Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Balsojums ar tālejošām sekām

Druva
09:20
30.01.2012
21

Ainars Latkovskis, Saeimas deputāts 18. februāri Latvijā notiks tautas nobalsošana par jautājumu, kas daudziem Latvijas pilsoņiem šķiet absurds – par Satversmes grozījumiem, kuri paredz noteikt krievu valodu kā otru Latvijas valsts valodu. Par to, ka šāds referendums tomēr notiks, kļuva skaidrs pēc tam, kad Satversmes tiesa (ST) pieņēma lēmumu nepiemērot pagaidu noregulējumu un neapturēt tautas nobalsošanu 18. februārī, vienlaikus pieņemot izskatīšanai 30 Saeimas deputātu, tostarp arī šo rindu autora, iesniegto pieteikumu par šī konkrētā (un tātad arī citu potenciāli iespējamo līdzīgu) referendumu atbilstību valsts pamatlikumam izskatīšanu. Lai arī personiski es uzskatu šādu referendumu par valsts pamatvērtības un būtību apdraudošu un tātad antikonstitucionālu, kā arī labi apzinos, ka tai aptuveni desmitajai daļai Latvijas pilsoņu, kuri vai nu tiešām uzskata, ka krievu valodai jāiegūst otras valsts valodas statuss, vai arī grasās izmantot referendumu kā iespēju protestam pret līdzšinējo valdības politiku, nedomājot par ilgtermiņa sekām, nav pat iluzoru cerību gūt Satversmes grozījumu apstiprināšanai nepieciešamo vairāk nekā puses balsstiesīgo vēlētāju – vismaz 771 893 pilsoņu, atbalstu, es piedalīšos referendumā un balsošu pret Satversmes grozījumiem. Aicinu arī ikvienu, kurš uzskata sevi par Latvijas valsts patriotu rīkoties tāpat. Pārliecinošs pret – vēlams, ar vairāk nekā puses balsstiesīgo vēlētāju atbalstu, būs labs pamats tam, lai šis būtu pēdējais gadījums, kad ar referendumu palīdzību tiek mēģināts apdraudēt valsts pamatus. Ievērojama skaita vēlētāju skaidri pateikts jā latviešu valodai kā vienīgajai valsts valodai, Latvijas valsti vienojošajam faktoram, arī kalpos par vērā ņemamu argumentu kā pašmāju juridiskajos strīdos, ja tādi radīsies, kā arī starptautiskajā līmenī. Pēdējais arguments ir ļoti būtisks, jo ja referenduma iznākums pieļaus dažādas matemātiskās interpretācijas, mūsu valsts nelabvēļiem tiks atstātas iespējas apšaubīt mūsu izvēli un arī valstiskumu. Tāpat šis referendums man šķiet ļoti svarīgs vēl viena ilgtermiņa mērķa dēļ. Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas ir pieļauts daudz kļūdu, kuru sekas mēs jūtam šodien un jutīsim vēl ilgi. Pārspīlēta ekonomikas liberalizācija, šauru grupējumu intereses pārstāvošas partijas, Latvijai neizdevīgi starptautiskie līgumi un kā rezultāts daudzu Latvijai tradicionālu nozaru panīkums, tā dēvēto oligarhu un ārvalstu kapitāla dominēšana un iedzīvotāju neticība politiķiem, kuri pārstāvēja galvenokārt savas vai šauru grupu, nevis vairākuma un nacionālās intereses. Tajā pašā laikā Latvija šobrīd, lai arī ne bez sāpīgiem upuriem, taču ir pārvarējusi ekonomiskās krīzes pirmo vilni un ir gatava iespējamajam otrajam vilnim. Valsts ir veiksmīgi noslēgusi starptautiskā aizdevuma programmu un ir gatava labot iepriekš pieļautās kļūdas, kuru sekas diemžēl ir smags slogs šā brīža valdībai un valdošajai koalīcijai. Par spīti visam, mums ir jānostājas uz nacionālās atdzimšanas ceļa, un es ļoti ceru, ka 18. februārī gaidāmais referendums kļūs par sava veida simbolisku lūzuma punktu, kas parādīs – mēs esam gatavi Latvijas politiskajai un ekonomiskajai atdzimšanai. Ļoti ceru, ka 18. februārī mēs spersim plašu un pārliecinošu soli šajā virzienā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Arvien "liesākā" veselības aprūpes pieejamība

15:11
14.12.2025
20
1

Domāju, tāpat kā es, ne viens vien novadnieks brīdī, kad ir bijis jātiek pie kāda veselības aprūpes speciālista, ir secinājis, ka vai nu jāgaida ilgāk nekā līdz šim, vai arī šogad nemaz pie tā vairs nav iespējams tikt, jo kvotas vienkārši beigušās. Tur, kur kādreiz izmeklējumu varēja saņemt uzreiz, tagad labākā gadījumā rinda ir tikai […]

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
26

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
34

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
36

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Saldējums pret galvassāpēm

11:55
06.12.2025
29

Izklausās lielisks attaisnojums saldējuma lietošanai. Un regulārai – jo vairāk. Taču nopietni par nenopietno – šāds saldējums tik tiešām esot ieviests, lai arī cik savādi un pat smieklīgi tas neizklausītos. Nu jau vairāk nekā gadsimtu iznākošā zinātnes žurnāla “ScienceNews” sociālā medija vietnē “Facebook” publiskotā ziņa liecina – kāds Nīderlandes aptieku tīkls piedāvājis neparastu sadarbības projektu […]

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
42

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
25
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
23
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
37
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
41
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
39
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi