Ceturtdiena, 2. maijs
Vārda dienas: Zigmunds, Sigmunds, Zigismunds

Advente aicina mūs ticībā meklēt ceļu pie Dieva

Druva
00:00
28.11.2005
3

Vai mēs šo laiku patiešām izmantosim savas garīgās dzīves padziļināšanai, atveseļošanai? Vai būsim gatavi katrs atvērt savu sirdi Dieva žēlastībai?

Dievs nevar ienākt sirdī, kas ir tā pārpildīta ar sevi, ka Viņam tur nav vietas. Tā tuvoties Dievam nav viegli! Tas ir ceļš – nemitīga sevis veidošana, kurā nedrīkst samierināties ar sasniegto. Ceļš nozīmē atstāt ikdienišķās ērtības, visu to, pie kā mēs esam piesaistījušies, un tā atbrīvoti spētu atklāt Dieva mīlestību Jēzū Kristū. Visai mūsu dzīvei jābūt ceļam, pa kuru tuvojamies Dievam.

Kāpēc mums jātuvojas Dievam?

Tāpēc, ka mēs esam Dieva radīti, lai būtu kopā ar Viņu; tāpēc, lai mēs Viņu mīlētu. Tikai mīlot Dievu, cilvēks patiesi kļūst par cilvēku. Kamēr viņš nav atklājis Dieva mīlestību, cilvēks pats sev ir svešs. Viņš nav atklājis savas dziļākās būtības jēgu, to, kādēļ Dievs ir viņu radījis. Mēģināt dzīvot bez šīs Dieva mīlestības nozīmē izjust bezgala vientulību, atsvešināšanos no Dieva un cilvēkiem, arī no sevis paša, neizjust dzīvības saikni ar savu Radītāju. Mums ir iespēja brīvi izvēlēties: vai dzīvot ar Dieva mīlestību, vai pret Viņa mīlestību. Vai mīlēt tikai sevi, vai, ticībā tuvojoties Dievam, atrast arī savu patieso dzīves jēgu.

Advente kā cerību laiks liek mums palikt nomodā un lūgt Dievu apgaismot mūsu ceļu pie Viņa.

Mēs esam nomākti ar ikdienas rūpēm, nospiedošs ir smagais ekonomiskais stāvoklis. Dažubrīd liekas, ka daudz kas valstī notikušais bijis veltīgs. Tomēr šai tumsā jau iespīd Betlēmes zvaigzne. Ar Adventes pirmo svētdienu iesākas jauns baznīcas gads. Vārds Advente no latīņu valodas nozīmē atnākšana. Šis laiks priecājas par Kunga atnākšanu, priecājas, ka Kungs, kurš jau ir nācis, tajā pat laikā nāk atkal. Kungs nāk, būsim nomodā un gaidīsim! Dievs nāk pretī katram, kurš ilgojas un gaida, katram, kurš dzīvo taisnībā un lūdz. Dievs ir ceļā pie mums. Advente nav tikai svētku sagatavošanas laiks. Kristietis savu ticību nedzīvo un nepauž tikai svētdienās un svētku dienās, viņa dzīves pamatā ir ticības pilna gaidīšana: “Nāc, Kungs Jēzu, nāc!”

Gaidīt nozīmē uzmanīgi klausīties un pazīt Dieva valstības tuvošanās zīmes. Kopā ar Vecās un Jaunās Derības praviešiem arī mēs esam aicināti ilgoties pēc Viņa tuvuma.

Advente lai ir visai mūsu tautai pārdomu laiks, kas tuvinātu mūs pie patiesās laimes avota – Dieva, kurš mums sevi ir atklājis kā mīlestību Jēzū. Adventes laikā meklēsim mieru pie Jēzus, meklēsim spēku lūgšanā, kas mūs pietuvina Dievam, un iegūsim vajadzīgo mieru. Lūgšana kristietim ir elpošana, kas atjauno mūsu garīgās asinis, piesātinot tās ar “Dieva skābekli”. Pazemīga lūgšana ir cilvēka pirmais solis ceļā pie Dieva. Būsim atvērti Dieva vārdam, kas mūs uzrunā katru nemitīgi. Taču vai mēs dzīves steigā apstājamies un ieklausāmies Viņā? Daudzreiz mēs esam tik ļoti nodarbināti paši ar sevi, ar savām problēmām, aizmirsuši, ka tieši viņš var dot padomu vai palīdzību.

Pravietis Isajs, kuru mēs iepazīstam Adventes laika lasījumos, bieži piemin tuksnesi. Sv. rakstu izpratnē tā ir pasaule, kuru Dievs vēlas apmeklēt, lai to darītu par auglīgu zemi. Lai ilgas pēc Pestītāja apūdeņo mūsu siržu tuksnesi, lai kopā ar Jaunavu Mariju mēs mācāmies pazemīgu un pacietības pilnu gaidīšanu, kas mūs katru sagatavotu Kristus dzimšanas svētkiem.

Novēlu visiem šo rindu lasītājiem Jēzus Bērna svētību un gaišu prieku acīs un sirdīs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
25

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Dzīve ar suni

13:00
30.04.2024
30

Pieņemt ģimenē suni ir atbildīgs lēmums, tam nav jātop emociju virpulī, bet gan ar prātu, apdomātu attieksmi. Vispirms ir jāapsver daudzi faktori, piemēram, vai ir pietiekami daudz finanšu resursu, lai nodrošinātu dzīvnieka veselību un labklājību.    Manam četrkājainajam mīlulim nesen radās veselības problēmas, un katrs ārstēšanās solis prasa diezgan lielus izdevumus. Svarīgi saprast, ka suns […]

Katram savu melu detektoru

16:44
29.04.2024
30

Attīstoties tehnoloģijām un straujiem soļiem ienākot mākslīgajam intelektam, ikdiena kļuvusi gluži neparedzama. Un, manuprāt, nedrošāka, jo nu jau vairs nevar zināt, kad saskaramies ar patiesu un reālu cilvēku, balsi vai rakstītu ziņu, kad ar kaut ko tikai īstenību atdarinošu. Un neviens jau šodien nevar pateikt, cik tālu tas aizies, attīstīsies, kas mūs vēl sagaida. Vien […]

Ne tikai šīfera jumts var aizbraukt

16:42
28.04.2024
34

Aktuālu jautājumu, problēmu ikdienā netrūkst. Ik pa laikam kāda no piesārņotās ūdenstilpes izpeld krastā, jo kāds atceras vai kādam pienācis brīdis, kad jāatgādina. Gluži vienkārši – ziniet, par to jādomā un jārīkojas. Nupat plašsaziņas līdzekļi mudina ikvienu pievērst uzmanību    azbestu saturošiem materiāliem. Vienkārši sakot – šīferim. Par to, ka šis jumta segums ir kaitīgs, […]

Notikumu vērtējums un propaganda

16:39
27.04.2024
26

Karš Ukrainā uztveri un notikumu vērtējumus padarījis melnbaltus. Un attieksme pret karu tiešām nav iespējama neitrāla vai atbalstoša, tas ir kļuvis par lakmusa papīriņu mūsu cilvēciskumam, labā unļaunā izpratnei. Piemēram, ir zināms, ka notiesātie noziedznieki Krievijā var saņemt apžēlošanu un neatgriezties ieslodzījuma vietā, ja piesakās karot. Protams, ja vien frontē paliek dzīvi. Nupat šāda iespēja […]

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
35

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
25
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
35
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
24
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
57
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
50
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi