Arvien biežāk darba ikdienā iznāk lasītājiem stāstīt par informācijas laikmeta iezīmēm. Gan par dažādajām brīnišķīgajām iespējām, kuras tehnoloģiju attīstības kārtā bauda kā lauksaimniecības, tā izglītības un citas jomas, gan par tiem riskiem, ko mūsu finanšu vai datu drošībai var nodarīt neapdomīgi soļi tīmekļa koridoros. Pēdējā laikā arvien biežāk mani šādu materiālu tapšanas laikā nepamet ziņkāre – kā es emocionāli justos, ja man būtu tie paši 60, 70, 80 vai pat 90 gadi. Cik ļoti raksturs, konkrētās cilvēkattiecības, izglītība un piedzīvotais līdzētu vai liegtu izprast un pieņemt straujo paradigmas maiņu – to, kā mēs tagad dzīvojam, kādai saziņai arvien vairāk dodam priekšroku un ka par drošību aizvien biežāk sākam runāt virtuālās pasaules kontekstā?
Tās gan nevar būt nekas vairāk kā tikai personīgas fantāzijas no sērijas “kā būtu, ja būtu” – iztēli attīstoši, tomēr ar dienišķo realitāti nesaistīti. Taču aizraujoši un rakstītājam iedvesmojoši izvēršas tie brīži, kad viens mazs vārds vai ziņa spēj izšūpot neviļus ieņemto pašpārliecināto pozu un paraudzīties uz sevi kā Nezinīti.
Ne pārāk pamatoti, tomēr, ikdienā domājot un runājot par digitālajiem instrumentiem, drošību internetā, sekojot līdzi savu sākumskolēnu uzdevumiem elektroniskajā vidē, piedaloties virtuālās vecāku sapulcēs, tu gribot negribot apaudz ar sajūtu, ka tā ir jau ikdiena (kas arīdzan ir taisnība) un ka tevi īpaši pārsteigt vairs nekas nevar. Lai gan pēdējos gados Latvija par pieejamo interneta ātrumu vairs netiek tā slavēta, tomēr joprojām šis mazas, bet digitāli attīstītas valstiņas tēls labi noglabājies zemapziņā. Tomēr, līdzko ir runa par noziedzīgām afērām elektroniskajā vidē, tā instinktīvi sev iegalvo – tas taču nav saistīts ar mūsu dzīvi. Tas jau tikai aizokeāna metropoļu džungļos notiek.
Tik tiešām biežāk ziņu vietnēs par uzietiem un atklātiem organizētās kibernoziedzības tīklojumiem uzzinām saistībā ar Amerikas Savienotajās Valstīs notikušiem finanšu darījumiem. Pagājušajā nedēļā tika publiskota informācija par vairākās valstīs notikušām vienotām operācijām, kuru rezultātā aizturēti starptautisku kibernoziedznieku naudas atmazgātāju grupējuma dalībnieki, kopumā 20 cilvēki. Mani satricināja vēstījums, ka no aizturētajiem 11 ir Latvijas pilsoņi. Tiesībsargājošās iestādes lēš, ka aizturētās personas kopumā apgrozījušas vismaz 4,5 miljonus eiro un atklātajā kriptovalūtas “fermā” saražojuši vismaz vienu miljonu eiro bitkoinos.
Lai īstenotu ko tādu, jābūt labi attīstītai domāšanai – vismaz tehnoloģiju jomā. Lai izdomātu ko tādu – nelīdzsvarotai vērtību sistēmai. Lai iesaistītu tik lielu “kolektīvu” – harizmai un pārliecināšanas spējām. Drūmi ironizējot, gribas iesaukties: saka vēl, ka Latvijas iedzīvotāji neprot izvirzīt lielu mērķus (Think big! – angļu val.)! Tomēr, ja tā nopietni, – ir skumji par tik jaudīgu prāta spēju izniekošanu.
Komentāri