Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Bīstamie uzskati

Sallija Benfelde
09:37
24.05.2017
11

Pēc 4. maija svētkiem savu iz­pratni par valsti un tās drošību pau­dis kādreizējais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns intervijā “Ne­at­­ka­rī­ga­jai Rīta Avīzei”. Var saprast Jur­kāna kunga rūgtumu par to, ka neatkarības gadu laikā esam ļāvuši “par mums nozagtu naudu” pirkt politiku, un var saprast viņa teikto, ka “mēs divdesmit septiņu gadu laikā esam izniekojuši šo valsti”, jo, galu galā, Latvijas prob­lēmas pamatu pamatos esam radījuši paši. Taču tālāk jau ieskanas tādas kā pazīstamas noskaņas par to, ka Eiropas Savienība un Amerika ir kaut kas slikts, jo mums tak neesot vairs savas valsts, tikai teritorija, ne noteikšanas par savu budžetu, ne arī mēs paši varot sevi aizsargāt. Acīmredzot, pēc Jurkāna kunga domām, esot kaut kādā savienībā vai apvienībā, esam savu valsti izniekojuši. Varētu gan pavaicāt, ko ar valsts budžetu būtu izdarījuši mūsu dižie politiķi, piemēram, no Ventspils, Rēzeknes vai Rīgas domes, ja Eiropas Komisija budžetu nekontrolētu, un vai tiešām atrašanās NATO palīdz izniekot Latviju?

Jau grūtāk saprast bijušā ārlietu ministra sacīto par to, ka Dievs pametis Latviju, protams, ar to domādams ne jau tikai Baznīcu vai Dievu: “Polijā ir Dievs. Grie­ķijā ir Dievs. Vai Itālijā ir, man grūti teikt… Runājot par Dievu un Latviju, domāju, ka Viņš ir aizgājis no Latvijas.” Taču sacītais par Latvijas himnu aizvaino: “Domāju, ka Latvijā vajag mainīt himnu.(..) mēs prasām Dieva svētību. Tā ir liekulība.”

Lai gan viss iepriekš minētais no Jurkāna kunga intervijas, protams, skan skandalozi un brīžiem šķiet, ka tās noskaņas jau dzirdētas pavisam no citas puses, tomēr, galu galā, katram ir tiesības paust savus uzskatus. Turklāt arī dažs labs nacionāli noskaņots latvietis ir pārliecināts, ka Eiropa ir ļaunums un ka Latvijai vajadzētu lepni norobežoties, tad tā kļūtu varena valsts.

Tomēr tas nav tik vienkārši, kā varētu likties, lasot interviju un varbūt arī vietām priecājoties par kritiskajiem un skarbajiem vārdiem, kuriem noteikti piekrīt ne viens vien Latvijas iedzīvotājs un kuri nav gluži bez pamata.

Intervijas “odziņa” slēpjas kādā Jurkāna kunga tēzē, un tad arī kļūst skaidrs, no kuras puses tās it kā dzirdētās noskaņas viņa sacītajā: “Domāju, ka lielākā kļūda, kuru mēs priecīgi atbalstām, ir ES un ASV sankcijas pret Krieviju. Kāpēc? Es izvirzu tēzi – pasaules, tai skaitā arī mūsu, drošības atslēga ir Kremlim. Neatkarīgi no tā, kas tur būs saimnieks. Putins vai kāds cits. Jo Krievijai ir milzīgs kodolarsenāls. Un tikmēr neviena pasaules valsts nevar justies droši. Tāpēc es nedomāju, ka ir gudri neveidot ar krieviem partnerattiecības… Turklāt – es uzskatu, ka krieviem, tāpat kā amerikāņiem un visiem citiem, ir tiesības uz viņu nacionālajām interesēm.”

Apburoši, vai ne!? Nevar taču nepiekrist, ka arī krieviem ir savas nacionālās intereses, tāpat kā taisnība ir visiem tiem, kuri saka, ka ar Krieviju jāuztur partnerattiecības, jācenšas runāt, jo šīs valsts absolūta izolācija neko labu nevar nest. Un apgalvojums, ka Kremlim pieder pasaules drošības atslēgas, vairs nešķiet tik de­magoģisks, vai ne?

Kāpēc tik daudz rakstu par Jurkāna kunga uzskatiem? Manu­prāt, tas ir spožs piemērs tam, kā citas valsts ideoloģija var ienākt Latvijā un aizmiglot prātus. Kā jau minēju, daudzas nebūšanas, ku­ras tiek pieminētas intervijā, tik tiešām Latvijā ir un mēs paši esam sarūpējuši daudzas drazu un netīrumu kaudzes. Tādēļ šo interviju ar atzinības saucieniem izlasīs ne viens vien. Un viena no atziņām, uz kuru intervija tā vien virza, ir – mēs esam ļāvuši te kaut ko noteikt Eiropai un amerikāņiem, tāpēc ir slikti. Un otra atziņa – jau jau pasaules drošības atslēga ir Kremlim, tad ar to jādraudzējas, tam jāpiekāpjas un jāpiekāpjas… Par to, ar ko savulaik beidzās piekāpšanās Staļinam, var arī nedomāt, gan jau šoreiz tā nebūs…

Tādēļ uzskatu, ka šī Jurkāna kunga intervija ir bīstama, jo tajā fakti, notikumi un to interpretācijas ir savītas smalkā rakstā – kā paklājā, kura zīmējumu var ieraudzīt tikai atkāpjoties. Un tādēļ par to ir jāzina un jārunā, jo pasaule nudien nav miera osta, jo īpaši šobrīd.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
18

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
19
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi