Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Advente aicina mūs ticībā meklēt ceļu pie Dieva

Druva
00:00
28.11.2005
6

Vai mēs šo laiku patiešām izmantosim savas garīgās dzīves padziļināšanai, atveseļošanai? Vai būsim gatavi katrs atvērt savu sirdi Dieva žēlastībai?

Dievs nevar ienākt sirdī, kas ir tā pārpildīta ar sevi, ka Viņam tur nav vietas. Tā tuvoties Dievam nav viegli! Tas ir ceļš – nemitīga sevis veidošana, kurā nedrīkst samierināties ar sasniegto. Ceļš nozīmē atstāt ikdienišķās ērtības, visu to, pie kā mēs esam piesaistījušies, un tā atbrīvoti spētu atklāt Dieva mīlestību Jēzū Kristū. Visai mūsu dzīvei jābūt ceļam, pa kuru tuvojamies Dievam.

Kāpēc mums jātuvojas Dievam?

Tāpēc, ka mēs esam Dieva radīti, lai būtu kopā ar Viņu; tāpēc, lai mēs Viņu mīlētu. Tikai mīlot Dievu, cilvēks patiesi kļūst par cilvēku. Kamēr viņš nav atklājis Dieva mīlestību, cilvēks pats sev ir svešs. Viņš nav atklājis savas dziļākās būtības jēgu, to, kādēļ Dievs ir viņu radījis. Mēģināt dzīvot bez šīs Dieva mīlestības nozīmē izjust bezgala vientulību, atsvešināšanos no Dieva un cilvēkiem, arī no sevis paša, neizjust dzīvības saikni ar savu Radītāju. Mums ir iespēja brīvi izvēlēties: vai dzīvot ar Dieva mīlestību, vai pret Viņa mīlestību. Vai mīlēt tikai sevi, vai, ticībā tuvojoties Dievam, atrast arī savu patieso dzīves jēgu.

Advente kā cerību laiks liek mums palikt nomodā un lūgt Dievu apgaismot mūsu ceļu pie Viņa.

Mēs esam nomākti ar ikdienas rūpēm, nospiedošs ir smagais ekonomiskais stāvoklis. Dažubrīd liekas, ka daudz kas valstī notikušais bijis veltīgs. Tomēr šai tumsā jau iespīd Betlēmes zvaigzne. Ar Adventes pirmo svētdienu iesākas jauns baznīcas gads. Vārds Advente no latīņu valodas nozīmē atnākšana. Šis laiks priecājas par Kunga atnākšanu, priecājas, ka Kungs, kurš jau ir nācis, tajā pat laikā nāk atkal. Kungs nāk, būsim nomodā un gaidīsim! Dievs nāk pretī katram, kurš ilgojas un gaida, katram, kurš dzīvo taisnībā un lūdz. Dievs ir ceļā pie mums. Advente nav tikai svētku sagatavošanas laiks. Kristietis savu ticību nedzīvo un nepauž tikai svētdienās un svētku dienās, viņa dzīves pamatā ir ticības pilna gaidīšana: “Nāc, Kungs Jēzu, nāc!”

Gaidīt nozīmē uzmanīgi klausīties un pazīt Dieva valstības tuvošanās zīmes. Kopā ar Vecās un Jaunās Derības praviešiem arī mēs esam aicināti ilgoties pēc Viņa tuvuma.

Advente lai ir visai mūsu tautai pārdomu laiks, kas tuvinātu mūs pie patiesās laimes avota – Dieva, kurš mums sevi ir atklājis kā mīlestību Jēzū. Adventes laikā meklēsim mieru pie Jēzus, meklēsim spēku lūgšanā, kas mūs pietuvina Dievam, un iegūsim vajadzīgo mieru. Lūgšana kristietim ir elpošana, kas atjauno mūsu garīgās asinis, piesātinot tās ar “Dieva skābekli”. Pazemīga lūgšana ir cilvēka pirmais solis ceļā pie Dieva. Būsim atvērti Dieva vārdam, kas mūs uzrunā katru nemitīgi. Taču vai mēs dzīves steigā apstājamies un ieklausāmies Viņā? Daudzreiz mēs esam tik ļoti nodarbināti paši ar sevi, ar savām problēmām, aizmirsuši, ka tieši viņš var dot padomu vai palīdzību.

Pravietis Isajs, kuru mēs iepazīstam Adventes laika lasījumos, bieži piemin tuksnesi. Sv. rakstu izpratnē tā ir pasaule, kuru Dievs vēlas apmeklēt, lai to darītu par auglīgu zemi. Lai ilgas pēc Pestītāja apūdeņo mūsu siržu tuksnesi, lai kopā ar Jaunavu Mariju mēs mācāmies pazemīgu un pacietības pilnu gaidīšanu, kas mūs katru sagatavotu Kristus dzimšanas svētkiem.

Novēlu visiem šo rindu lasītājiem Jēzus Bērna svētību un gaišu prieku acīs un sirdīs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Atstumtība. Tā jāmazina kopīgi

12:05
25.07.2024
21

Salīdzināt Latvijas situāciju ar likteņbiedrēm Lietuvu un Igauniju ir gadu desmitos ierasta mode. Bieži ar kaut ko esam sliktāki. Diemžēl arī tad, kad runājam par sociālo atstumtību. Sociālā atstumtība Latvijā apdraud 369 tūkstošus cilvēku jeb 27,6% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem, Lietuvā tādā situācijā ir 410 tūkstoši cilvēku (20%) un Igaunijā – 178 […]

Rūpēs par emocionālo veselību

11:03
24.07.2024
18

Slimnīca laikam ir vieta, kur retam gribas nokļūt, pat neskatoties uz to, ka mūsdienās lielākoties personāls ir brīnišķīgs, ārsti atsaucīgi un spējīgi pacientam izskaidrot viņam nesaprotamo. Un, protams, arī ārstēšanas metodes ir ļoti mūsdienīgas. Tādēļ, lai brīdī, kad sasirgušais tomēr ir nonācis slimnīcā, viņa paš­sajūta uzlabotos ne tikai fiziski, bet arī emocionāli, ir cilvēki, kuri […]

Karš un miers

07:08
24.07.2024
27

Šodien, 19.jūlijā, jau ir 877. pilna mēroga kara diena Ukrainā. Vakar, 18. jūlija rītā, Krievijas armija bija zaudējusi aptuveni 562 510 militārpersonu. Eiropas valstis, kurām ir robeža ar Krieviju vai to stelītvalstīm, dažādi stiprina aizsardzību. Polija paziņojusi, ka 1. augustā uz Polijas-Baltkrievijas robežas sāksies speciāla operācija, kuras mērķis ir pastiprināt un nostiprināt robežu un jau izveidoto […]

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
26

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
27

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
23

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
29
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
33
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi