Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Bīstamie uzskati

Sallija Benfelde
09:37
24.05.2017
19

Pēc 4. maija svētkiem savu iz­pratni par valsti un tās drošību pau­dis kādreizējais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns intervijā “Ne­at­­ka­rī­ga­jai Rīta Avīzei”. Var saprast Jur­kāna kunga rūgtumu par to, ka neatkarības gadu laikā esam ļāvuši “par mums nozagtu naudu” pirkt politiku, un var saprast viņa teikto, ka “mēs divdesmit septiņu gadu laikā esam izniekojuši šo valsti”, jo, galu galā, Latvijas prob­lēmas pamatu pamatos esam radījuši paši. Taču tālāk jau ieskanas tādas kā pazīstamas noskaņas par to, ka Eiropas Savienība un Amerika ir kaut kas slikts, jo mums tak neesot vairs savas valsts, tikai teritorija, ne noteikšanas par savu budžetu, ne arī mēs paši varot sevi aizsargāt. Acīmredzot, pēc Jurkāna kunga domām, esot kaut kādā savienībā vai apvienībā, esam savu valsti izniekojuši. Varētu gan pavaicāt, ko ar valsts budžetu būtu izdarījuši mūsu dižie politiķi, piemēram, no Ventspils, Rēzeknes vai Rīgas domes, ja Eiropas Komisija budžetu nekontrolētu, un vai tiešām atrašanās NATO palīdz izniekot Latviju?

Jau grūtāk saprast bijušā ārlietu ministra sacīto par to, ka Dievs pametis Latviju, protams, ar to domādams ne jau tikai Baznīcu vai Dievu: “Polijā ir Dievs. Grie­ķijā ir Dievs. Vai Itālijā ir, man grūti teikt… Runājot par Dievu un Latviju, domāju, ka Viņš ir aizgājis no Latvijas.” Taču sacītais par Latvijas himnu aizvaino: “Domāju, ka Latvijā vajag mainīt himnu.(..) mēs prasām Dieva svētību. Tā ir liekulība.”

Lai gan viss iepriekš minētais no Jurkāna kunga intervijas, protams, skan skandalozi un brīžiem šķiet, ka tās noskaņas jau dzirdētas pavisam no citas puses, tomēr, galu galā, katram ir tiesības paust savus uzskatus. Turklāt arī dažs labs nacionāli noskaņots latvietis ir pārliecināts, ka Eiropa ir ļaunums un ka Latvijai vajadzētu lepni norobežoties, tad tā kļūtu varena valsts.

Tomēr tas nav tik vienkārši, kā varētu likties, lasot interviju un varbūt arī vietām priecājoties par kritiskajiem un skarbajiem vārdiem, kuriem noteikti piekrīt ne viens vien Latvijas iedzīvotājs un kuri nav gluži bez pamata.

Intervijas “odziņa” slēpjas kādā Jurkāna kunga tēzē, un tad arī kļūst skaidrs, no kuras puses tās it kā dzirdētās noskaņas viņa sacītajā: “Domāju, ka lielākā kļūda, kuru mēs priecīgi atbalstām, ir ES un ASV sankcijas pret Krieviju. Kāpēc? Es izvirzu tēzi – pasaules, tai skaitā arī mūsu, drošības atslēga ir Kremlim. Neatkarīgi no tā, kas tur būs saimnieks. Putins vai kāds cits. Jo Krievijai ir milzīgs kodolarsenāls. Un tikmēr neviena pasaules valsts nevar justies droši. Tāpēc es nedomāju, ka ir gudri neveidot ar krieviem partnerattiecības… Turklāt – es uzskatu, ka krieviem, tāpat kā amerikāņiem un visiem citiem, ir tiesības uz viņu nacionālajām interesēm.”

Apburoši, vai ne!? Nevar taču nepiekrist, ka arī krieviem ir savas nacionālās intereses, tāpat kā taisnība ir visiem tiem, kuri saka, ka ar Krieviju jāuztur partnerattiecības, jācenšas runāt, jo šīs valsts absolūta izolācija neko labu nevar nest. Un apgalvojums, ka Kremlim pieder pasaules drošības atslēgas, vairs nešķiet tik de­magoģisks, vai ne?

Kāpēc tik daudz rakstu par Jurkāna kunga uzskatiem? Manu­prāt, tas ir spožs piemērs tam, kā citas valsts ideoloģija var ienākt Latvijā un aizmiglot prātus. Kā jau minēju, daudzas nebūšanas, ku­ras tiek pieminētas intervijā, tik tiešām Latvijā ir un mēs paši esam sarūpējuši daudzas drazu un netīrumu kaudzes. Tādēļ šo interviju ar atzinības saucieniem izlasīs ne viens vien. Un viena no atziņām, uz kuru intervija tā vien virza, ir – mēs esam ļāvuši te kaut ko noteikt Eiropai un amerikāņiem, tāpēc ir slikti. Un otra atziņa – jau jau pasaules drošības atslēga ir Kremlim, tad ar to jādraudzējas, tam jāpiekāpjas un jāpiekāpjas… Par to, ar ko savulaik beidzās piekāpšanās Staļinam, var arī nedomāt, gan jau šoreiz tā nebūs…

Tādēļ uzskatu, ka šī Jurkāna kunga intervija ir bīstama, jo tajā fakti, notikumi un to interpretācijas ir savītas smalkā rakstā – kā paklājā, kura zīmējumu var ieraudzīt tikai atkāpjoties. Un tādēļ par to ir jāzina un jārunā, jo pasaule nudien nav miera osta, jo īpaši šobrīd.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
24
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
32

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
24

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
21

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi