Cilvēki pazūd ik pa laikam. Tā tas bijis vienmēr. Tikai visskumjāk ir tad, ja tas notiek ar bērniem. Vēl skumjāk, ja ir apziņa – tas varēja arī nenotikt. Pēdējās vienpadsmit dienas sabiedrība aktīvi sekoja līdzi jaunākajai informācijai par Liepājā pazudušo piecus gadus veco puisīti Ivanu Berladinu. Bērns izgāja no mājām un neatgriezās. Par viņa pazušanu policijai tika ziņots vien nākamajā dienā. Meklēšanā iesaistījās ne tikai Valsts policija, bet arī Nacionālie bruņotie spēki, Liepājas pašvaldības policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, organizācija “bezvēsts.lv” un vairāki tūkstoši brīvprātīgo. Iznākums šim stāstam ir traģisks – piecus gadus vecais Ivans bez dzīvības pazīmēm tika atrasts meža masīvā, brikšņos. Sirds sažņaudzas no domām par to, ko mazais zēns tur viens piedzīvoja – bez ēdiena un dzēriena, tumsā, aukstumā, mitrumā, bez mammas, kas paņemtu klēpī un samīļotu.
Paralēli svecīšu nolikšanai pie zēna mājas durvīm interneta vidē izvērtušās asas diskusijas par to, kurš šobrīd tiks saukts pie atbildības. Lai arī zināmā, neoficiālā informācija liecina, ka ģimenē pastāvīgi lietots alkohols, bērns jau iepriekš klaiņojis pa ielām un nakšņojis māju kāpņutelpās un ģimene bijusi sociālā dienesta redzeslokā, neviens no mums konkrētajā dienā blakus nebija un savām acīm notikušo neredzēja. Tādēļ mums nav tiesību skaļi teikt, ka māte bērnam ko nodarījusi, tāpēc zēns devies prom no mājām. Tāpat asas diskusijas sākušās pēc televīzijā redzētā sižeta, kur puiša māte nenobirdina ne asaras. Katrs savas emocijas izrāda citādāk – pieņemu, ka māte bija šoka stāvoklī un nomierinošu līdzekļu ietekmē. Es neaizstāvu vecākus – protams, ja tev ir bērns, tad tu par viņu esi atbildīgs. Attaisnojuma nav. Bet, manuprāt, šī mamma ir saņēmusi smagāko iespējamo sodu – viņa ir zaudējusi savu bērnu.
Puika ceļā bija devies ar sabiedrisko transportu. Šobrīd dusmu plūdi un pārmetumu dubļi tiek mesti arī autobusa šoferim, kurš pieļāvis, ka bērns izkāpj no transporta. Bet, ko darīja pārējie cilvēki, kas devās šajā virzienā? Vai viņi nav līdzatbildīgi? Gribu teikt, ka nav viena konkrēta vainīgā, jo ir tik daudz “ja nu…”. Ja nu māte būtu bijusi vērīgāka? Ja nu policija būtu izsaukta ātrāk? Ja nu kaimiņi būtu bijuši acīgāki? Ja nu pārdevēja veikalā, kuram garām gāja zēns, būtu ko darījusi? Bet nekas no tā nenotika. Kāds tiks saukts pie atbildības un stāsies tiesas priekšā. Tikai diemžēl tas nemainīs notikušo. Vien jācer un jādomā, ka tur, kur Ivans atrodas tagad, viņš jūtas labi, viņam ir silti un neviens pāri nedarīs.
Par šo gadījumu tika sacelta liela ažiotāža ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā. Atsaucoties uz informāciju no organizācijas “bezvēsts.lv”, šobrīd meklēšanā ir vēl arī citi bērniņi. Viņus gaida un pēc viņiem ilgojas. Tikai mēs paši veidojam sabiedrību, kurā augam un kurā aug mūsu bērni. Būsim vērīgi un neiesim garām tam, kuram vajag palīdzību. Cienīsim un rūpēsimies cits par citu. Bet pats svarīgākais – mīlēsim un sargāsim savus bērnus!
Komentāri