju, tiek rīkots igauņu un latviešu grupu koncerts. Tad visi brauc uz Lilli – Unguriņu robežpunktu, kur svin kopā ar igauņiem. Kauguru pagastā ugunskurs, dziedāšana, kopābūšana.

Toreiz, pirms 34 gadiem,      “Baltijas ceļš” vijās cauri Cēsu novadam. Vai tas vien jau nav vērienīgs fakts? Rokās sadevās cilvēki ne tikai no mūsu puses, sabrauca arī no attālām vietām. Var pajautāt jaunajai paaudzei, ko tā, bez frāžainiem teikumiem, zina par “Baltijas ceļu” savā pagastā, novadā. Varbūt tomēr nejautāt, jo atbildes var pārsteigt. Vien der ielāgot, ka laikā, kad kaimiņos ir karš, savas valsts vēstures zināšana ir jo īpaši svarīga gan valsts drošības, vērtību un nācijas identitātes stiprināšanā.

D.Īvāns atgādinājis, ka jebkurai netaisnībai pienāk gals un jebkurus melus agrāk vai vēlāk izgaismo patiesība. “Baltijas ceļš” darīja galu netaisnībai un meliem.    Tas bija pārliecinātu, brīvību alkstošu cilvēku upe, kas plūda uz brīvību.    Mēs esam brīvībā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vasaras saulgrieži zīmīgi bijuši visām tautām

17:04
20.06.2024
23

Cik ļoti gaidām pavasari atnākam, pēc tam – kaldinām plānus, ko darīsim vasarā, ko pagūsim īstenot gada siltajā, saulainākajā periodā. Mēs, kas dzīvojam ziemeļu puslodē, visvairāk dienas gaismas saņemam Vasaras saulgriežos – neviena cita diena to nenes tik daudz kā šī burtiskā nozīmē. Tas ir lūzuma punkts, kurā dienas sāk kļūt īsākas un naktis garākas. […]

Karš turpinās

17:03
18.06.2024
11

Tikšanās ar ukraiņiem vienmēr ir emocionāla, gan ar tiem, kuri kā bēgļi nonākuši Latvijā, bet kuru radinieki turpina sargāt savu tēvzemi, gan tiem, kuri arvien dzīvo Ukrainā. Tāda tā bija, arī satiekoties ar skolotāju Nataliju Vodianu, kura Latvijā ieradās kopā ar skolēniem, lai pie mums divas nedēļas atpūstos no ikdienā piedzīvotā viņu valstī, kur kara […]

Kādu bruģējām ceļu uz Briseli

22:56
16.06.2024
44

Par Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātu droši var teikt – ievēlējām gudrus cilvēkus, kuri aizstāvēs Latvijas intereses un pratīs to izdarīt. Pie vēlēšanu iecirkņiem satiktie atklāja, ka nav bijis grūti izvēlēties, jo skaidrs, kādu nākotni vēlas. Visgrūtāk bija tiem, kuri par politiku neinteresējas un vēlēšanās piedalījās pirmoreiz. Kāda astoņpadsmitgadnieka mamma dalījās pārdomās, ka ar dēlu daudz […]

Zudušais un palikušais

07:55
14.06.2024
28

Šodien Latvijai sēru noformējums. Ir Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. Vistiešāk tā skar tos, kas genocīdu piedzīvoja uz savas ādas, arī tos, kuru priekšteči bija uz Sibīriju izsūtīto vidū. Diemžēl tādu ir ļoti daudz, gandrīz katrā latviešu ģimenē ir bijis kāds deportāciju skartais, ja ne gluži ģimenē, tad draugs vai kaimiņš bija nelaimīgo vidū. Un […]

EP vēlēšanas: bez pārsteigumiem

06:01
14.06.2024
416

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ir notikušas, 9 deputāti no Latvijas ir ievēlēti, un viss pagājis mierīgi, vien daži nelieli incidenti. Nopietnākais no tiem bija desmit neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes kādā iecirknī, ko pamanīja acīga vēlētāja. Valsts policija un Drošības dienests izmeklēja šo gadījumu, un izrādījās, ka tā bijusi neuzmanības kļūda, aploksnēs esošie biļeteni ir derīgi. Bija […]

Dabas likumi un selektīvā empātija

21:57
13.06.2024
69

Durbes jūras ērgļu ligzdā vairākus gadus pēc kārtas ligzdošana beidzās nesekmīgi, tāpēc nolēmu, ka šo skaisto putnu dzīves gaitām nesekošu. Ir bēdīgi, ka tā arī neizaug jauni ērgļi. Tomēr mākslīgā interneta algoritms manu interesi atceras un ik pa laikam parāda ziņas par putnu vērošanas kamerās redzamo. Tā uzzināju, ka arī šogad jūras ērgļu Mildai perējums […]

Tautas balss

Zināšanas, kas vajadzīgas katram

17:05
18.06.2024
15
Lasītāja G raksta:

“Pagājušajā nedēļā Valmierā ikviens varēja uzzināt un arī praktiski pamācīties, kas tieši darāms krīzes situācijās. Aizsardzības ministrija rīkoja dienu “Bruņojies ar zināšanām”, kur speciālisti tikās ar iedzīvotājiem. Tāds pasākums bija pavisam 14 pilsētās Latvijā, bet mūsu valstī taču ir daudz vairāk pilsētu un visās dzīvo cilvēki, visur vajadzīgas šādas zināšanas, īpaši jau šajā situācijā, kurā […]

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
21
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
30
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
22
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
36
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Sludinājumi