Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Ačgārnā domāšana

Sallija Benfelde
18:06
07.11.2021
7

Diemžēl joprojām esam “pirmrindnieki” sliktā nozīmē. Lai gan vīruss it kā mazliet palēninājis izplatību, sekas ir biedējošas: laikā, kad tapa komentārs, saistībā ar “Covid-19” Latvijā miruši jau 3309 cilvēki.

Latvija lūgusi palīdzību ārvalstīs un to jau saņem no Somijas, Ungārijas, Nīderlandes un Zviedrijas. Tikmēr Daugavpils reģionālajā slimnīcā daudzus vairs neizdodas glābt. Slimnīcas morgs strauji piepildās, un tajā drīz sāks trūkt vietu. Daudz slimo arī medicīnas personāls, jo vairāk nekā puse slimnīcas darbinieku nogaida ar vakcināciju. Ārsti stāsta, ka nereti pacienti ierodas ar 90 procentu plaušu bojājumiem, principā mirstoši, kad cīņa par viņu dzīvībām jau ir nokavēta. Un kopējais vakcinēto skaits Latvijā mazliet pārsniedz 60 procentus, jo daudzi joprojām atsakās vakcinēties vai arī saka, ka vēl domājot. Latgalē vairāk nekā puse ģimenes ārstu negrib paši vakcinēt pacientus. Un, lai gan ģimenes ārstiem tiešām nevar uzvelt visu vakcinācijas smagumu, jo nekur jau nav pazuduši ikdienas darbi un pacienti, daļai ārstu – cerams, ka nelielai – joprojām ir savas “īpašās” domas par vakcīnu.

Un joprojām daļai iedzīvotāju Aivars Lembergs ir viņu ideāls, tas, kuru viņi vēlētos redzēt kā premjeru. Pētījumu centrs SKDS oktobrī veica aptauju, un 36 procenti aptaujāto šajā amatā labprāt redzētu pašlaik cietumā esošo Lembergu. Var jau sevi mierināt ar domu, ka, lūk, 33,9 procenti iedzīvotāju par premjeru izvēlētos Krišjāni Kariņu. Tas nemaina to, ka daudziem izpratne par vērtībām ir kļuvusi dīvaina, pat slimīga.

Gribot negribot nākas atcerēties kādu dzejnieces Māras Zālītes 2013. gada publikāciju laikrakstā “Diena”. To dzejniecei atgādināja kāda sociālo tīklu lietotāja, un Māra Zālīte atsaucās ar ierakstu: “Dažkārt lietas kļūst labāk izprotamas, tā teikt, – izejot no pretējā. Ir tāds literārs paņēmiens kā absurdā inversija.”

Citiem vārdiem sakot, pirms astoņiem gadiem, publicējot “Instrukcija. Kā iznīcināt savu valsti”, Māra Zālīte, protams, bija domājusi par to, ko nevajag darīt, ja negribi savu valsti sagraut, izsakot to pretējā formā. Tagad izrādās, ka daļa iedzīvotāju rīkojas tieši tā, tādēļ ir vērts ieskatīties dzejnieces rakstītajā:

“Padariet par modes lietu izteikt savu valsti nicinošus un niecinošus spriedumus publiskajā telpā, jo biežāk, jo labāk. Iesmejiet par valsti, ņirgājieties, ierēciet par to, lai visi redz jūsu jaunos keramikas kroņus.

Iestāstiet sev, ka visi citi ir atbildīgi par to, kas notiek, izņemot vienpersoniski jūs pašu.

Piekopiet viedokļu līderu diskreditējošus apmelojumus, izvērsiet nepamatotus apvainojumus, kompromitējiet viņus, sagraujiet viņus drupās, lai sabiedrībai nebūtu citu viedokļu līderu, kā vienīgi jūs.
Atbalstiet citu valstu ārpolitiskās intereses medijos, kur vien iespējams, un tīksminieties, baudot svešas varas un naudas neizsakāmo maigumu, murminot Nikija Frenča romāna virsrakstu – Noga­lini mani maigi! (..)

Uzbrūciet radošajai inteliģencei par to, ka tā neko nedara, bet vēl vairāk uzbrūciet, ja tā kaut ko dara. (..)

Aprūpējiet vienīgi savas bioloģiskās vajadzības un uzspļaujiet valstiskajiem, vēsturiskajiem un reliģiskajiem simboliem, par kuriem Vitgenšteins teicis, ka tie nav mazāk svarīgi cilvēka eksistencē kā pieminētās bioloģiskās vajadzības. A, kas tas Vitgenšteins vispār tāds ir, lai jūs mācītu!

Norejiet katru, kurš jūsu ķēdes tuvumā izsaka bažas par latviešu tautas un valodas nākotni, jo tā taču ir paranoja, klaustrofobija un rusofobija, vecuma plānprātība un garīga atpalicība, iegalvojiet, ka pusotra miljona tautai pilnīgi nemaz nav jāuztraucas, ja 150 miljonu kaimiņtautas valoda tiecas dominēt, izsmejiet par to ikvienu, kauciet un rejiet skaļāk, – jūs taču galu galā par to baro! Turklāt – vienīgi paša aizmāršības dēļ jūs vairs nestaigājat četrrāpus.

Esiet drosmīgi, rakstot brutālus komentārus internetā, nebaidieties no savas nekrietnības, izbaudiet savu varonīgo anonimitāti un piekopiet verbālu vardarbību pret līdzcilvēkiem! Esiet rupji un ciniski savstarpējā satiksmē, jo galu galā – nevis vara, bet gan tauta ar savu cilvēcisko kvalitāti izšķirs Latvijas nākotni. (..)”

Baisi un absurdi, bet tieši tā rīkojas daļa Latvijas iedzīvotāju. Un arī daudzi politiķi pat necenšas rīkoties citādi.

Protams, mediķu pacietības mērs jau sen ir pilns, un viņu sabiedriskās organizācijas pieprasīja gan veselības ministra Daniela Pavļuta, gan premjera Krišjāņa Kariņa, gan visas valdības demisiju. Var piekrist, ka veselības ministrs nav varējis tikt galā ar vakcinācijas biroja, kas tagad ir nodaļa Nacionālajā veselības dienestā, nespēju efektīvi strādāt, ka jau vasarā vajadzēja pieprasīt tās vadītājas Evas Juhņēvičas atkāpšanos no amata. Tāpat arī ir acīmredzami, ka valdības lēmumi tika pieņemti novēloti, neklausoties ekspertu ieteikumos, bet… Gan valdībā, gan Saeimā daļa politiķu līdz pēdējam brīdim dancoja kaut kādā dīvainā rakstā, novilcinot visu, ko vien iespējams novilcināt.

Protams, izskanot mediķu aicinājumam demisionēt valdībai vai vismaz veselības ministram, daļa šo politiķu metās kritizēt valdību un ministru un sāka klusiņām vērpt sarunas par to, kas varētu būt premjers un kurš kādus amatus varētu ieņemt. Un tās nebija tikai opozīcijas partijas, šajās aizkulišu sarunās pavīdēja arī dažs labs koalīcijas politiķis. Viss tomēr laikam ir beidzies puslīdz mierīgi, koalīcija ir paziņojusi, ka valdībai un ministram jāturpina stādāt, jo krīzes laikā nav vajadzīgs haoss. Tā teikt, veselības ministram ir dota vēl viena iespēja pierādīt, ka viņš prot strādāt. Par to gan vēl šodien jālemj Saeimai. Jāpiebilst, ka ir situācijas, kad politiskās spēlītes ir pielīdzināmas nodevībai un valsts iznīcināšanai, tādēļ politiķiem ir pēdējais laiks tās pārtraukt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
15

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
33
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi