Aizvien dzīvojam bez jaunās valdības. Kamēr vien 13. Saeimā ievēlētās partijas nespēs to izveidot, strādās iepriekšējās Saeimas apstiprinātā Ministru prezidenta Māra Kučinska valdība. Ne viens vien teicis – lai tikai strādā, darba jau netrūkst. Taču ir būtiskas lietas, ko tā vairs nedrīkst darīt.
Pēc Finanšu ministrijas indikatīvā laika grafika līdz 20.novembrim bija jābūt pieņemtiem visiem lēmumiem, kas attiecas uz nākamā gada budžetu, bet 11.decembrī budžeta likumprojektu pakete bija jāiesniedz Saeimā. Tā kā patlaban nav zināms, kad varētu izveidot un apstiprināt jauno Ministru kabinetu, nav arī skaidrības, kad 2019.gada budžets tiks pieņemts. Visticamāk, ne jau šogad, un 2019.gads Latvijā sāksies ar valsts pagaidu budžetu, kad finansējums tiks aprēķināts pēc vidējā finansējuma šā gada vienā mēnesī.
Katrs gads sākas ar kādām pārmaiņām, reformām, kuru īstenošana atkarīga no tā, kādu budžetu pieņems Saeima. Lai valsts arī pēc jaunā gada varētu pildīt savus uzdevumus, kamēr nav pieņemts jaunais budžets, likums paredz darbu turpināt pēc iepriekšējā gada valsts budžeta. Ja tā būs, visiem, kam šā gada vidū valsts paaugstinājusi algas vai pabalstus, janvārī naudas kļūs mazāk.
Skolotāji zaudēs septembrī apstiprināto algu palielinājumu, savukārt mediķi joprojām nesaņems pilnu samaksu par virsstundām. Tas pats attieksies uz pensiju indeksāciju. Savukārt Valsts prezidents, kuram algu katru gadu nosaka valsts budžeta likums, atalgojumu nesaņems vispār. Tāpat valsts nevarēs izpildīt Satversmes tiesas spriedumus gan par tiesnešu un prokuroru algu palielināšanu, gan par virsstundu apmaksu mediķiem. Samazinātos arī piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par otro un katru nākamo bērnu, jo arī tās tika ieviestas 2018. gada vidū, nevis sākumā.
Latvijā pagaidu budžets līdz šim ticis apstiprināts divas reizes – 1999. un 2003.gadam, kad Saeima bija izteikusi neuzticību valdībai. Savukārt pārējos, tostarp Saeimas vēlēšanu gados, budžets ir pieņemts laikus un stājies spēkā 1. janvārī. Savulaik finanšu ministrs Andris Vilks sacījis: “Savlaicīgai budžeta pieņemšanai ir būtiska nozīme valsts attīstības un finanšu ilgtspējas nodrošināšanā, un kavēšanās var bremzēt valsts ekonomisko attīstību. Tāpat ir svarīgi uzsvērt, ka budžeta apstiprināšanu vērtē arī starptautiskās reitingu aģentūras, piešķirot valstij attiecīgu kredītreitingu, jo galvenā valsts finanšu dokumenta apstiprināšana raksturo valsts spēju sekmīgi vadīt publiskās finanses.”
Kā pašvaldību ikdienu janvārī ietekmēs neziņa par gada budžetu? Zināms, ka nākamgad pēc prognozēm lielākajai daļai naudas būs nedaudz mazāk. Iedzīvotāju paliek mazāk, samazinās deklarēto iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ko saņem pašvaldība.
Laimis Šāvējs, Jaunpiebalgas novada domes priekšsēdētājs: “Janvārī parasti sapņu pilis nebūvē. Pašvaldībai ir konta atlikums. Nav plānots palielināt algas. Galvenais – lai pašvaldība varētu izpildīt savas funkcijas un sniegt iedzīvotājiem pakalpojumus. To nodrošināsim. Ikdienā nedomājam, kā naudu tērēt, bet saprātīgi izlietot.”
Likums paredz, ka pašvaldības savus gada budžetus apstiprina ne vēlāk kā divus mēnešus pēc valsts budžeta pieņemšanas Saeimā.
“Pašvaldībai vietējo projektu īstenošanai, dažādām aktivitātēm naudas nebūs. Būs jāiemācās pateikt nē, jo ļoti daudz atbalstām dažādas iedzīvotāju iniciatīvas, aktivitātes. Nevarēsim to atļauties. Jārēķinās, ka nākamgad budžets būs mazāks. Vai tiks pildīts tas, ko apņēmās tagadējā valdība –dotācijas pieaugumu pašvaldībām, lai kompensētu iedzīvotāju ieņēmumu nodokļa samazināšanos,- nav zināms.
Politiķi daudz runā par algām. Vai būs kādas izmaiņas? Pašvaldībā vidējā alga nav tūkstoš eiro mēnesī. Aizvien grūtāk ir atrast darbiniekus sociālajā dienestā. Kādas algas būs pirmsskolas pedagogiem? Tie ir jautājumi, kas svarīgi gan darbiniekiem, gan domei, kurai jāvērtē, ko var atļauties. Neskaidrību ir ļoti daudz,” viedokli pauž Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte un uzsver, ka, protams, nekas traģisks nenotiks, būs izdzīvošana, bet attīstība novadā tiks piebremzēta.
Domājot, kā risināt nākamā gada budžeta pieņemšanas problēmas, valdība aicinājusi parlamentu pieņemt likuma par budžetu un finanšu vadību grozījumus. Ar tiem tiktu risināti problēmjautājumi, kas saistīti ar jomām, kuru finansēšanai budžeta pieņemšanas aizkavēšanās dēļ patlaban nav paredzēts nepieciešamais līdzekļu pieaugums.
“Mūsu uzdevums, lai patiešām parlaments apstiprinātu likuma grozījumus. Lai parlaments nepateiktu, ka šī ir pagaidu valdība, kurai mēs neuzticamies. Šis, mūsuprāt, ir labākais variants, lai lēmumu pieņem paši jaunie deputāti, bet tas ir sagatavots – iespējami labākais, kādu šajā situācijā var izdarīt. Mēs vienkārši rekomendējam ar to iet uz priekšu,” skaidroja premjers Māris Kučinskis.
Saeimai, protams, pašai jālemj gan par valdību, gan valsts naudu nākamā gada tēriņiem.
Komentāri