Piektdiena, 19. decembris
Vārda dienas: Lelde, Sarmis

Ačgārnā domāšana

Sallija Benfelde
18:06
07.11.2021
22

Diemžēl joprojām esam “pirmrindnieki” sliktā nozīmē. Lai gan vīruss it kā mazliet palēninājis izplatību, sekas ir biedējošas: laikā, kad tapa komentārs, saistībā ar “Covid-19” Latvijā miruši jau 3309 cilvēki.

Latvija lūgusi palīdzību ārvalstīs un to jau saņem no Somijas, Ungārijas, Nīderlandes un Zviedrijas. Tikmēr Daugavpils reģionālajā slimnīcā daudzus vairs neizdodas glābt. Slimnīcas morgs strauji piepildās, un tajā drīz sāks trūkt vietu. Daudz slimo arī medicīnas personāls, jo vairāk nekā puse slimnīcas darbinieku nogaida ar vakcināciju. Ārsti stāsta, ka nereti pacienti ierodas ar 90 procentu plaušu bojājumiem, principā mirstoši, kad cīņa par viņu dzīvībām jau ir nokavēta. Un kopējais vakcinēto skaits Latvijā mazliet pārsniedz 60 procentus, jo daudzi joprojām atsakās vakcinēties vai arī saka, ka vēl domājot. Latgalē vairāk nekā puse ģimenes ārstu negrib paši vakcinēt pacientus. Un, lai gan ģimenes ārstiem tiešām nevar uzvelt visu vakcinācijas smagumu, jo nekur jau nav pazuduši ikdienas darbi un pacienti, daļai ārstu – cerams, ka nelielai – joprojām ir savas “īpašās” domas par vakcīnu.

Un joprojām daļai iedzīvotāju Aivars Lembergs ir viņu ideāls, tas, kuru viņi vēlētos redzēt kā premjeru. Pētījumu centrs SKDS oktobrī veica aptauju, un 36 procenti aptaujāto šajā amatā labprāt redzētu pašlaik cietumā esošo Lembergu. Var jau sevi mierināt ar domu, ka, lūk, 33,9 procenti iedzīvotāju par premjeru izvēlētos Krišjāni Kariņu. Tas nemaina to, ka daudziem izpratne par vērtībām ir kļuvusi dīvaina, pat slimīga.

Gribot negribot nākas atcerēties kādu dzejnieces Māras Zālītes 2013. gada publikāciju laikrakstā “Diena”. To dzejniecei atgādināja kāda sociālo tīklu lietotāja, un Māra Zālīte atsaucās ar ierakstu: “Dažkārt lietas kļūst labāk izprotamas, tā teikt, – izejot no pretējā. Ir tāds literārs paņēmiens kā absurdā inversija.”

Citiem vārdiem sakot, pirms astoņiem gadiem, publicējot “Instrukcija. Kā iznīcināt savu valsti”, Māra Zālīte, protams, bija domājusi par to, ko nevajag darīt, ja negribi savu valsti sagraut, izsakot to pretējā formā. Tagad izrādās, ka daļa iedzīvotāju rīkojas tieši tā, tādēļ ir vērts ieskatīties dzejnieces rakstītajā:

“Padariet par modes lietu izteikt savu valsti nicinošus un niecinošus spriedumus publiskajā telpā, jo biežāk, jo labāk. Iesmejiet par valsti, ņirgājieties, ierēciet par to, lai visi redz jūsu jaunos keramikas kroņus.

Iestāstiet sev, ka visi citi ir atbildīgi par to, kas notiek, izņemot vienpersoniski jūs pašu.

Piekopiet viedokļu līderu diskreditējošus apmelojumus, izvērsiet nepamatotus apvainojumus, kompromitējiet viņus, sagraujiet viņus drupās, lai sabiedrībai nebūtu citu viedokļu līderu, kā vienīgi jūs.
Atbalstiet citu valstu ārpolitiskās intereses medijos, kur vien iespējams, un tīksminieties, baudot svešas varas un naudas neizsakāmo maigumu, murminot Nikija Frenča romāna virsrakstu – Noga­lini mani maigi! (..)

Uzbrūciet radošajai inteliģencei par to, ka tā neko nedara, bet vēl vairāk uzbrūciet, ja tā kaut ko dara. (..)

Aprūpējiet vienīgi savas bioloģiskās vajadzības un uzspļaujiet valstiskajiem, vēsturiskajiem un reliģiskajiem simboliem, par kuriem Vitgenšteins teicis, ka tie nav mazāk svarīgi cilvēka eksistencē kā pieminētās bioloģiskās vajadzības. A, kas tas Vitgenšteins vispār tāds ir, lai jūs mācītu!

Norejiet katru, kurš jūsu ķēdes tuvumā izsaka bažas par latviešu tautas un valodas nākotni, jo tā taču ir paranoja, klaustrofobija un rusofobija, vecuma plānprātība un garīga atpalicība, iegalvojiet, ka pusotra miljona tautai pilnīgi nemaz nav jāuztraucas, ja 150 miljonu kaimiņtautas valoda tiecas dominēt, izsmejiet par to ikvienu, kauciet un rejiet skaļāk, – jūs taču galu galā par to baro! Turklāt – vienīgi paša aizmāršības dēļ jūs vairs nestaigājat četrrāpus.

Esiet drosmīgi, rakstot brutālus komentārus internetā, nebaidieties no savas nekrietnības, izbaudiet savu varonīgo anonimitāti un piekopiet verbālu vardarbību pret līdzcilvēkiem! Esiet rupji un ciniski savstarpējā satiksmē, jo galu galā – nevis vara, bet gan tauta ar savu cilvēcisko kvalitāti izšķirs Latvijas nākotni. (..)”

Baisi un absurdi, bet tieši tā rīkojas daļa Latvijas iedzīvotāju. Un arī daudzi politiķi pat necenšas rīkoties citādi.

Protams, mediķu pacietības mērs jau sen ir pilns, un viņu sabiedriskās organizācijas pieprasīja gan veselības ministra Daniela Pavļuta, gan premjera Krišjāņa Kariņa, gan visas valdības demisiju. Var piekrist, ka veselības ministrs nav varējis tikt galā ar vakcinācijas biroja, kas tagad ir nodaļa Nacionālajā veselības dienestā, nespēju efektīvi strādāt, ka jau vasarā vajadzēja pieprasīt tās vadītājas Evas Juhņēvičas atkāpšanos no amata. Tāpat arī ir acīmredzami, ka valdības lēmumi tika pieņemti novēloti, neklausoties ekspertu ieteikumos, bet… Gan valdībā, gan Saeimā daļa politiķu līdz pēdējam brīdim dancoja kaut kādā dīvainā rakstā, novilcinot visu, ko vien iespējams novilcināt.

Protams, izskanot mediķu aicinājumam demisionēt valdībai vai vismaz veselības ministram, daļa šo politiķu metās kritizēt valdību un ministru un sāka klusiņām vērpt sarunas par to, kas varētu būt premjers un kurš kādus amatus varētu ieņemt. Un tās nebija tikai opozīcijas partijas, šajās aizkulišu sarunās pavīdēja arī dažs labs koalīcijas politiķis. Viss tomēr laikam ir beidzies puslīdz mierīgi, koalīcija ir paziņojusi, ka valdībai un ministram jāturpina stādāt, jo krīzes laikā nav vajadzīgs haoss. Tā teikt, veselības ministram ir dota vēl viena iespēja pierādīt, ka viņš prot strādāt. Par to gan vēl šodien jālemj Saeimai. Jāpiebilst, ka ir situācijas, kad politiskās spēlītes ir pielīdzināmas nodevībai un valsts iznīcināšanai, tādēļ politiķiem ir pēdējais laiks tās pārtraukt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vēja parki – starp faktiem, bailēm un vajadzību pēc skaidras galvas

09:56
18.12.2025
19

Diskusijas pret vēja parkiem Cēsu novadā sit augstu vilni. Un ne tikai pie mums, emocionāls sasprindzinājums par vēja elektrostaciju būvniecību ir visā Latvijā. Saprotams, kurš gan grib no savas lauku mājas, savas lauku sētas ikdienā redzēt lielos vēja rotorus! Rimtajā Latvijas ainavā, kur mežu horizonts mijas ar lēzeniem pauguriem, pļavām un aizvien vairāk labības laukiem, […]

Lielo puiku spēles

09:54
17.12.2025
24

Brīvdienā caurskatot ziņu virsrakstus internetā, uzmanību piesaistīja informācija vietnē “Tvnet.lv”, kas vēstīja: ”Eiropas Savienība (ES) ir jālikvidē, lai pārvaldību nodotu atsevišķām valstīm, paziņojis “Space X” dibinātājs un uzņēmuma “Tesla” īpašnieks miljardieris Īlons Masks, kuram Eiropas Komisija (EK) nesen piemēroja sodu 120 miljonu eiro apmērā. “ES ir jālikvidē, un suverenitāte jāatdod atsevišķām valstīm, lai valdības varētu […]

Pasmejies par sevi pats

15:12
15.12.2025
34

Neesmu nekāds izņēmums, gribas un gribas to pasauli kritizēt, pasūkstīties, pažēloties, pavaimanāt. Ja tam visam vēl ir klausītāji, vēl labāk – piekritēji -, ko gan vairāk vēlēties! Šajā ziņā labāka temata kā “Kad mēs augām, tad tā negāja!” nav. Tomēr bieži vien jāatzīst – vaina jau ir arī manī pašā, jo nespēju tam laikam skriet […]

Arvien "liesākā" veselības aprūpes pieejamība

15:11
14.12.2025
36
1

Domāju, tāpat kā es, ne viens vien novadnieks brīdī, kad ir bijis jātiek pie kāda veselības aprūpes speciālista, ir secinājis, ka vai nu jāgaida ilgāk nekā līdz šim, vai arī šogad nemaz pie tā vairs nav iespējams tikt, jo kvotas vienkārši beigušās. Tur, kur kādreiz izmeklējumu varēja saņemt uzreiz, tagad labākā gadījumā rinda ir tikai […]

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
38

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
41

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
16
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
35
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
31
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
47
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
46
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi