Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Atsūti man telegrammu

Līga Salnite
05:20
04.07.2018
16

Pirms 178 gadiem – tālā 1840.gada 20.jūnijā – Semjuels Morze patentēja punktu un svītru apzīmējumu kopumu ziņu pārraidīšanai telegrāfā, kuru kopš tā laika pazīstam kā Morzes kodu. Lai kādi ir vēsturnieku viedokļi par bijušā gleznotāja reālo ieguldījumu šī tālsaziņas koda izveidē, nenoliedzams ir fakts, ka līdz ar koda ieviešanu Morzes vārds ir kļuvis simbols pats par sevi. Tas nav bijis tikai noderīgs saziņas rīks valstiski un arī privāti izšķirošos notikumos, tāpat tā nebija tikai kāda liela tirgus sektora atvēršanās, nodrošinot darba un krietni vēlāk arī biznesa iespējas virknei uzņēmīgu cilvēku. Manuprāt, tas kļuvis par simbolu cilvēka alkām būt “pāri visam”, vēlmei piešķirt sev spējas, ko Dievs vai daba mums, cilvēciskajām būtnēm, nav atvēlējusi, piemēram, šādi sazināties, pārvarot jebkādus attālumu un telpas šķēršļus.

Protams, nesaskatu tajā ko nosodāmu, bet gan antropoloģiski interesantu. Turklāt arī es, emocionāli gan vēl izjūtot vieglu protestu pret pārlieku tehnoloģiju iesaisti ikdienas soļos un darbos, pilnībā bez šiem izgudrojumiem mūsu dzīvi sen vairs nespēju iztēloties – ne bez vēlāk ieviestā telefona, ne bez telegrāfa “mazmazbērna” – elektroniskā pasta. Tomēr atļaušos, iespējams, pārmērīgi dramatisku salīdzinājumu, lai izskaidrotu savas izjūtas: kad kārtējo reizi esi sapinies pienākumā ziņot par mazākajām pārmaiņām savā dzīvē vai kad pieredzi nelielu panikas uzliesmojumu, jo tuvinieks jau divas reizes (!) pēc kārtas nav pacēlis telefona klausuli… manās asociācijās “izpeld” gardi smejošs Mefistofelis un vicina manis pašas parakstītu līgumu. Gribējām mēs, cilvēki, pārkāpt laika un savu iespēju robežas – nāksies tad stiept arī to nastu, ko mums uz pleciem krauj uzņemtās saistības.

Taču atmodinot sevī romantiķi un atmetot drūmi eksistenci­ālās pārdomas, gribu dalīties arī ar personīgi nesen atklāto patīkamo pārsteigumu stāstā par telegrāfa vietu mūsu dzīvē. Telegrammas nav vēstures fosilija, izrādās, tas joprojām ir pieejams pakalpojums “Latvijas Pastā”. Tiesa, izpētot cenrādi, diez ko lēts prieks tas nav, tomēr varbūt kādu šī ziņa vēl var iedvesmot nelielam sirsnīgam vai pat romantiskam žestam ar vēstures garšu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
22

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
24
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
32

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
24

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
21

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi