Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Raiskumieši pārrunā sev svarīgo

Sarmīte Feldmane
00:00
21.10.2025
107
Raisk Sar

Domu apmaiņa. Raiskumieši gan pauda viedokli un ierosinājumus, gan uzklausīja, ko dara un plāno darīt apvienības pārvalde. FOTO:Sarmīte Feldmane

Raiskuma bibliotēka ir raiskumiešu satikšanās vieta, te arī pašvaldības pakalpojumu klientu apkalpošanas centrs, kur saplūst pagasta aktualitātes. Jau kļuvis par tradīciju bibliotēkā rīkot tikšanās ar apvienības pārvaldes vadītājiem un pašvaldības speciālistiem, kuri strādā Pārgaujā.

Uz pirmo šī rudens tikšanos bija ieradušies ap 20 pagasta iedzīvotāju, starp viņiem arī jaun­ievēlētās iedzīvotāju padomes pārstāvji Helmuts Zvejnieks, Gints Raiska un  Ilze Griķe. Raiskumieši atzinīgi novērtēja, ka novada pašvaldība Pārgaujas apvienībai ir izraudzījusies pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāju, šo darbu veic Agita Ka­zerovska. Tika arī uzsvērts, ka labi ar pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāju tikties tagad, kad viņa tikko sākusi strādāt. Rais­kumieši var pastāstīt, kas viņus satrauc, kādus darbus sagaida no pašvaldības. Arī A.Kazerov­ska atzina, ka šādas tikšanās ir vērtīgas abām pusēm.

Plašāka saruna    izvērsās ar  Raiskuma pagasta saimniecības vadītāju Ilgoni Vimbu. Viņš saņēma atzinīgus vārdus par uzlabotajiem ceļu posmiem. Tika minēts ceļš uz Kvēpeni, Auciema ezeru, Jātniekiem, arī tas, ka ceļi tiek atbrīvoti no apauguma. “Ir izstrādāts plāns trim gadiem, kādā secībā rekonstruēt ceļu posmus, nevis tikai aizbērt bedres,” pastāstīja A.Vimba. Iedzīvotāji bilda, ka labprāt ar šo plānu iepazītos. Izskanēja neizpratne, kāpēc šovasar netika appļautas ceļmalas, citus gadus to darīja. Iemesls bijis problēmas ar traktoru, kurš aizvien ir remontā. “Ceru, ka nākamgad tādu sarežģījumu vairs nebūs. Interesējos par ārpakalpojumu, bet tas ir ļoti dārgs, labāk pietaupīt ceļu remontam,” skaidroja pagasta saimniecības vadītājs. Tika arī pārrunāta ceļu tīrīšana ziemā, tās organizācijā nav nekādu izmaiņu.

Iedzīvotāji Auciemā jau vairākus gadus ikkatrā tikšanās reizē ar pašvaldības pārstāvjiem pau­duši neapmierinātību par ūdens kvalitāti. Nākas maksāt par ūdeni, filtriem, kas bieži jāmaina, jo nereti ir reizes, kad tie pilni ar dubļiem. A.Vimba skaidroja, ka caurules tā piesērējušas, ka, tiklīdz trasei pieslēdzas, piemēram, ugunsdzēsēji, to jūt visi. Komu­nikācijas nav mainītas kopš ciemata celšanas. Turklāt, ja ūdens­apgādes sistēmā notiek avārija, ūdens jāatslēdz visam ciematam, jo to noslēgt var tikai divās vietās.

Pavasarī pirms pašvaldību vēlēšanām raiskumieši novada domei nosūtīja vēstuli un saņēma pirmsvēlēšanu solījumu, ka ūdenssaimniecības sakārtošana tiks iekļauta plānos. Izsludināts Auciema ūdenssaimniecības tīklu rekonstrukcijas projektēšanas kon­kurss. No nākamā gada plānots ūdenssaimniecību nodot SIA “Vinda” pārvaldībā.

Iedzīvotāji arī interesējās, cik nodrošināta pašvaldība ir ar ģeneratoriem, ja uz ilgāku laiku ir elektroenerģijas padeves pārrāvums. Auciemu var nodrošināt ar pārvietojamo ģeneratoru, bet Raiskuma stacionārais ģenerators jāuzlabo.  Sarunā raiskumieši iezīmēja sev svarīgo: Raiskuma centrs ir tumšs, apgaismojums ļoti nepieciešams ne tikai pie pagastmājas, laipa Auciema ezerā ir nokalpojusi, Auciema ferma degradē vidi.

Bibliotēkas bibliotekāre un klientu apkalpošanas speciāliste Jana Venta atgādināja, ka par ikvienu problēmu, ierosinājumu var informēt arī    viņu un ziņa tiks nodota pagasta saimniecības vadītājam. Raiskumieši uzsvēra, ka arī ar I.Rumbu nav problēmu sazināties.

Sarunā ar Pārgaujas Kultūras centra vadītāju Solveigu Lobu­zovu lielākoties tika spriests, kā radīt Ziemassvētku, Lieldienu un citu svētku noskaņu pagastā. Izskanēja arī, ka Lieldienu zaķi noformējumā    vecuma ziņā pārspējuši daudzus, bet Ziemas­svētku eglīte ir skumīga, kaut pērn tajā bija vairāk lampiņu. S.Lobuzova skaidroja, ka kultūras budžetā nauda vides instalācijām nav paredzēta. Vides objekti tapa pandēmijas laikā par pasākumiem plānoto naudu. Atrast risinājums katram pagastam nav iespējams. “Vides objekti ir dārgi, tie maksā vairākus tūkstošus eiro,” stāstīja Kultūras centra vadītāja. Izskanēja ierosinājums, ka varbūt ar kaimiņiem vai plašāk novadā varētu apmainīties ar svētku dekoriem. Kas vienam apnicis, citam jaunums.

“Ir iecere izveidot vides objekta karkasu, paši pagastos varētu to tālāk attīstīt,” bilda S.Lo­buzova, un raiskumieši ideju pieņēma, paužot gatavību iesaistīties. Izskanēja arī ierosinājums iesaistīt uzņēmējus, un iedzīvotāju padome varētu būt starpnieks, aicinot darīt kopā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
6

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
106

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
344
1

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
42

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
89

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
62

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi