Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Āraišu ezerpili meklējot…

Druva
10:59
22.04.2015
36

Vēl pirms dažiem gadiem bija grūti iztēloties, ka 50 gadus pēc tam, kad arheologs Jānis Apals uzsāka Āraišu ezerpils izpēti, mums tā vēlreiz būs jāatklāj no jauna.

Savulaik, Anglijā studējot muzeoloģiju, Britu muzejā Londonā gribēju apskatīt slaveno Rozetas akmeni. Vairākas reizes apriņķojot Ēģiptiešu zāli, tā arī akmeni neatradu. Līdz beidzot zāles uzraugs norādīja uz prāvu cilvēku pūli galerijas stūrī. Akmens bija tur – neredzams, pastāvīgā tūristu ielenkumā. Šim akmenim nebija izstrādāta vīzija par tā iesaistīšanu tūrisma apritē vai biznesa plāns. Tas piesaistīja cilvēkus ar to, ka tas tur bija – vienīgais, kurš visai pasaulei spēja sniegt iespēju lasīt senās Ēģiptes hieroglifus, lai iepazītu tās vēsturi.

Kāds varētu jautāt – kam šis Rozetas stāsts? Akmens dzīvo ilgāk nekā koks… Arheologa J.Apala vadībā atjaunotā Āraišu ezerpils ir vienīgā zinātniski pamatotā latgaļu 9.-10.gs. nocietinātas dzīvesvietas rekonstrukcija Latvijā, kas plašai sabiedrībai ļauj izprast latviešu nācijas veidošanās pirmsākumus. Tas bija īstena latvieša stāsts par unikālu senākās vēstures pieminekli, kas, simbolizējot latviešu identitāti, spēja uzrunāt kā latviešus un krievvalodīgos Latvijas iedzīvotājus, tā ārvalstu viesus.

Eiropā pastāv vairāk nekā 200 arheoloģiskās rekonstrukcijas. Tās var iedalīt divās grupās. Senās dzīves vietas, kuras galvenokārt ir rekonstruētas, balstoties uz konkrētā vietā veiktajiem arheoloģiskajiem izrakumiem un tur iegūtajiem materiāliem (pavisam kopā ap sešām, tai skaitā Āraišu ezerpils). To galvenā vērtība ir autentiskums un apkārtējā ainava kā svarīga ekspozīcijas daļa. Otra, lielākā grupa, arheoloģiskā rekonstrukcija jau sākotnēji ir veidota brīvi izvēlētās teritorijās kā senākās vēstures izglītošanas centri, par pamatu ņemot dažādu informāciju un veidojot t.s. “ideālrekonstrukcijas”. Lai spētu nodrošināt plānoto mūsdienu funkciju, šīm ēkām nereti tiek izmainīti izmēri un novietojums. Galvenā šo objektu priekšrocība ir iespēja veidot pilnīgākus pagātnes ainu atdarinājumus (amatu un sadzīves demonstrējumi, mājlopi u.c.), aktīvi izziņas procesā iesaistot apmeklētājus. Taču bieži šie “dzīvās vēstures” priekšnesumi apmeklētājiem patiesībā piedāvā mūsdienu sabiedrībā izveidojušos vienus un tos pašus vienkāršotos stereotipus par to, kā cilvēki dzīvoja senatnē (graudu malšana, loka šaušana, maizes cepšana un tamlīdzīgi), nevis pašu pagātni, tādējādi piedāvājot iepazīt senatni tādu, kāda patiesībā tā nekad nav pastāvējusi.

Pēc aiziešanas viņsaulē arheologs J.Apals mums visiem atstāja vērtīgu mantojumu – Āraišu ezerpils rekonstrukciju, kuras veidošanai un popularizēšanai Eiropā viņš ieguldīja visu savu mūžu. Par to sabiedrība arheologu apbalvoja ar milzīgu popularitāti un atpazīstamību, kas lielā mērā kļuva arī par Āraišu ezerpils zīmolu.

Protams, neviens nevarēja cerēt, ka lietas Āraišu arheoloģiskajā muzejparkā (ĀAMP) turpinās ritēt savu ierasto gaitu. Taču tas, ko mēs, visi Āraišu ezerpils fonda biedri, cerējām sagaidīt – atbildību par saņemto mantojumu (rekonstrukcija ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis) un izpratni par tā raksturu un nozīmību, kas izpaustos rūpīgā izpētes darbā pirms rekonstrukcijas remonta darbu veikšanas un to īstenošanas laikā, apkārtējās teritorijas regulārā sakopšanā, adekvātā interpretācijā un saprātīgā objekta attīstībā, diemžēl nenotika.

Varētu vainot finanšu trūkumu, taču savulaik, strādājot Āraišu ezerpilī par izpilddirektori bez jebkāda pastāvīga valsts finansējuma, atzīstu, ka nav liela māka kaut ko izdarīt, ja nauda “ir kabatā”, māksla (kas, tiesa, prasa daudz darba) ir – sasniegt mērķus tad, kad naudas nav, un pie tam gūt vēl arī prieku par padarīto. Visu desmit darba gadu laikā vienīgā institūcija, kas atteica atbalstu, bija nu jau likvidētā “Parex banka”. Ir sajūta, ka pašreiz ĀAMP problēmas galvenokārt rada profesionālu zināšanu un “mantotas mīlestības” deficīts pret to, par ko esi atbildīgs.

Amatas novada dome organizēja Āraišu forumu. Diemžēl tajā un pēc tam sociālajos tīklos paustās idejas nerada pārliecību par pozitīvu esošo problēmu risinājumu vismaz tuvākajā laikā. Tika analizēti dažādi iespējamo Āraišu arheoloģiskā muzejparka īpašnieku varianti no tehniski matemātiskā viedokļa tā vietā, lai meklētu atbildīgu apsaimniekotāju, kurš ĀAMP uztvertu ne tikai kā gribētu vai negribētu pienākumu no ar to saistīto izdevumu/ ienākumu viedokļa, bet uztvertu šo izcilo objektu kā iespēju nevalstiskajām organizācijām, pašvaldībai vai valstij piesaistīt interesentus, pārstāvēt un reprezentēt Latviju ES un visas pasaules iedzīvotājiem tālu ārpus tās robežām. Izskanēja idejas par “arheo disnejlendas” izveidi ĀAMP. Ilgus gadus pārstāvot Latviju EXARC (Eiropas eksperimentālās arheoloģijas apvienības) valdē, ir jāsecina, ka saistībā ar arheoloģiskajiem brīvdabas muzejiem līdz šim šāda veida idejas ir tikušas uzskatītas par sliktas prakses piemēriem. Satraukumu izraisa arī fakts, ka zinātne (autentiskums) tiek izprasts nevis kā unikāla pievienotā vērtība objektam, bet gan kā kavēklis disnejlendas plāna realizācijai, neapzinoties, ka bez autentiskas ezerpils nebūs arī apmeklētāju visā pārējā ĀAMP.

Kāds varētu iebilst – kāda nozīme gan ir vienam baļķim, kas ir iebūvēts rekonstrukcijas remonta darbu laikā, ja tam ir nepareizs izmērs, ar motorzāģi apzāģēti gali, nepareizs novietojums? Šim nepareizajam baļķim sekos nākamais nepareizais baļķis, un tad

viss kopā būs jāsavelk ar modernām skrūvēm, jo katrai būvkonstrukcijai, lai tā turētos kopā, ir sava loģika. Tā tas turpināsies, līdz apmeklētājiem tiks piedāvāts pavisam cits – nemākulīgi un pavirši veidots senas dzīves vietas attāls atdarinājums.

Ir izprotami to kritiķu ierosinājumi, kuri vēlējās ĀAMP “iedvest vairāk dzīvības” (peldvieta, laivu piestātne, dzīvās vēstures demonstrējumi, bērnu rotaļu laukums u.c.), kas atbilstu “vietējās kopienas”, “senās vēstures entuziastu” un “biznesa” interesēm. Pārvēršot vairāk nekā tūkstoš gadus senu Eiropas nozīmes arheoloģijas pieminekli mūsdienīgā tūrisma objektā, ir jāpieņem vairāki ierobežojumi, ja vien mēs esam gatavi uzturēt tā vērtību nākotnē. Īstenojot saprātīgu teritoriālo plānojumu, būtu iespējams peldvietas un laivu piestātnes novirzīt uz vietām, kas atrodas ārpus ĀAMP teritorijas, pašu ezerpils rekonstrukciju izmantot kā ekskluzīvu “rotaļlaukumu”, bet seno amatu demonstrējumus iespēju robežās īstenot ezera krastā, kā citviet Eiropā, uz brīvprātīgā darba, projektu un pasākumu vai sociālā atbalsta finansējuma pamata.

Taču visiem šiem plāniem nebūs lielas nozīmes, ja vien tuvākajā laikā netiks atrisināti teritorijas infrastruktūras (vismaz apkalpes ēka ar ekspozīcijām, tualetes) attīstības pasākumi, ko ar valsts vai pašvaldības līdzfinansējumu varētu īstenot ar ES fondu atbalstu.

Daudz bija aicināto, maz izredzēto. Cerībā, ka Āraišu ezerpilij, kā vienmēr, pārsvarā laimēsies ar “izredzētajiem”. Anda Vilka, arheoloģe MA muzeoloģijā un nodibinājuma “Āraišu ezerpils fonds” biedre

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Lielo puiku spēles

09:54
17.12.2025
11

Brīvdienā caurskatot ziņu virsrakstus internetā, uzmanību piesaistīja informācija vietnē “Tvnet.lv”, kas vēstīja: ”Eiropas Savienība (ES) ir jālikvidē, lai pārvaldību nodotu atsevišķām valstīm, paziņojis “Space X” dibinātājs un uzņēmuma “Tesla” īpašnieks miljardieris Īlons Masks, kuram Eiropas Komisija (EK) nesen piemēroja sodu 120 miljonu eiro apmērā. “ES ir jālikvidē, un suverenitāte jāatdod atsevišķām valstīm, lai valdības varētu […]

Pasmejies par sevi pats

15:12
15.12.2025
30

Neesmu nekāds izņēmums, gribas un gribas to pasauli kritizēt, pasūkstīties, pažēloties, pavaimanāt. Ja tam visam vēl ir klausītāji, vēl labāk – piekritēji -, ko gan vairāk vēlēties! Šajā ziņā labāka temata kā “Kad mēs augām, tad tā negāja!” nav. Tomēr bieži vien jāatzīst – vaina jau ir arī manī pašā, jo nespēju tam laikam skriet […]

Arvien "liesākā" veselības aprūpes pieejamība

15:11
14.12.2025
32
1

Domāju, tāpat kā es, ne viens vien novadnieks brīdī, kad ir bijis jātiek pie kāda veselības aprūpes speciālista, ir secinājis, ka vai nu jāgaida ilgāk nekā līdz šim, vai arī šogad nemaz pie tā vairs nav iespējams tikt, jo kvotas vienkārši beigušās. Tur, kur kādreiz izmeklējumu varēja saņemt uzreiz, tagad labākā gadījumā rinda ir tikai […]

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
35

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
40

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
38

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
9
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
43
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi