Mājsēde, attālināts darbs piespiež mainīt pierasto dienas režīmu. Reizē arī vairāk laika pavadīt virtuvē. Ēst gatavošana ir gan apgrūtinājums, gan radoša nodarbe. Ja tā ir pienākums, kad kārtējo reizi jāmizo kartupeļi, saprotams, prieka maz. Ja atver ledusskapi, ieskatās pieliekamajā, apsver, ko no visa kārojas, tad saliek uz galda un domā, kurš produkts ar kuru šoreiz varētu draudzēties, tā noteikti ir radošā darbnīca.
Internetā ēdienu recepšu pārbagātība. Ja nav žēl sagādāto produktu, var mēģināt vēl un vēl. Tāpat kā dažādus knifus – smieklīgus un praktiskus. Piemēram rīvēt, nevis ievietojot četrkantaino rīvi kādā traukā un turot taisni, bet gan nolikt uz galda guļus, rīvējot, piemēram, siers, burkāni, krāsies rīvē, atliks vien izbērt. Burciņas viegli varot atskrūvēt, ja rokās uzvelk gumijas cimdus. Savukārt kartupeļus var mazgāt trauku mazgājamajā mašīnā. Padomu nudien netrūkst. Tāpat kā to izmēģinātāju.
Tā jau kļuvusi par modes lietu – kaut ko pagatavot, skaisti uzlikt uz šķīvja, nofotografēt un internetā parādīt citiem. Protams, pretī cerot saņemt gūzmu apbrīnas apliecinājumu. Pašnovērtējumam tas svarīgi. Un reizē arī padalīšanās ar recepti. Ja skaisti, tad jau arī gardi.
Brīžam šķiet, ka pirms gadiem neko citu no gaļas pagatavot nemācēja kā vien kotletes, karbonādi un gulašu. Bet izcept kārtīgu torti uzdrošinājās tikai gruntīgas saimnieces. Tagad vienkārši vairāk laika un garšvielu iespēju radošumam. Arī vienkāršo ēdienu nosaukumi kļuvuši smalkāki. Pamatu pamats jau nemainās, sīkumi gan. Ēdienu gatavošana mājās iekaro sociālos medijus. Acis piesaista krāsainās bildes, un gribas pamēģināt. Vai ļauties un atvērt savu radošo darbnīcu? Vai ir atbilde?
Kā noskaidrots pētījumā, pandēmijas ietekmē 41% Latvijas iedzīvotāju ir mainījuši ierastos ēšanas paradumus. 30% aptaujāto izvēlas ēst mājās gatavotu ēdienu, un 12% ēdienkartē iekļauj veselīgākus pārtikas produktus. Savukārt 6% sākuši ēst vairāk nekā pirms pandēmijas, un 5% uzturā vairāk lieto dažādus našķus. Savukārt cita aptauja, kas veikta pērn pavasarī, atklāj, ka 54% ģimeņu, kurās aug bērni līdz 18 gadu vecumam, ikdienā gatavo mājās. Tāpat ikdienā gatavo vairāk nekā puse jeb 56% iedzīvotāju vecumā no 50 gadiem. Kopumā 49% aptaujāto gatavo vismaz reizi dienā, bet tādu, kuri gatavo tikai reizi mēnesī vai retāk, ir tikai 3%. To, ka aizvien vairāk ģimeņu maltītes gatavo mājās, liecina arī pieprasījums pēc svaigas gaļas, dārzeņiem.
Taču, kā apgalvo sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, arī tiem netrūkst pasūtījumu gan līdzņemšanai, gan piegādei mājās. Viss atkarīgs no piedāvājuma.
Ko varētu pagatavot vakariņās? Varbūt piena klimpu zupu? Kādu laiku nav ēsta. Un ja klāt sviestiņš un vēl var piekost gabaliņu siļķes… Tikai nosaukums šim ēdienam būtu tāds smalks jāizdomā. Tad apetīte būs vēl labāka.
Komentāri