Šādu neparastu terminu – brīvā laika sabiedrība – nupat lasīju kādā intervijā un jutos pārsteigta par tādu nedzirdētu formulējumu. Kā tad tā? Ir taču pieņemts spriest, cik daudz un grūti jāstrādā, lai cilvēks Latvijā tiktu pie finansiāla nodrošinājuma ģimenei, mājokļiem. Cik gan daudz ir to cilvēku, kuri, tā sakot, kļuvuši par kredītiestāžu vergiem, lai tiktu pie sava jumta virs galvas vai izskolotu bērnus! Tātad krietni jāstrādā.
Taču te man saka – esam arī brīvā laika sabiedrība. Vadām daudz laika un rodam atkal jaunas iespējas, kā naudu iztērēt. Tātad ir nauda, ar kuru brīvi padzīvot – ģimenēm, pašvaldībām, valstij.
Sakiet, ko gribat, bet vairs nezinu nevienu pilsētu Latvijā, un droši vien nav arī novada vai pagasta, kurā krietni netērētos, lai vasarā sarīkotu savējiem un svešiem traki labu brīvā laika pavadīšanu. Jūtama pat tāda kā sacensība. Vasarās vienu lustīgu nedēļas nogali, kas līdzinās Leiputrijai, jāsarīko katrai pašvaldībai. “Vai kāda pašvaldība šajā jomā tagad var būt izņēmums?” tā man pavaicāja kolēģe, kad brīnījos par izgudroto terminu ‘brīvā laika sabiedrība’. Ja mēs tāda esam, tad kādam jāņemas brīvo laiku aizpildīt. Taču nu jau notiek brīvā laika pavadīšana ar vērienu. Par to taču kāds arī samaksā. Vai ne tā?
Atliek pašķirt pilsētu un novadu avīzes. Ko tagad, vasarā, raksta par dzīvošanu pārnovados? Latvijas bilde top skaidra kā uz delnas. Visas avīzes mudž no reportāžām par pilsētu un pagastu svētkiem. Bilžu sērijas liecina – nedēļas nogali gan pilsētnieki, gan laucinieki pavadījuši svinēšanā. Koncerti un izrādes, atrakcijas un gājieni, kūku cepšanas sacensības un gaļu šmorēšanas prieki. Lai svētkus sagatavotu un arī kārtīgi izbaudītu – tam taču vajadzīgs laiks, un skaidrs, kāds par to arī maksā.
Cilvēki Latvijas īsajās vasarās ikvienā nedēļas nogalē var izballēties no sirds. Ja ne savā pusē, tad kādā kaimiņu novadā svētki garantēti. Var laikus sastādīt sarakstu. Par Cēsīm zināms – pilsēta jau gadiem sūta vēstis uz visām pusēm, lai visi brauc tik šurp, te būs, ko redzēt un ko svinēt. Brīvais laiks nedēļas nogalē vai atvaļinājumā pazudīs, kā nebijis, un varēsiet kļūt atkal par darba rūķiem.
Brīvā laika sabiedrība – varbūt tas ir mūsu laikmeta īpašs barometra rādījums? Tātad strādājam, lai atpūstos, nevis, kā kādreiz domāja, atpūšamies, lai strādātu. Man par to vēl jāpadomā. Masu mediji – avīzes, radio un televīzija, kas gādā jaunākās ziņas, – taču nestāsta tikai par slikto! Stāsta arī to, kā cilvēki grib un prot priecāties. Cilvēki grib izklaidēties, atpūsties, viņiem tam pietiek laika un līdzekļu.
Labi dzīvojam! Tāds par mums rodas secinājums.
Komentāri