Pirmdiena, 22. aprīlis
Vārda dienas: Armands, Armanda

”Aicinu visus iet balsot”

Druva
23:00
19.09.2006
3

Ievadā Valsts prezidente norādīja, ka reģionālā prese ir vienreizējs informācijas avots, kas atrodas vistuvāk reģionu lasītājiem. Šos izdevumus laucinieki parasti respektē, tie piedalās lasītāju gaumes un viedokļu veidošanā. Prese met informācijas tiltu starp dažādām sabiedrības daļām – darba ņēmējiem un devējiem, vecākiem un bērniem, pašvaldībām un iedzīvotājiem… Kāda ir sabiedrības līdzdalība vēlēšanās, daudzējādi atkarīgs arī no tā, kā lasa medijus.

-Kā neticīgos vēlētājus pārliecināt, ka uzskats – vēlēšanām nav nozīmes, jo tāpat nekas nemainās – nav pareizs?

– Šim jautājumam nevajag pieiet vienkāršoti, jo tas ir bīstami. Mediju uzdevums ir aicināt domāt. Nevar taču būt, ka viss ir slikts. Jāaicina sabiedrība vērtēt, kas ir slikts. Ja nevar atšķirt labo no sliktā, tad cilvēks neko nespēj pareizi izvērtēt. Jāpalīdz domāt. Domāt nozīmē analizēt un izvērtēt.

-Jebkurās vēlēšanās ir noteikts procents, kas nepiedalās.

-Savulaik vēlēšanās piedalījās 99, 99 procenti. Jo vairāk piedalās demokrātiskās vēlēšanās, jo demokrātija ir stiprāka. Kā lai darbojas valsts pārvalde, ja liela daļa vēlētāju, ar balsošanu izraugoties partijas, neizsaka savu viedokli.

Satrauc it kā slēpts aicinājums – viss ir slikti, esam bezspēcīgi, labāk neko nedarīt. Iznāk, ka paši neesam spējīgi sevi pārvaldīt, jāraugās uz kādu stiprāku valsti, jāsauc tā palīgā. Esam ieguvuši brīvību, bet nespējam to pat izmantot. Tā taču nevar būt. Iznāk, ka daļa iedzīvotāju ir tik slinka, politiski neitrāla, apātiska, ka pat vēlēšanu listēs nevar ievilkt krustiņus vai mīnusus.

-Vēlētāji secina, ka Rīgā ceļ par valsts naudu, bet citur, piemēram, Ventspilī, par pašvaldību. Naudu reģioniem nesadala taisnīgi.

-Tie ir partiju politikas jautājumi, kāda kurai ir reģionālā politika.

Taču jāņem vērā, ka galvaspilsētā ir tāda infrastruktūra, kas pieder visai valstij. Tāda ir, piemēram, Nacionālā bibliotēka. Nevajag sajaukt Rīgu kā pašvaldību, par ko atbild tā, ar Rīgu kā galvaspilsētu, par ko atbild visa valsts.

-Varbūt nepilnīgs ir vēlēšanu likums? Deputāti nejūt atbildību vēlētāju priekšā.

– Vēlēšanu likumu pieņem Saeima. Pašreizējais likums ir līdzšinējās politiskās sistēmas rezultāts. Svētīga ir piecu procentu barjera.

Ideāls vēlēšanu veids vispār nav iespējams, katram ir savi plusi un mīnusi. Tas, ka deputāts nav atsaucams, ir fundamentāls princips. Nevienā demokrātiskā valstī deputātu nevar atsaukt citādi, kā tikai tad, ja viņš ir krimināli sodāms. Ja tauta deputātu ievēlējusi, viņam jāpaliek Saeimā un tajā jāstrādā līdz nākamajām vēlēšanām.

Deputātam ir imunitāte, viņš aizsargāts no kaitīgām ietekmēm. Deputātu drošība ir apdraudēta tur, kur ir diktatūra, tur deputāta darbs ir bīstams.

Kāpēc dažkārt deputāts atstāj partiju, no kuras ievēlēts? Iespējams, ka partija nav palikusi uzticīga pirmsvēlēšanu principiem. Svarīgi arī, kāpēc deputāts ievēlēts – kā personība vai kā pie partijas piederošs.

Un varbūt nemaz nevajag visus deputātus piesaistīt partijām un to disciplīnai. Ja jau kāds kļūst disidents, lai no partijas aiziet un darbojas kā neatkarīgais deputāts.

– Vai jūs kā Valsts prezidente saskatāt starpību starp rīdzinieku un laucinieku dzīvi?

– Redzu lielas atšķirības. Laukos ir vairāk bezdarbnieku. Taču ir arī tādi, kas nemaz strādāt negrib, kuri nav spējīgi darba vietā noturēties.

Daži domā, ka, ja cilvēkam ir slikti, tad viņš ir attaisnojams, vainīgi ir citi. Bet vai izmantotas visas iespējas? Piemēram, pārkvalificēšanās. Vai meklēta palīdzība pie politiskās partijas, par kuru balsots? Un vienmēr svarīga ir nostāja, ko katrs var darīt vairāk un labāk gan sevis, gan visas valsts labā. Runa vēlreiz ir par iespēju izmantošanu.

-Iedzīvotājus satrauc nesaskaņas starp iekšlietu ministru un viņa padotajiem.

– Iekšlietu ministrijā ir smagi, grūti izprotami un attaisnojami notikumi. Un tie krājas viens virs otra, viens otram blakus. Kas tikai viss nav šīs ministrijas darbinieku ikdienā. Neuzmanība. Disciplīnas un atbildības trūkums. Tas nevienam nenāk par labu. Un tad veidojas situācijas, kurās robeža starp dzīvību un nāvi ir sekundi īsa, kad neko vairs nevar novērst vai labot.

– Ministri bieži nav profesionāļi. Vai pareizs ir tāds valdības veidošanas princips?

– Ir iespējama divējāda pieeja – vai nu ministri ir attiecīgi speciālisti, vai administratori. Ja ministrijas darbinieki ir spējīgi un gudri speciālisti, tad ministram der būt labam administratoram, lai pieņemtu iespējami pareizos lēmumus visas nozares interesēs, nevis kādai struktūrvienībai par labu.

Žurnālistu domas dalījās. Daļa uzskata, ka ne vienmēr (pat bieži) ministri nav speciālisti, taču arī administratori ir slikti. Nepievilcīga iezīme ir sava veikuma izcelšana un priekšteču darba neatzīšana, pat nomelnošana. Dažkārt izklausās, ka tikai konkrētā ministra darbības laikā sākusies īstā nozares attīstība.

Kādas reģionālās avīzes žurnālists izteica savu lasītāju viedokli – atļaut vairākām mazajām partijām, kuras nav sasniegušas piecu procentu līmeni, pēc vēlēšanām apvienoties, dabūt summā piecus procentus vēlētāju balsu un iegūt attiecīgu deputātu skaitu Saeimā.

Valsts prezidente šo priekšlikumu uztvēra skeptiski. Ja jau pirms vēlēšanām partijas nevarēja vienoties, tad pēc kāda principa apvienoties un apvienot balsis. Kreisajām un labējām?

Vērtējot prezidentes pilnvaru laika veikumu un neiespēto, V. Vīķe – Freiberga izteicās, ka kļūdas vērtēs vēsture, taču par galveno veikumu uzskata prezidentūras institūta nostiprināšanu pašu mājās un starptautiskā mērogā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
52

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
49

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
26

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
31

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
32

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
26

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
32
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
35
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
29
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
43
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi