Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

42 tūkstoši pagrīdnieku

Jānis Gabrāns
11:12
12.08.2021
8

Apzīmējums “pagrīdnieks” vairāk saistās ar revolucionāriem, kuri nelegāli veica dažādus uzdevumus, un bijasvarīgi, lai viņi netiktu atklāti.

Varētu domāt – kādi gan pagrīdnieki ir tagad, bet šis apzīmējums uzpeldēja sarunās, pārspriežot šonedēļ izskanējušo ziņu, ka Latvijā vairāk nekā 42 tūkstoši vecāku nepilda savu pienākumu pret bērnu un nemaksā viņam uzturlīdzekļus.

Informācija vēsta, ka Latvijā vidēji katrs septītais bērns vecumā līdz 18 gadiem nesaņem uzturlīdzekļus no sava vecāka, un šo pienākumu pilda valsts. Katru gadu palielinās kopējā summa, ko valsts izmaksā bērniem, kuriem uzturlīdzekļus nemaksā kāds no vecākiem. Pērn šī summa pārsniedza 56 miljonus eiro, un kopējais uzturlīdzekļu nemaksātāju parāds valstij šī gada 1. jūlijā jau sasniedza 429 miljonus eiro.

Katru gadu arvien lielākam skaitam bērnu uzturlīdzekļus izmaksā Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija – patlaban tie ir gandrīz 47 000 bērnu. Tas mūsu mazajai valstij, manuprāt, ir ļoti daudz. Arī 42 tūkstoši nemaksātāju ir pārāk daudz.
Te, lūk, arī stāsts par pagrīdniekiem, ar kuriem var salīdzināt uzturlīdzekļu nemaksātājus. Ja viņi apzināti izvairās no pienākuma pildīšanas, viņi nekur nedrīkst “izgaismoties”, jo tūlīt būs klāt parādu piedzinēji.

Normatīvajos aktos noteikti daudzi uzturlīdzekļu parādnieku tiesību ierobežojumi: kriminālatbildības piemērošana; transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums; šaujamieroču atļaujas darbības apturēšana; parādnieku publicēšana www.latvija.lv; informācijas nodošana par parādu kredītinforācijas birojam un citi.
Parāda piedziņa tiek nodota piespiedu izpildei, zvērināts tiesu izpildītājs parāda atgūšanas procesā var vērst piedziņu uz darba algu, pensiju, naudas līdzekļiem kredītiestādēs, kustamo mantu, nekustamo īpašumu. No nemaksātāju puses raugoties, skarbi, nav taču iespējams normāli dzīvot. Un nevar sevi mierināt ar domu, ka pagaidīs 18 gadus, līdz bērns izaug, nekā – uzturlīdzekļu parādam nav noilguma. Parāda piespiedu izpildi veic zvērināts tiesu izpildītājs, parāds tiek nodots arī piespiedu izpildei ārvalstīs, tiesa gan, ne visās.

Ierobežojumi arī tiek izmantoti. Tā pērn lēmums aizliegt izmatot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības pieņemts 2073 gadījumos.

Minētie ierobežojumi liek aizdomāties, kā šie cilvēki dzīvo, ja viņiem nav nekādu ienākumu, īpašumu? Maz ticams, ka visi desmitiem tūkstoši parādnieku dzīvo mežā, skuju būdās, pārtiekot no sēnēm un ogām. Kā zināms, “latvietis praktiskais” atradīs risinājumu. Droši vien dzīvos īpašumā, kas reģistrēts uz cita vārda, varbūt uz tās personas, ar ko dzīvo kopā. Arī automašīna pieder citai personai, bet parādu nemaksātājs brauc bez tiesībām. Droši vien arī darbā viss sakārtots tā, lai tiesu izpildītājiem rokas būtu par īsām.

To visu jau kaut kā var izdarīt, bet te, šķiet, vispirms jārunā par atbildību. Par visu šajā slēpšanas ķēdē iesaistīto atbildību. Par tiem, pie kuriem šie nemaksātāji dzīvo, par tiem, kas palīdz slēpt pēdas, palīdz noslēpt ienākumus. Tiešām viņi/viņas ir tik pārliecināti, ka tas nevar atkārtoties atkal, un tad pašiem nāksies būt to sarakstā, kas prasīs, lai valsts palīdz, un runās par valsts atbildību?

Atbildība arī no darba devēju puses, jo patiesībā taču arī uzņēmēju nomaksātie nodokļi tiek tērēti uzturlīdzekļu maksāšanai tā vietā, lai tos ieguldītu valsts attīstībā. Taču uzņēmēji gatavi piekrist darba ņēmēja prasībām, maksāt oficiāli tikai minimālo algu, pārējo dot aploksnē. Ikviens uzņēmējs taču var noskaidrot, vai konkrētā darbinieka vietā valsts maksā uzturlīdzekļus.
Un galvenais jautājums – vai tiešām šie 42 tūkstoši vecāku tik ļoti nemīl savus bērnus, ka meklē visas iespējas izvairīties no uzturlīdzekļu maksāšanas? Var pieļaut, ka kādam tiešām neizdodas kārtot saistības, bet domāju, ka tā ir tikai neliela daļa.
Dzirdēti gadījumi, ka laikā, kamēr bērns aug, tēvs vai māte neliekas ne zinis par viņu, bet, kad bērns pieaug, nostājas uz kājām, izveido veiksmīgu biznesu, kļūst turīgs, pēkšņi vecāks atceras, ka tas ir viņa bērns, un prasa, lai tagad tas uztur savu vecāku. Droši vien apelējot pie atbildības, par kuru pats ļoti veiksmīgi piemir-sa.

Pēc ziņas izskanēšanas arī sociālajos tīklos bija lasāmi daudzi komentāri. Kāds aicināja aizdomāties, ka uzturlīdzekļu nemaksāšana nav tikai pusmiljards eiro, ko mēs, citi, ieguldām. Tie arī ir bērni, kam ir nabadzības risks un mazākas iespējas. Zaudējumi ir daudz lielāki tagad un nākotnē.

Asociācija “Ģimene” norāda, ka tās ir sekas tam, ka valsts nerūpējas, lai bērniem un jauniešiem mācītu tikumu, atbildību, bet gaida, lai pēc tam šie “vecāki” paš­aizliedzīgi rūpētos par saviem bērniem: “Tā tas nedarbojas! Ko sēsi, to pļausi.”
Portālā lvportals.lv publicēts arī parādnieka profils. In­for­mācija vēsta, ka 90 procenti parādnieku ir vīrieši. 63 procenti parādnieku ir vecumā līdz 45 gadiem. Vecākais parādnieks dzimis 1948.gadā, jaunākais – 2003.gadā. Lielākā parāda summa ir gandrīz 107 tūkstoši eiro.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
42
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
42

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
25

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
39

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
47

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi