Trešdiena, 24. aprīlis
Vārda dienas: Visvaldis, Nameda, Ritvaldis, Ritums

Apzinos, ka izdarījām labu darbu

Druva
00:00
01.11.2006
3

, “Druvas” aptaujas “Gada cilvēks 2002” tituls “Par drosmīgu rīcību ugunsgrēkā”

Ar Alisi Freimani “Druvas” aptaujā titulus ieguvām, pateicoties kādam notikumam. Toreiz vēl bijām 7. klases skolnieces, kad tepat Cēsīs izglābām meitenīti no degošas mājas. Vēl tagad bieži ar Alisi atceramies tās dienas notikumus. Sākumā, protams, mūs pazina uz ielas, bet tagad laiks ir pagājis. Kaut gan abas ik pa laikam pārrunājam, kā mēs darītu tagad. Kā rīkotos? Arī vecums mums šobrīd cits. Pieļauju, ka izpratne par notiekošo būtu citādāka. Mūžam atcerēšos to situāciju. Māja deg, bet kur un kam jā-zvana? Iestājas panika un vairs nesaproti, neko neatceries. Toreiz Alise atcerējās, ka krustojumā pie skolas stāvēja policija, un skrēja saukt palīgā. Iepriekš gan izvilkām meitenīti no degošās mājas. Viņa stāvēja pie vēdlodziņa un kliedza. Es paliku pie raudošā bērna, bet Alise aizskrēja pēc policijas. Jā, tas apjukums, domāju, ka tagad tā vairs nebūtu. Protams, paveicās, ka tuvumā bija policija, kas regulēja ceļu satiksmi. Dažkārt par to aizdomājos, ka policijas darbinieki spēj būt ļoti noderīgi, bet gadās, kad vajag, viņu nav. Atminos arī, kā meitenei atnāca mājās brālis un sāka viņu rāt. Tajā mirklī man tas šķita jocīgi. Redzēju arī, kā meitenītes māte nāca uz mājām. Viņai rokā bija sīpolu maisiņš un mirklī, kad viņa ieraudzīja un saprata notikušo, maisiņš izkrita no rokām, viņa sāka skriet. Vai mums pateica paldies? Nē! Atceros, mēs ar Alisi kā mazas muļķītes stāvējām malā un neviens nepienāca. Neko jau nevajadzēja, bet paldies varbūt gribējās dzirdēt. Kādreiz, ejot garām tai mājai, tāpat atminamies notikušo. Vienmēr noskatāmies. Būtu interesanti satikt arī to meitenīti. Gribētu zināt, ka viņai iet labi. Bet šādus spilgtus, lielus notikumus laikam dzīvē neaizmirst nekad. Sākumā arī sapņos to redzēju, bet tagad ne. Tas ir pagātnē, bet daudzi labi darbi droši vien vēl ir priekšā.

Ikdienā mēs esam steigā un diez vai pievēršam uzmanību, ka otram ir slikti. Kaut vai situācijā, ja ejam pa ielu un kāds guļ zemē. Reti kad mēs apstāsimies un noskaidrosim, kas par lietu. Varbūt tās ir bailes un neziņa, ko darīt. Bet, iespējams, ka kauns, ka tādam eju klāt. Bet var gadīties, ka cilvēkam tiešām ir palicis slikti un palīdzība nepieciešama. Domāju, ja kādreiz ar pašiem tā gadīsies, tad gan mūžam atcerēsimies, ka uz ielas pakritušam cilvēkam jāpalīdz.

Bērni, pamatskolēni vēl mazāk par šādām lietām aizdomājas. Vidusskolā ir citādāk. Mēs uz dažādām lietām un norisēm skatāmies kā pieauguši cilvēki.

Zinu, ka tajā mirklī mums vajadzēja palīdzēt, un mēs to izdarījām. Domāju, ka tādā mirklī katrs mūsu vietā būtu tā rīkojies. Nedomāju, ka mēs bijām citādākas, labākas, mēs darījām, kā mums likās tanī mirklī pareizi. Apzinājāmies, ka esam izdarījušas labu darbu, nepagājām garām un palīdzējām.

Mani labie darbi ikdienā? Varētu teikt, ka es nezinu, kas ir mani sliktie darbi, jo tomēr tā ir sanācis, ka cenšos darīt tikai labu. Vārda “labs” jēdziens jau arī ir pietiekami plašs. Labi ir pacelt tantiņai nokritušu maku, labi ir palīdzēt klasesbiedram un paskaidrot, piemēram, nesaprotamu mācību vielu. Apzinos, ka tagad ir ļoti maz laika, kuru varu veltīt ģimenei, draugiem, jo tas pa-iet skolā un dažādos ārpusskolas pasākumos. Gribētos, lai vairāk būtu laika apzināties to, cik varbūt es vai Alise dodam pasaulei. Ko nu pasaulei…. drīzāk skolai, tuvajiem. Cik daudz mēs viņiem nozīmējam? Dažkārt steigā par to aizmirstam. Ikdienā, ja kāds arī uztic bēdu, ierastākā frāze, ko izmetam – “Būs jau labi”! Bet varbūt, ka kādreiz vajag kaut ko vairāk par vārdiem… Vispār man liekas, ka es māku sadalīt laiku tā, lai sanāk visiem. Māku atšķirt labo no sliktā un izvēlēties, ko man dzīvē vajag visvairāk. Arī skolotājam, stāvot trīsdesmit skolēnu priekšā, ir grūti izjust katra noskaņojumu. Kādam varbūt sāp galva, kāds kaut ko nesaprot, bet katru izprast nevar. Redz jau kopumā lielo skolēnu baru. Taču skolotāji cenšas, un gribas ticēt, ka arī mēs kļūstam labāki. Pierakstījusi Liene Lote Sīle

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
35

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
17

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
59

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
56

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
30

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
32

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
27
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi