Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Algu virpulis

Jānis Buholcs
14:52
01.07.2015
6

Tiesībsargs Juris Jansons uzskata, ka viņa alga ir pārāk maza, un Finanšu ministrijai lūdzis pārskatīt algas aprēķina principus. Viņam gan vēl būtu jāatrod kādi ietekmīgi labvēļi, kuri šai prasībai piekristu.

Diezin vai ir daudz cilvēku, kuri uzskata, ka viņu alga ir pārāk augsta. Līdz ar to atklātākas vai slēptākas vēlmes par atalgojuma palielināšanu un atklātāki vai slēptāki mājieni, ka nepieciešams algas pielikums, ir gluži normāla darba ņēmēju un devēju attiecību sastāvdaļa. Atšķiras tikai uzstājības līmenis un metodes, kas tiek liktas lietā.
Sabiedrībā ideja par valsts amatpersonu algu palielināšanu parasti tiek uzņemta ar zināmu skepsi. Ņemot vērā to, ka iedzīvotāju uzticēšanās valsts institūcijām Latvijā ir visai zema, tas ir likumsakarīgi – bez izpratnes par to, kāda ir ierēdņa, deputāta vai ministra darba ikdiena, un bez uzticēšanās amatpersonām ir grūti saskatīt iemeslus, kāpēc lai tās tiktu atalgotas dāsnāk.

To, ka augsta ranga amatpersonu algu paaugstināšana ir kutelīgs jautājums, saprot arī politiskās partijas, kas vismaz dažkārt cenšas radīt iespaidu, ka nedomā tikai par to, kā sev un saviem sabiedrotajiem saraust lielākus labumus. Tāpēc pērn Saeima noraidīja priekšlikumu palielināt algas ministriem. Tas, vai Latvijas ministru algas pēc būtības ir adekvātas pret padarīto un vai tām būtu kaut vai tikai jāpietuvojas tam līmenim, kāds ir pārējās Baltijas valstīs, toreiz bija mazsvarīgi. Tāpat arī nebija izšķiroši, ka pašreizējā alga nav vilinoša daudziem talantīgiem un spējīgiem cilvēkiem, kādēļ partijām dažkārt ir zināmas problēmas atrast piemērotus ministra amata kandidātus. Daudz nozīmīgāk bija tas, ka nupat bija notikušas Saeimas vēlēšanas, bet nepilnu mēnesi pēc tam pacelt algas saprotamu iemeslu dēļ izskatījās gluži vienkārši nevietā.

Turpretim tagad jau ir vērojamas citas vēsmas. Bez īpaša trokšņa deputātiem pašiem šogad ir palielinātas algas – vidēji par 100 līdz 150 eiro. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece izteikusies, ka arī “ministru un ministru prezidenta alga nav adekvāta slodzei un atbildībai, kāda ir augstākajām amatpersonām”. Līdz ar to ir sagaidāms, ka ideja par ministru algu paaugstināšanu atkal varētu parādīties Saeimas dienaskārtībā. Kas zina, varbūt pašu deputātu algas pielikums padarīs viņu sirdis mīkstākas un viņi būs gatavi uz lielāku pretimnākšanu.

Par algām runā arī aizsardzības ministra kandidatūrai izvirzītais Raimonds Bergmanis – tiesa, ne par ministru, bet karavīru algām. Vēl iepriekš arī iekšlietu struktūru vadība ir vērsusi uzmanību uz policistu atalgojumu kā vienu no iemesliem, kāpēc izmeklētāju darba līmenis nav augsts un kāpēc neizdodas aizpildīt vairākus simtus vakanču policijā. Tāpat ieilgušas ir diskusijas par skolotāju algu modeli.

Vai tiesībsargs J. Jansons reaģē uz šīm vai citām vēsmām, nav zināms. Taču arī viņš uzskata, ka viņa pašreizējā alga – 2441,56 eiro mēnesī – netiek aprēķināta pēc īstās metodoloģijas. Tiesībsargs vēlas, lai viņa alga tiktu piesaistīta nevis kā pašlaik – vidējai mēnešalgai Latvijā, kam piemērots koeficients 3,41, – bet gan pielīdzināta valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja mēnešalgas maksimālajam apmēram, kam piemērots koeficients 2,62. Tas ļautu panākt, ka tiesībsarga mēnešalga sasniedz 4315,14 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas ir krietni vairāk nekā ministru prezidentam, nemaz nerunājot par ministriem.

Jāpiebilst gan, ka J. Jansons prasa ne jau tikai sev. Informējot Finanšu ministriju par sevis iecerēto algu, viņš atzīmējis, ka pārāk maza alga un nepietiekamas sociālās garantijas ir arī viņa biroja darbiniekiem. Turklāt J. Jansons pirms pāris gadiem aicināja būtiski pacelt minimālo algu Latvijā. 2013. gadā viņš norādīja, ka minimālā alga valstī nav uzskatāma par taisnīgu. Viņš uzsvēra, ka Eiropas Sociālā harta paredz, ka valstij ir jānodrošina tāds strādājošo atalgojums, lai tiem būtu pienācīgi dzīves apstākļi. Saeima gan vēlāk, ratificējot šo hartu, attiecīgajam dokumenta punktam nepievienojās.

Taču tiesībsarga nostāja ir skaidra – lai katram tiek ne tikai pēc ieguldītā darba, bet arī pēc vajadzībām, un nav ko celt Latvijas ekonomiku uz zemāk atalgoto darbinieku rēķina. Un tomēr šī iestāšanās par trūcīgo strādnieku stāvokli visai maz palīdz paša J. Jansona prasības pamatošanai. Produktīvākās diskusijas par nepieciešamo algas pielikumu kādā nozarē nereti uzsāk kāds cits, nevis tieši ieinteresētās personas. Piemēram, par policistiem, ugunsdzēsējiem, karavīriem labu vārdu parasti aizliek viņu nozares augstākās politiskās amatpersonas. Par ministru algu palielināšanu ir runājuši daži Saeimas pārstāvji. Bet tikai J. Jansonam acīmredzot nav atradies neviens šāds “draugs”, kas politiskajās aprindās cildinātu viņa biroja darbu un stāstītu, cik nepiedodami zema ir viņa pašreizējā alga. Gluži pretēji – Finanšu ministrija no savas puses ir norādījusi, ka J. Jansona noskatītais atalgojuma modelis vienotajā atlīdzības sistēmā ir noteikts tikai tiesnešiem un prokuroriem, bet diezin vai tiesībsarga funkcijas ir līdzīgas ar šādu amatpersonu funkcijām.

Pieprasīt algu jau drīkst katrs. Atrast kādu, kas šīs prasības būtu gatavs pildīt, savukārt ir krietni grūtāk.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
9

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
14

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
16

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
15
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
12
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
11
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
9
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi