Šis gads valsts vēsturē ieies ne tikai ar savu simtgadi, bet arī ar to, ka, visticamāk, valdību šogad tā arī neizdosies izveidot. Piepildās jau iepriekš izskanējušās prognozes, ka nedzīvosim ne Bordānijā, ne Gobzemē.
Atzīšos, tā arī neesmu izpratis šobrīd vēl esošo premjera kandidātu, un nepamet sajūta, ka viņš nedzīvo realitātē, ka viņa dzīve rit pēc citiem algoritmiem. Kaut vai vakardienas intervija LTV1 “Rīta panorāmā”. Uz vienkāršu jautājumu, vai šis laiks ir saspringts, viņš uzreiz sāka apjomīgu monologu, nevis skaidrojot, kas padarīts vai, pareizāk sakot, nav padarīts, bet uzreiz nosauca, kurš būs vainīgais, ja valdība netiks izveidota. Tā teikt, pašam nekādas vainas, viņš varētu izveidot labāko valdību, bet tie citi. “Valdība ir gatava. Viss ir nolikts uz paplātes,” teica premjera kandidāts. Tas jau nekas, ka ministru uzvārdus pats izdomāja, nekonsultējoties ar citām partijām, pat ne ar savējo; ka pats nolēma pārtraukt sarunas ar “Attīstībai/ Par”; un galu galā valdības deklarācijas joprojām nav. Taču bija gatavs jau šodien aicināt balsot par valdību. Laikam tā ir tā jaunā politika, sak, nobalsojiet, gan jau darāmo izdomāsim. Tad jau arī turpmāk viņa vadībā tā arī varētu budžetu pieņemt, jūs nobalsojiet, mēs tos ciparus pēc tam sabīdīsim.
Ik pēc dažiem teikumiem pārmezdams JKP, ka tā būs atbildīga, ja valdības nebūs, kandidāts teica: “Vai tiešām karogs ar sarkanām līnijām ir būtiskāks nekā solījums vēlētājiem izpildīt programmu?”
Rodas jautājums, vai tik viņš nav aizmirsis savas partijas solījumus, kur solīja izveidot efektīvu un rīcībspējīgu valdību, kas sastāv no sešiem ministriem un premjerministra?
Vaicāts par attiecībām ar “Attīstībai/Par”, kandidāts norādīja, ka šie partneri uzvedušies necienīgi, kaut kā piemirstot paša un viņa partijas biedru uzvedību un runāto pirms vēlēšanām. Te nu uzskatāms salīdzinājums par pamanīto skabargu otra acī, neredzot baļķi savējā.
Visās intervijās viņš nevis atbild uz konkrētajiem jautājumiem, bet izlīdzas ar tukšām, neko nepasakošām, šķiet, iepriekš sagatavotām frāzēm.
Kad jau likās, ka dienas politiskā deva ir gūta, vakar nāca ziņa, ka partijas “KPV LV” līdzpriekšsēdētājs Artuss Kaimiņš neatbalsta ZZS dalību valdībā, tādējādi iebilstot paša partijas biedra piedāvātajam valdības modelim. Tāpat viņš norādījis, ka par piedāvāto ministru sadalījumu vēl nepieciešams balsojums “KPV LV” frakcijā. Tas tikai parāda, ka premjera kandidāts visu izlēmis vienpersoniski, pat nekonsultējoties ar savējiem. Tāpēc viņš var atcelt ieplānotās tikšanās ar partijām, citām organizācijām, kas vēlas runāt par nākamo valdību. Viņam tas nav vajadzīgs, jo “pats liels, pats gudrs”. Taisnību sakot, zināmas bailes pārņem, iedomājoties, ka šāds cilvēks varētu vadīt Latvijas valsti.
Komentāri